Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt breksita termiņu.
“Pagarinājuma lūgums ir tikko ieradies. Tagad es sākšu konsultācijas ar ES līderiem, kā uz to atbildēt,” tviterī raksta Tusks.
Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Džonsona panākto breksita vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.
Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta breksita vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās breksita novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram jālūdz ES pagarināt breksita termiņu līdz 31.janvārim.
Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei. Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsauca balsojumu par breksita vienošanās ratifikāciju. Balsošana par vienošanās izpildes likumprojektu parlamentā varētu notikt jau otrdien.
Pastāv neliela iespēja, ka Pārstāvju palāta un Lordu palāta paspēj līdz 31.oktobrim pieņemt gan breksita vienošanās izpildes likumu, gan ratificēt pašu vienošanos.
Vienošanās ir jāratificē arī Eiropas Parlamentam, kurš paziņojis, ka to darīs pēc vienošanās apstiprināšanas Lielbritānijā. Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka “ņem vērā” Lielbritānijas parlamenta balsojumu uz laiku atlikt vienošanās ratifikāciju. EK pārstāve paziņoja, ka komisija iespējami ātri gaida no Lielbritānijas valdības informāciju par tās nākamajiem soļiem.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda viedokli, ka vajadzētu atbalstīt Lielbritānijas lūgumu uz laiku pagarināt breksitu. Ministrs skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta sestdienas balsojums parāda, cik sarežģīta ir šīs valsts iekšpolitiskā dzīve un cik grūti premjeram ir iegūt vairākumu parlamentā.
Tomēr ministrs uzsvēra, ka šis balsojums nenozīmē, ka panāktā vienošanās par izstāšanās nosacījumiem nav ratificēta. Tas tikai liek atlikt izstāšanās datumu, kamēr nav pieņemti nepieciešamie likumi, uzsvēra Rinkēvičs.
“Ja Džonsons lūgs Eiropas Savienībai piešķirt šādu pagarinājumu, tas būtu jāatbalsta, ņemot vērā, ka ir panākta modificēta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, un visu interesēs ir, lai breksits notiek sakārtotā veidā. Arī Latvijas interesēs ir sakārtota Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības,” akcentēja ministrs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka izstāšanās termiņa pagarināšanai nepieciešama visu ES valstu vienprātība.
Autors: nozare.lv
20.10.2019.