Jaunākie pētījumi plaušu vēža ārstēšanas jomā dod cerības, ka nākotnē pacienti dzīvos arvien ilgāk un kvalitatīvāk. Ilgus gadus plaušu vēža pacientu dzīvildze bija ļoti zema, taču līdz ar mērķterapijas un imūnterapijas ieviešanu vidējā dzīvildze vairākās Eiropas valstīs ir ievērojami pieaugusi. Arī Latvijā ir vairāki veiksmes stāsti, kad cilvēki ar ļoti smagām diagnozēm turpina dzīvot un pat strādāt. Mums ir izcili ārsti, kas nekādā ziņā neatpaliek no Eiropas kolēģiem, un vienīgais, pret ko atduramies, ir naudas trūkums.
Lai pārrunātu aktuālās tendences plaušu vēža ārstēšanā, septembra nogalē Latvijas Onkologu asociācija organizēja Onkoloģijas dienu, kuras ietvaros savā pieredzē dalījās gan pašmāju, gan vadošie ārvalstu speciālisti. Pasākuma dalībnieki bija vienisprātis, ka ārstēšanai jākļūst arvien personalizētākai. Vairumā Eiropas valstu tas jau notiek. Vispirms tiek paņemti vēža paraugi un noteiktas mutācijas, tiek sasaukts starpdisciplinārs konsīlijs, kurš izanalizē pacienta veselības stāvokli, un tikai tad tiek noteikta atbilstošākā ārstēšana.
Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis: „Onkoloģijas dienu šogad organizējām pirmo reizi. Ārstu ieinteresētība un rezonanse pēc pasākuma bija apliecinājums tam, ka šādi pasākumi ir ļoti vajadzīgi, lai nonāktu pie vienota redzējuma attiecībā uz diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. Mēs varam un mums ir jāseko Eiropas praksei. Kas attiecas uz plaušu vēzi, svarīgākais šobrīd ir panākt, lai uzreiz pēc aizdomu rašanās tiktu veiktas ne tikai morfoloģiskās analīzes, bet arī molekulārā diagnostika, kā tas notiek citur Eiropā.”
Jo smalkāk izpētām vēzi, jo labāk varam ar to cīnīties
Jo labāk pārzinām ienaidnieka stiprās un vājās puses, jo lielāka ir iespēja viņu uzvarēt. Līdzīgi ir ar vēža ārstēšanu. Pirms 20 gadiem visi plaušu vēža gadījumi veidoja vienu lielu grupu un netika atsevišķi klasificēti. Pēc 2000.gada tiek izdalīts sīkšūnu un nesīkšūnu plaušu vēzis, piemērojot atšķirīgu ārstēšanas stratēģiju, bet turpmākajos gados dažādu plaušu vēža sadalījums apakšgrupās kļuva vēl smalkāks. Šodien mēs jau runājam par personalizētu terapiju. Audzēja parauga izmeklēšana ļauj noteikt audzēja gēnu izmaiņas un nozīmēt terapiju, kas ir vispiemērotākā konkrētajam pacientam. Turklāt, arī gēnu izpētes jomā analīzes kļūst aizvien modernākas. Tā, piemēram, Francijā, Dānijā u.c. Eiropas valstīs plaušu vēža pacientiem tiek izmantota jaunās paaudzes sekvenēšana jeb NGS, kas ļauj ātrāk un precīzāk iegūt nepieciešamo informāciju. Pagaidām šī veida testēšanai vēl ir ļoti augstas izmaksas, taču tām ir tendence samazināties, dodot cerību, ka nākotnē mutāciju noteikšana varētu tikt apmaksāta arī Latvijā.
Latvijas speciālisti gatavi sekot Eiropas praksei
Iespēju robežās Latvijas ārsti seko Eiropas Medicīniskās onkoloģijas biedrības (ESMO) vadlīnijām. Kaut arī pie mums joprojām netiek apmaksāta mutāciju noteikšana, pamazām diagnostikas iespējas tomēr uzlabojas. No pagājušā gada valsts apmaksā pozitronu emisijas datortomogrāfijas (PET) izmeklējumu pacientiem ar noteiktām onkoloģiskām diagnozēm, tai skaitā plaušu vēzi. Gan izmeklējumu metodes, gan ķirurģiskās operācijas Latvijā kļūst mazāk invazīvas un pacients pēc tām ātrāk atkopjas.
Finansējuma un ārstu noslodzes dēļ Latvijā ne visos gadījumos tiek sasaukts konsīlijs, taču speciālisti ir gatavi rosināt pārmaiņas un meklēt risinājumus, lai to ieviestu kā obligātu katrā situācijā. Savukārt inovatīvie medikamenti šobrīd tiek apmaksāti tikai ļoti šaurai pacientu grupai ar konkrērtu mutācijas veidu. Pārējiem plaušu vēža pacientiem tie netiek kompensēti, jo trūkst naudas. Ir pietiekami daudz pētījumu un citu valstu pieredzes, kas pierāda inovatīvo zāļu efektivitāti, taču ir vajadzīga politiskā griba palielināt veselības budžetu.
„Mēs kā ārsti darām visu, kas mūsu spēkos. Kaut arī valsts tikpat kā nepiešķir līdzekļus inovatīvajiem medikamentiem, mēs rakstām individuālos konsīlijus, un tomēr prasām kompensēt jaunās paaudzes medikamentus, jo redzam, cik fantastiski ir ārstēšanas rezultāti. Plaušu vēža pacienti dzīvo un spēj pat strādā,” atzīst onkoloģe ķīmijterapeite Eva Vecvagare. „Mums nav kauns par savām zināšanām, un, ja vien mums būtu vairāk resursu, mēs spētu nodrošināt tikpat kvalitatīvu ārstēšanu kā citur Eiropā.”
Ja varēja Lietuva un Igaunija, jāvar arī mums
Imūnterapija un mērķterapija plaušu vēža pacientiem tiek apmaksāta ne tikai bagātajās Eiropas valstīs, bet arī tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Diemžēl Latvijā pagaidām imūnterapiju saņem tikai atsevišķi pacienti, kas to spēj apmaksāt no personīgajiem līdzekļiem un ziedojumiem, vai ir iesaistījušies kādā pētījumā.
„Ir ļoti svarīgi, ka pie mums brauc vadošie onkoloģijas speciālisti, kuri dalās ar savu pieredzi un pētījumu rezultātiem. Jo vairāk mums būs pierādījumos balstītas informācijas, jo vieglāk būs atrast argumentus, lai pārliecinātu Latvijas politiķus par to, cik izšķiroša nozīme onkoloģisko pacientu ārstēšanā ir jaunās paaudzes medikamentiem,” pārliecināts onkologs Guntis Ancāns. „Mēs esam tuvu tam izrāvienam, lai arī plaušu vēža pacientu dzīvildze ievērojami palielinātos, taču tas būs iespējams vien tad, ja inovatīvā terapija kļūs par standarta terapiju. Ja mēs šobrīd investējam naudu medikamentos, kas citur pasaulē bija aktuāli 5 – 10 gadus atpakaļ, mēs neejam uz priekšu, bet stāvam uz vietas. Līdz ar to arī ārstēšanas rezultātu ziņā ievērojami atpaliekam no citām valstīm.”
Vairāk nekā 1000 jaunu saslimšanas gadījumu ik gadu
Latvijā ik gadu reģistrē nedaudz virs 1000 plaušu vēža gadījumu un diemžēl 2/3 pacientu nomirst pirmajā gadā pēc diagnozes noteikšanas. Ar plaušu vēzi var saslimt arī cilvēki, kuri nesmēķē, tomēr lielākais vairums pacientu ir smēķētāji. Smēķēšana ir nozīmīgs riska faktors ne tikai plaušu vēzim, bet arī citiem vēža veidiem.
ASV jau vairākos štatos ir aizliegtas elektroniskās cigaretes, un nākamais solis būtu pilnīga smēķēšanas aizliegšana. Onkologs Guntis Ancāns uzskata, ka arī Latvijā smēķēšana būtu jāaizliedz ar likumu.
Uzziņai
Plaušu vēzis pirmajās stadijās var neizraisīt nekādus pamanāmus simptomus, tāpēc ļoti bieži to atklāj tikai III vai IV stadijā, kad parādās tādi simptomi kā pazeminātas darbaspējas, aizdusa, nepārejošs klepus, krēpas ar asins piejaukumu, balss aizsmakums, svīšana, svarā krišanās bez iemesla, sāpes krūtīs elpojot, ēdot, klepojot, palielināti padušu un kakla rajona limfmezgli, galvassāpes, sāpes kaulos, pieaugošs nogurums.
`Plaušu vēzi iespējams diagnosticēt, veicot rentgenoloģisku izmeklēšanu, datortomogrāfiju vai bronhoskopiju.
30.09.2019.
