Spožu lampiņu virtenes, eglīšu rotājumi, piparkūku smarža un tikko uzsnidzis sniegs ir labākie Ziemassvētku noskaņas radītāji, taču – vai svētku sajūtu mēs izjustu tikpat spēcīgi, ja tam visam nepievienotos ierastās Ziemassvētku dziesmas? Jau simtiem gadu šos svētkus pavada līksma mūzika, kas vairumam cilvēku ir iemīļota, taču daļa no tās izvairās. Par to, kādēļ tā, stāsta sertificēta mūzikas terapeite Inga Bērziņa, kuras ikdiena cieši saistīta ar mūzikas ietekmi uz cilvēku izpēti un izzināšanu.
Mūzika vēsturiski pastāv no tik sena mirkļa, cik vispār var runāt par cilvēces vēsturi, un jau no pirmssākumiem tā spējusi ievērojami ietekmēt cilvēka pašsajūtu. Mūzikas terapeite Inga Bērziņa skaidro, ka, ja apkārt esošo skaņu rezonanse sakrīt ar noskaņojumu cilvēka organismā, mūzika uzrunā un raisa patīkamas sajūtas un atmiņas, tupretim, ja tā nesaskan, tas var negatīvi ietekmēt noskaņojumu.
Ziemassvētku mūzika un tās galvenais uzdevums
“Ziemassvētku mūzika vēsturiski aizsākās mūsu ēras 4. gadsimtā – sākotnēji kā pagānisko rituālu un svētku svinēšanas neatņemama sastāvdaļa. 18. un 19. gadsimtā Ziemassvētku mūziku sāka komponēt arī profesionālie komponisti. Tieši šajā laika posmā jēdziens “Korālis” kļuva arī par sinonīmu jēdzienam Ziemassvētku dziesmas, ” stāsta Inga Bērziņa.
Gaidot Ziemassvētku laiku, komponisti turpina sacerēt aizvien jaunus un nozīmīgus skaņdarbus, kuriem nākotnē vajadzēs liecināt par mūsdienu laikmetu un sabiedrisko domāšanas veidu. “Ziemassvētku mūzikas uzdevums ir ieskanēties ikkatrā sirsniņā, lai, veidojoties laimes hormonam, vēsts, kas dzimusi Ziemassvētkos, piepildās mīlestībā, pateicībā, priekā un līksmībā!”, piebilst mūzikas terapeite.
Svētku mūzikas ietekme un balansa ievērošana
“Viena no mūzikas funkcijām ir informācijas nodošana starp tās radītāju un klausītāju. Ja informācijas ir par daudz, mēs to vairs neuztveram, nogurstam, kļūstam apātiski, vienaldzīgi. Ja sajūtas sāk signalizēt, ka ķermeņa uztveres sistēma tiek pārslogota, fizioloģiskie procesi smadzenēs iedarbina iekšējās pasaules regulāciju “cīnīties – bēgt – sastingt”,” skaidro Inga Bērziņa. Viņa piebilst, ka brīžos, kad pārsātinājuma sajūta sāk nomākt uztveri, lai sevi pasargātu, žurnālists un rakstnieks Karls Onorē (Carl Honore) pielieto terminu ”lidojuma režīms”. Tas ir klusums, kas lielajā informācijas plūsmā ļauj apzināti izolēties no nevēlamā sprieguma.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā bezvadu austiņas var kļūt par lielisku sabiedroto gan tiem, kam svētku melodijas pozitīvi uzlabot noskaņojumu, gan arī tiem, kas gluži vēlas nedaudz atvilkt elpu klusumā.
“Gadījumā, ja svētku mūzika traucē koncentrēties ikdienas darbiem, tad austiņās var atskaņot balto troksni jeb white noise (eng.), kur īpaši piemeklētas skaņu frekvences palīdzēs koncentrēties darāmajiem darbiem. Tāpat FreeBuds 3 bezvadu austiņas pielāgojas auss kanāla formai un spēj samazināt apkārt esošo trokšņu intensitāti. Aktīvā trokšņu slāpēšanas tehnoloģija spēj atpazīt un novērst fona troksni. Līdz ar to austiņas var izmantot ne tikai, lai klausītos savas mīļākās dziesmas Ziemassvētku gaidīšanas laikā, bet arī, lai samazinātu apkārt esošo troksni situācijā, kad cilvēku čalu lielveikalu burzmā un svētku melodiju ir par daudz,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā Aleksandrs Jekimovs.
Autors: Huawei
