Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) dots uzdevums izvērtēt jautājumu par civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmas attīstīšanu, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
2008.gadā tika pieņemts lēmums par civilās aizsardzības aizsargbūvju likvidēšanu, lai arī tolaik jau bija sagatavots tiesību akts par šo objektu uzturēšanu, izmaksām un izveidošanu, skaidroja Baltmanis.
Lai arī starptautiskie dokumenti paredz, ka nedrīkst kara gadījumā vērsties pret civiliedzīvotājiem, tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā liecina, ka šie noteikumi netiek ievēroti.
Video
“Līdz ar to arī mums ir jāpārskata šis aizsardzības pasākums, kas nav tikai informācijas izplatīšana vai potenciālā iedzīvotāju evakuēšana. Es domāju, ka šis pasākums jāskata kompleksi,” norādīja Baltmanis.
Kā piemēru viņš minēja ēku pagrabu pielāgošanu. Lai arī jebkura ēka ir būvēta konkrētam mērķim un parastais pagrabs īsti nav paredzēts civilās aizsardzības aizsargbūvei, tomēr, pieaicinot būvspeciālistus, varētu izvērtēt vai, smago ieroču pielietošanas gadījumā konkrētais pagrabs ir izmantojams kā pagaidu patvēruma vieta.
“Mums ir uzdevums dots šo izvērtēt. Kad nonāksim pie secinājumiem, tad droši viens tiks koriģēti plānošanas dokumenti,” norādīja Baltmanis.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) ceturtdien Latvijas Radio pauda nostāju, ka minētais jautājums ir jārisina ar pašvaldībām, jo tās atbild par civilās aizsardzības pasākumu īstenošanu. Valsts varētu izvērtēt arī finansējuma jautājumu, taču ministre ļoti šaubās, ka valsts visās pašvaldībās būvētu vai pielāgotu patvertnes.
“Jāaicina pašvaldības izvērtēt, vai tām ir pazemes telpas, kuras jāsaved kārtībā,” uzsvēra ministre, gan piebilstot, ka patlaban Latvija negatavojas uzbrukumiem, bet pārbauda civilās aizsardzības sistēmas.
Jau ziņots, ka Krievija 24.februāra rītā sāka uzbrukumu Ukrainai. Vienlaikus Krievija veic civilā sektora bombardēšanu.
