Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums. Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).
Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.
Vēlamais pensionēšanās vecums un pensijas apmērs
Par vēlamo pensionēšanās vecumu iedzīvotāji uzskata 56 līdz 61 gadu vecumu (36%), un salīdzinājumā ar 2017.gadu tās var uzskatīt par būtiskām izmaiņām, jo pirms trim gadiem iedzīvotāji labprāt būtu devušies pensijā jau 50 līdz 55 gadu vecumā (34%). Taču pērn Latvijā pensionēšanās vecums bija 63 gadi, savukārt līdz 2025.gadam to paredzēts celt līdz 65 gadiem.
Domājot par pensijas apmēru, lielākā daļa (45%) pensijā sagaida vismaz 75% līdz 100% no esošās algas, bet trešdaļa sagaida, ka pensija pārsniegs šī brīža ienākumus. Absolūtos skaitļos tie ir vidēji 1000 eiro. Salīdzinājumam – šobrīd vidējā pensija valstī, kādu saņem lielākā daļa senioru, ir 320 eiro. Zīmīgi, ka visoptimistiskāk noskaņoti ir Rīgā dzīvojošie, kuri vēlētos saņemt pensiju 1113 eiro apmērā, salīdzinot ar 2018. gadu tas ir pieaugums par 16%, kad tika norādīta vēlamā pensija 958 eiro apmērā.
“Redzējums par vecumdienām dažādām paaudzēm ir ļoti atšķirīgs. Kamēr iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem jeb tā dēvētā tūkstošgades paaudze uzskata, ka būs sociāli aktīvi un baudīs dzīvi (38%). Tikmēr tie, kuriem pensijas vecums daudz tuvāk (iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā), ir daudz pesimistiskāki un pieļauj, ka dzīvos pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi (37%). Kopumā arī gaidas no pensijas apmēra ir samērā rožainas, īpaši skatot to kontekstā, ka pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama. Šobrīd uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos veido vien tikai aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.Tas ir īpaši kritiski, jo Latvijas sabiedrība, tāpat kā visa pasaule noveco, un strādājošo, kas spēj uzturēt šodienas pensionārus, kļūst arvien mazāk, bet laiks, kas jādzīvo kā “pensionāram”, kļūst tikai garāks. Taču ar valsts garantēto pensiju pensijas apmērs varētu būt pat tikai puse no pirmspensijas ienākumiem,” stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.
Kopumā iedzīvotāju interese par gaidāmo pensiju ir vērtējama kā zema. Vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju šobrīd nav apzinājuši savu sagaidāmo pensijas apmēru. Katrs desmitais vispār nav informēts par iespēju jau šobrīd apskatīt savu prognozēto valsts pensijas apmēru (11%), daļai tas neinteresē (16%), bet daļa uzskata – līdz pensijai nenodzīvos (9%).
Aug apziņa par uzkrājumu nepieciešamību vecumdienām
Gadu no gada arvien vairāk iedzīvotāju apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu vecumdienām. Šobrīd 24% iedzīvotāju veidot uzkrājumu pensiju 3.līmenī (kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pērn), 18% veido cita veida uzkrājumus savai pensijai, savukārt 10% iemaksas pensiju 3.līmenī veido darba devējs. Taču aizvien liela daļa iedzīvotāju paļaujas tikai uz valsts pensiju (27%), kā arī uzskata, ka viņu pensijas uzkrājums ir bērni un nekustamais īpašums (24%).
“Aptaujas dati atklāj– jo tuvāk pensijai, jo vairāk paļaujas uz valsti un nekustamo īpašumu, kā arī bērnu atbalstu. Savukārt tiem, kuriem līdz pensijai vēl kāds laiciņš, apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu. Savukārt, apskatot Swedbank datus, kas veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, redzam, ka uzkrājumus pensiju fondā joprojām sāk veidot iedzīvotāji, kuriem pensijas vecums ir salīdzinoši tuvu. Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs ir aptuveni 47 gadu vecs. Taču laikam uzkrājumu veidošanā ir izšķiroša nozīme.Sākot krāt agrāk,
ar mazākiem ieguldījumiem iespējams uzkrāt vairāk. Savukārt, esot tuvu jau pensijas vecumam, ir skaidra nepieciešamība, bet iespēja īsā laikā izveidot nepieciešamo uzkrājumu ir ļoti ierobežota,” norāda Kristaps Kopštāls.
Swedbank paaudžu pētījums veikts 2019.gada janvārī sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Autors: Swedbank
11.03.2019.
