Alerģijas ir plaši izplatītas, ne vien cilvēku, bet arī ģimenes mīluļu vidū, svarīgi zināt, ka alerģiska reakcija var parādīties jebkurā vecumā, arī tiem mājdzīvniekiem, kuri iepriekš nav bijuši alerģiski. Kādi ir alerģiju veidi un iespējas ar to cīnīties, stāsta kluba Rimi Mājdzīvniekiem dzīvnieku veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa.
Rimi Mājdzīvniekiem dzīvnieku veselības eksperte skaidro, ka alerģija ir pastiprināta imūnsistēmas atbildes reakcija uz dažādiem kairinātājiem, piemēram, pārtiku, kukaiņiem vai apkārtējo vidi. Mājdzīvnieku alerģijas var iedalīt trīs kategorijās – alerģija no kāda pārtikas produkta, ārējie faktori – vides ietekmē iegūta alerģija un alerģija, kura rodas parazītu, piemēram, blusu kodumu rezultātā.
Pārtikas alerģija
Alerģija no pārtikas ir viens no izplatītākajiem mājdzīvnieku alerģijas veidiem. Ja mājdzīvnieks nepanes kādu pārtikas produktu, visbiežāk tas novērojams uz ādas – par alerģiju var liecināt izsitumi vai blaugznas un nieze vai apsārtums. Tāpat jāpievērš uzmanība, ja četrkājainajam draugam sāk pastiprināti izkrist apmatojums, iekaist ausis, asaro acis vai ir caureja, atgādina Anete Klaniņa.
“Izplatītākais pārtikas alerģijas iemesls ir reakcija uz olbaltumvielām, ko nereti izraisa pārāk straujas izmaiņas ikdienas ēdienkartē. Piemēram, ja suns vai kaķis ieradis ēst barību, kuras sastāvā ir tītara gaļa, nebūtu ieteicams pēkšņi pāriet uz barību, kurā galvenais olbaltumvielu avots ir liellopa gaļa”, par alerģijas iemesliem stāsta Anete Kalniņa. Ja plānots mainīt ģimenes drauga ierasto ēdienkarti, Anete Kalniņa, to iesaka darīt pakāpeniski un aptuveni nedēļu ierastajam ēdienam nelielās devās pievienot jauno. Tādējādi mājdzīvnieks pakāpeniski iepazīs jauno produktu un tas var palīdzēt pasargāt mājas mīluli no alerģiskām izpausmēm.
Alerģija pret vides faktoriem
“Aizvien biežāk dzirdams vārdu salikums atopiskais dermatīts. Tas ir hronisks ādas iekaisums, kuru izraisa dažādi alergēni, kas sastopami ārējā vidē, piemēram, putekļu ērcītes, pelējums un kukaiņu kodumi. Ja dzīvnieks laiza ķepas, tam ir apsārtušas pirkstu starpas, parādās apsārtums uz vēdera, padusēs vai cirkšņos, iekaist acis vai niez ausis, noteikti vajadzētu vērsties pie veterinārārsta, lai palīdzētu mīlulim atvieglot simptomus”, stāsta veterinārārste. „Ja pēc pastaigas vai dzīvnieka izvārtīšanās, piemēram, svaigi pļautā zālē, dzīvniekam novēro niezi vai apsārtumu, kā pirmā palīdzība būs mazgāšana ar dzīvniekiem piemērotu šampūnu.”
Alerģija pret blusām
Viena no visizplatītākajām alerģiskajām reakcijām dzīvniekiem ir pret ir blusu kodumiem. Siltajā laikā, kad ir blusas ir īpaši aktīvas, jutīgi dzīvnieki var izteikti reaģēt uz to kodumiem. “Tādos gadījumos runājam par vienu no biežāk sastopamajām dzīvnieku alerģijām – blusu alerģisko dermatītu. Pietiek ar vienu blusas kodienu, lai suns vai kaķis, kam ir šī pastiprinātā jutība, sāktu izteikti kasīt ādu, grauzt vai laizīt apmatojumu. Dzīvniekam uz ādas var novērot sarkanus izsitumus un kreveles”, skaidro Anete Kalniņa. Visvienkāršākais veids, kā no tā pasargāt mīluli, ir laicīgi izmantot preparātus, kas atbaida blusas, piemēram, uz ādas lietojamus pilienus, tabletes vai kakla siksniņas”, stāsta veterinārārste.
Kuri mājdzīvnieki ir visjutīgākie?
“Alerģisks var būt jebkurš suns vai kaķis neatkarīgi no šķirnes, tomēr ir vairākas mājdzīvnieku sugas, kurām ir lielāka nosliece uz alerģijām. Suņu vidū jutīgākie ir franču un angļu buldogi, stafordšīras terjeri un labradori, savukārt starp kaķiem – devonas un korniša reksi, britu īsspalvainie kaķi, un sfinksi”, atgādina veterinārārste.
“Ja mājdzīvnieks pēkšņi sācis netipiski uzvesties, piemēram, pastiprināti sevi laizīt, kasīties, purināt galvu, tam izkrīt apmatojums vai piemeklējusi caureja, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu”, stāsta Anete Kalniņa. Veterinārārste vērš uzmanību uz to, ka šādi ķepaiņa raižu iemesli var būt par pamatu alerģijai, tomēr, uzreiz vēršoties pie speciālista alerģija var tikt novērsta jau sākuma stadijā.
Autors: Rimi
