Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 1990.gadā bija 34 gadi, savukārt līdz 2018.gadam tas pieaudzis līdz 44 gadiem, liecina “Eurostat” pētījums “Ageing Europe”.
Minētajā pētījumā arī, balsoties uz statistiku, izteikta prognoze, ka 2050.gadā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums sasniegs 47 gadus.
Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums visos trīs pētījumā apskatītajos gados ir tuvu Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam. Lai gan visās ES valstīs kopš 1990.gada ir novērojams iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugums, iedzīvotāju novecošana visizteiktākā ir Itālijā un Portugālē.
Pētījuma autori norāda, ka iedzīvotāju novecošanu visvairāk ietekmē sociālā un ekonomiskā attīstība un dzimstība.
No 2018.gada datiem par relatīvo sieviešu daudzumu pret vīriešiem izriet, ka no visām ES valstīm tieši Latvijā starp iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem sieviešu īpatsvars ir vislielākais, proti, vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, sievietes ir par 1,7 reizēm vairāk nekā vīriešu. Vidēji ES valstīs šī proporcija ir 1,3.
Lai gan no pētījuma datiem redzams, ka visās ES valstīs sieviešu un vīriešu skaita disbalanss pieaug ar vecumu, Latvijā tas notiek relatīvi vairāk – starp iedzīvotājiem vecumā no 75 līdz 84 gadiem sievietes ir par 2,4 reizēm vairāk nekā vīrieši. Savukārt visvecāko iedzīvotāju vidū jeb starp tiem, kam ir vairāk nekā 85 gadi, šis rādītājs ir 3,6.
Līdzīga situācija ir novērojama visās Baltijas valstīs. Pētījuma autori atzīmē, ka Baltijas valstīs ir vislielākā atšķirība starp starp dzimumu vidējiem vecumiem un mūža ilgumiem, tajā pašā laikā, arī ir novērojams viszemākais vīriešu īpatsvars pret sievietēm.
Pētījums liecina, ka vecumā virs 65 gadiem sievietes daudz biežāk dzīvo vienas. Lai gan statistiski Latvijā tas ir novērojam mazāk nekā pārējās Baltijas valstīs, aptuveni 45% sieviešu šajā vecuma grupā dzīvo vienas, kamēr vīrieši šajā vecumā vieni dzīvo tikai 22% gadījumu.
Vidēji ES valstīs sievietes šajā vecuma grupā arī biežāk dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, savukārt Latvija šajā ziņā ir viens no izņēmumiem, kur abi dzimumi vienlīdzīgos daudzumos apmetas uz dzīvi pansionātos. Šī iezīme ir raksturīga visām Baltijas valstīm.
Eurostat pētījuma “Ageing Europe” mērķis ir aplūkot un apvienot dažādus ES valstu vecāko iedzīvotāju statistikas rādītājus, lai precīzāk definētu problēmas, ar ko ikdienā saskaras šī sociālā grupa. Autoru mērķis ir arī izcelt ES valstu demogrāfiskos faktorus, kas saistīti ar vecumu un novecošanu.
Pētījumā izmantotie dati tika iegūti no 2018.gada demogrāfiskajiem rādītājiem, savukārt pats “Eurostat” pētījums tika publicēts šī gada 18.oktobrī.
Autors: nozare.lv
17.11.2019.