3.2 C
Rīga
pirmdien, 25 novembris, 2024

Lielbritānijas parlaments atbalsta Mejas priekšlikumu par “Breksita” atlikšanu! Kas notiks tālāk?

 

Lielbritānijas parlaments ceturtdien ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Terēzas Mejas priekšlikumu par “Breksita” atlikšanu. Mejas priekšlikums, kas paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto “Breksita” vienošanos, tika pieņemts ar 412 pret 210 balsīm. Mejas priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā “Breksita” vienošanās tomēr galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiek atlikta līdz 30.jūnijam.

Tas nepieciešams, lai parlaments paspētu pieņemt nepieciešamos likumdošanas aktus gludai “Breksita” norisei. Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu “Breksita” atlikšanu, kas paredzētu arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rīkošanu Lielbritānijā maija beigās. Meja cer, ka viņai līdz nākošai nedēļai izdosies tomēr pārliecināt tos 75 eiroskeptiski noskaņotos deputātus viņas vadītās Konservatīvās partijas rindās, kas otrdien balsoja pret “Breksita” vienošanos, ka labāk to atbalstīt, nekā riskēt ar ilgstošu izstāšanās atlikšanu, kas galu galā var novest pie palikšanas ES sastāvā.

Tomēr jebkādai “Breksita” atlikšanai nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību. Paredzams, ka dalībvalstu līderi par to lems 21. un 22.martā Briselē gaidāmajā ES samitā. Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments iepriekš ceturtdien ar 249 balsu lielu vairākumu noraidīja atkārtota “Breksita” referenduma rīkošanu. Pret neatkarīgo deputātu grupas iesniegto labojumu, kas paredzēja atlikt izstāšanos no ES, lai sarīkotu atkārtotu tautas nobalsošanu, balsoja 334 deputāti. To atbalstīja tikai 85 likumdevēji. Opozīcijā esošie leiboristi šajā balsojumā atturējās, atzīstot, ka šobrīd neesot īstais laiks rīkot jaunu referendumu.

Tomēr 25 deputāti nepakļāvās partijas oficiālai nostājai un balsoja par neatkarīgo deputātes Sāras Volestones priekšlikumu. Savukārt 18 leiboristi, arī nepakļaujoties partijas nostājai, balsoja pret viņas priekšlikumu. Sekojošajā balsojumā ar 314 balsīm pret 311 deputāti noraidīja arī leiboristes Lūsijas Pauelas iesniegto labojumu, kas paredzēja “Breksitu” atlikt ne uz ilgāku laiku kā 30.jūnijs. Ar vēl mazāku balsu pārsvaru – 314 pret 312 – tika noraidīts leiborista Hilarija Bena priekšlikums, kas paredzēja turpmāko “Breksita” plāna noteikšanu pārņemt parlamenta kontrolē.

Pēc tam ar 318 pret 302 balsīm tika noraidīts arī leiboristu līdera Džeremija Korbina priekšlikums, ar kuru vienlaikus bija noraidīta premjerministres Terēzas Mejas panāktā “Breksita” vienošanās un bezvienošanās “Breksits”. Korbina priekšlikums paredzēja “Breksitu” atlikt, lai dotu parlamentam laiku tādas alternatīvas atrašanai, kas baudītu vairākuma atbalstu.

Autors: nozare.lv

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.