Nereti dzirdam par pasaulē populāriem augiem, kas ir izslavēti ar to īpašajām spējām. Rezultātā mēdzam aizmirst par to, cik bagāta ir vietējā daba, kas mums dāvā tikpat spēcīgas dabas veltes, kuras var īpaši noderēt mūsu organismam uz saaukstēšanās sezonas sliekšņa. Vietējo rudens velšu topu iesaka BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Uzturā lietojamās dabas veltes ir spēcīgi antioksidanti, kas cīnās pret brīvo radikāļu ietekmi, kā arī novērš to veidošanos organismā un veicina šūnas pretestības spējas, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Plašāk zināmie antioksidanti ir vitamīni A (karotīni, ksantofili), C (askorbīnskābe), E (tokoferols), B9 (folijskābe) un minerālvielas (mikroelementi) – selēns, cinks, mangāns, varš un citi. Jāņem vērā, ka nepietiekams antioksidantu daudzums var būt par iemeslu daudzu slimību attīstībai, tādēļ dabas velšu lietošana uzturā organismam ir ļoti būtiska.
Pīlādži
Pīlādži bagātīgi satur organiskās skābes – ābolskābi, vīnskābi, dzintarskābi, sorbīnskābi, hlorogēnskābi, karotinoīdus, flavonoīdus – augu organiskos pigmentus sarkanā, violetā, zilā krāsā, par kuriem zināms, ka tie ir antioksidanti, kam piemīt arī antibakteriāla, pretvīrusu, pretiekaisuma darbība. Pīlādži ir labs C un E vitamīna, rūgtvielu, miecvielu, kā arī ēterisko eļļu avots. Ogas ir bagātas ar organiskajām skābēm, pektīniem, miecvielām. Miecvielas ir tās, kuras piešķir to īpašo „ogu” garšu – nedaudz savelkošu, reizēm sūru, stāsta L.Sondore. Tautas medicīnā pīlādži tiek plaši izmantoti organisma stiprināšanā vīrusu un gripas laikā.
BENU Aptiekas farmaceite Z.Ozoliņa skaidro – pīlādžu ogas satur daudz aktīvo vielu, kas līdz šim nav izpētītas. Tās ir lielisks C vitamīna avots. Tās lieto nieru slimību, cukura diabēta, artrīta, C vitamīna trūkuma gadījumā, arī pie caurejas un menstruālajām problēmām. Pīlādzis arī mazina deguna un rīkles gļotādas tūsku. Ieteicams pie plaušu saslimšanām, ja tās pavada drudzis.
Pagatavošanas veidi: Tējās var izmantot ne vien ogas, bet arī lapas. No ogām gatavo sīrupus, uzlējumus, ievārījumu, želeju, ko var pasniegt ar gaļu un zivīm.
Mežrozītes
Kurš gan no bērnības neatceras mežrozīšu sīrupu! Mežrozīšu augļi bagātīgi satur C vitamīnu, kā arī kāliju, magniju, kalciju un citas vērtīgas, bioloģiski aktīvas vielas, stāsta L. Sondore.
Mežrozīšu augļiem piemīt antioksidanta, kā arī pretiekaisuma, antibakteriālā un pretvīrusu īpašības, stāsta farmaceite Z. Ozoliņa. Šī iemesla dēļ mežrozītes un to preparātus bieži izmanto atveseļošanai, lai apkarotu vispārēju nespēku, nogurumu vai stresu. Stiprinošie preparāti, kuru pamatā ir šo augļu ekstrakti, ir ieteicami pie infekcijas slimībām un slimībām, kas saistītas ar C vitamīna deficītu. Rožu augļu ekstraktiem ir arī neliels holagoga un diurētisks efekts. Savukārt rožu eļļa stimulē apetīti. Mežrozīti ir ieteicams lietot caurejas, mutes čūlu, pie kakla sāpēm, kā arī sakairinātas ādas, apdegumu un dažādu tūsku gadījumā.
Savukārt rožu ziedlapiņas ir viegli nomierinošas, antiseptiskas, ar pretiekaisuma un pretparazītu efektu. Tās ir ieteicamas brūču, sasitumu, izsitumu un dažādu grieztu brūču ārstēšanai. Tām piemīt arī ādu mitrinošas un līdzsvarojošas īpašības.
Pagatavošanas veidi: Mežrozītes augļus var pievienot tējām, kaltētā un maltā veidā augļu mīkstumu bez sēklām pie ēdieniem, dzērieniem, arī sīrupu veidā. Mežrozīšu lapiņas un ziedus var izmantot tējām. Vienkārši un ātri var pagatavot mežrozīšu tēju – aplejot augļus ar karstu ūdeni un ļaujot pastāvēt 30 minūtes. Turklāt šobrīd ir īstais laiks, kad, dodoties pastaigās, var ievākt šos augļus!
Mežrozītes skaistumkopšanā: Mežrozītes plaši izmanto kosmetoloģijā. No ziedlapiņām un sēklām izgatavotu rožu eļļu izmanto aromterapijā un parfimērijā. Šī eļļa aizsargā, izgaismo, dabiski tonizē un baro nogurušu ādu. Šī iemesla dēļ tā ir īpaši ieteicama cilvēkiem ar jutīgu ādu ar izteiktiem kapilāriem, kā arī tiem, kuri ir pakļauti intensīvai saules gaismai. Svarīga rožu eļļas īpašība ir tā, ka tā kavē novecošanās procesu un atjauno ādu.
Smiltsērkšķi
Smiltsērkšķus pamatoti var uzskatīt par īstu vitamīnu un minerālvielu (magnija, dzelzs, kalcija, vara) “antioksidantu bumbu”! Šīs ogas bagātīgi satur C un E vitamīnu, antioksidantus, organiskās skābes, taukskābes, taukos šķīstošos vitamīnus, flavonoīdus un pektīnus. Izmantojamas ir ne vien ogas, bet arī lapas. Tautas medicīnā tiek plaši izmantoti smiltsērkšķu augļi, sula, eļļa, tējās izmanto arī lapas, stāsta L. Sondore.
Smiltsērkšķus lieto sirds veselībai, jo tiem piemīt holesterīnu samazinošas īpašības, tie uzlabo sirdsdarbību un pazemina asinsspiedienu. Tos lieto arī pie ādas slimībām, jo smiltsērkšķi mazina zvīņaino ādu psoriāzes gadījumā. Lielā vitamīnu daudzumu dēļ šīs ogas ļoti noderēs arī saaukstēšanās gadījumā. Tās palīdz uzlabot apetīti bērniem ar funkcionālu gremošanas disfunkciju. Smiltsērkšķus var lietot arī ķermeņa svara samazināšanai, uzsver Z. Ozoliņa.
Pagatavošanas veidi: Visvērtīgāk ogas ir ēst svaigas. Tās var uzglabāt ziemai saldētavā, gatavot sulas, sīrupus un izmantot pēc vajadzības. Skābās garšas dēļ ogas var gatavot mērču un biezeņu veidā kā piedevu pie gaļas un zivju ēdieniem.
Uztura speciāliste L. Sondore atgādina – ikdienā ir jāēd sezonāli, ar pārtikas produktiem jāuzņem olbaltumvielas, ogļhidrāti, vitamīni, minerālvielas, ir jāēd pietiekamā daudzumā saknes, ogas, augļi, jādzer šķidrums un jābūt kustībā. Ir jābūt līdzsvarā. Savukārt dabas veltes palīdzēs dažādot un pilnveidot jūsu ikdienas ēdienkarti!
