Nostājas maiņa attiecībā uz mācībām klātienē 1.-2.klasē ir saistīta ar epidemioloģiskās situācijas izmaiņām, piektdien žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), vienlaikus atvainojoties par radušos situāciju.
Pēc viņa paustā, valdība ļoti labi saprot, ka šāda valdības nostājas maiņa ar divu dienu starpību ir sarežģīta situācija, tā mulsina un izraisa dažādus viedokļus sabiedrībā.
“Mēs ļoti labi saprotam, ka tas ir nepatīkami. Tai pašā laikā mums kā valdībai, kopīgi lemjot par atbildīgu krīzes vadības politiku, ir jāņem vērā tā informācija, kas nonāk mūsu rīcībā. Un patiešām pēdējās pāris nedēļas pirms šīs nedēļas bija vērojama lēna, bet stabila tendence saslimstībai mazināties. Diemžēl tas ir mainījies,” sacīja politiķis.
Ceturtdien, diskutējot valdībā, epidemiologi pārliecinoši esot skaidrojuši, ka saslimstības tendence ir pagriezusies pretējā virzienā, uz pieaugumu. “Tāpat arī mums bija informācija no iedzīvotāju pārvietošanās aktivitātes pētniekiem, ka janvāra trešajā un ceturtajā nedēļā ir bijis būtisks iedzīvotāju pārvietošanās, ekonomiskās un saziņas aktivitātes pieaugums,” stāstīja ministrs.
Pēc viņa paustā, šādās situācijās valdībai ir pienākums rīkoties atbildīgi, nav tiesību palielināt epidemioloģiskos riskus tai brīdī, kad situācija jau tā pasliktinās. Tāpat valdības rīcībā esot nonākuši dati, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu saslimstības rādītāji ar Covid-19 ir ļoti augsti, teju salīdzināmi ar datiem mediķu vidū.
“Tas raisa jautājumus par to, kad šos pedagogus varētu vakcinēt. Par to mēs diskutēsim, bez šaubām. Mums valdībā paredzēts nākamnedēļ spriest par vakcinācijas rindas sarakstu,” apliecināja Pavļuvs.
Savukārt no citām valstīm, piemēram, Izraēlas ir signāli, ka pastiprināti slimo bērni. Tāpēc situācijā, kad saslimstības līknes raujas augšup, būtu pārāk liels risks skolēniem un pedagogiem būt kopā slēgtās telpās, viņš teica.
“Tā ka lūdzu piedot un nevainot arī izglītības ministri vienu pašu par šo situācijas maiņu. Veselības ministrijas nostāja arī šonedēļ ir mainījusies. Mums ir jāreaģē uz situācijas izmaiņām un jārīkojas atbildīgi,” sacīja Pavļuts.
Komentējot šonedēļ valdības paustos pretrunīgos vēstījumus par iespējamu 1.-2.klases skolēnu mācību atsākšanu klātienē, arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja uz dinamisko un nestabilo epidemioloģisko situāciju.
Pēc premjera skaidrotā, ministri diskutējuši par iespēju atļaut 1.-2.klases skolēniem atsākt mācības klātienē brīdī, kad situācija ar Covid-19 saslimstību uzlabojās, tomēr situācija mainījās, tāpēc valdība lēma vēl neļaut mazākajām klasēm atsākt mācības klātienē.
“Mēs nevaram ignorēt faktus, ka saslimstība nemazinās. Bet eksperti turpinās darbu, lai definētu, kā virzīties šajā virzienā [uz klātienes mācībām],” piebilda Ministru prezidents.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pauda sašutumu, norādot, ka “novilkt lēmumu līdz pēdējai sekundes simtdaļai” ir ļoti nekorekti pret skolotājiem, skolu administrācijām, vecākiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Viņa skaidroja, ka Covid-19 rādītāji bija zināmi un saslimšanas paaugstinājumi neskāra visu Latvijas teritoriju vienādi.
“Ņemot vērā, ka izplatība teritoriāli ir ļoti atšķirīga, mēs un vēl piecas vecāku organizācijas nācām ar priekšlikumu ļaut lēmumu [par klātienes mācību atsākšanu] pieņemt lokāli pašvaldībā,” teica Vanaga, piebilstot, ka pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldībā būtu jāapzina katras izglītības iestādes padomes viedoklis. Tas nodrošinātu, ka tas ir kopīgs un saistošs lēmums.
Vanaga klāstīja, ka šodienas lēmumu vieglāk būtu bijis saprast, ja [valdība] laicīgāk pateiktu, ka mācības klātienē tomēr nenotiks, nevis iedotu “cerības staru”, vēl sniedzot detalizētu informāciju par to, kā viss notiks. LIZDA vadītāja teica, ka pedagogi apzināja vecāku viedokli, lai noskaidrotu, kā organizēt darbu. Pedagogi bija gatavi arī strādāt gan ar daļu skolēnu klātienē, gan daļu attālināti, ja kāda bērna vecāki lemtu atvasi uz skolu tomēr nelaist.
Kā vēstīts, šodien valdībai bija jālemj par 1. un 2.klašu skolēnu mācību atsākšanu klātienē. Kariņš norādīja, ka balstoties uz VM ekspertu ieteikumiem, pieņemts lēmums vēl nesteigties un šo jautājumu atlikt, kamēr uzlabosies epidemioloģiskā situācija.
Vienlaikus valdība paredzējusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai, preses konferencē žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre ilga Šuplinska (JKP).
Ministre norādīja, ka valdībā uz 9.februāri plānots iesniegt reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai. Sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) IZM izstrādās reģionālo pieeju un otrdien valdībai piedāvās savu skatījumu uz klātienes mācību atjaunošanu tajos novados, kuros epidemioloģiskā situācija būs gana droša.
“Ņemot vērā, ka jau augustā izstrādātas rekomendācijas, kā rīkoties katrā skolā, ļoti ceram uz šo reģionālo pieeju,” uzsvēra Šuplinska.
Tāpat jaunnedēļ plānots valdībā iesniegt lūgumu piešķirt papildfinansējumu skolotājiem konsultāciju nodrošināšanai, kurām valdība šodien ļāva no 8.februāra notikt klātienē visos skolas vecumposmos tiem skolēniem, kuriem ir grūtības mācīties, kam ir tehnoloģiskas grūtības, kam nepieciešams psihoemocionāls atbalsts, kā arī skolu, profesionālo skolu un augstskolu beidzējiem, vēstīja ministre.