Ziemassvētkos ikviens cer saņemt īpašu dāvanu, kurā būtu jūtamas dāvinātāja rūpes un mīlestība. Kamēr vieni darina dāvanas pašu rokām, citi steidz tās iegādāties. Baltijas valstu iedzīvotāji katras Ziemassvētku dāvanas iegādei tērē līdz 50 eiro, tomēr latvieši, plānojot šādus tēriņus, salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem ir krietni apdomīgāki: gandrīz puse jeb 49% tērē mazāk par 20 eiro, kamēr lietuvieši un igauņi biežāk izvēlas dāvanas 20–50 eiro vērtībā.
Laba dāvana ne vienmēr ir dārga
Meklējot dāvanas ģimenei un tuviem draugiem, 38% igauņu katras dāvanas iegādei atvēl 20–50 eiro; vienlīdz daudz – 37% – lietuviešu pērk dāvanas vai nu par tādu pašu summu, vai arī izvēlas tādas, kas nepārsniedz 20 eiro. Tikmēr gandrīz puse latviešu dāvanu iegādē aprobežojas ar summu līdz 20 eiro. Likumsakarīgi visās Baltijas valstīs – jo augstāki ienākumi, jo dārgākas dāvanas gulst zem eglītes: tie, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 501 eiro, biežāk atvēl katras dāvanas iegādei 20–50 eiro. Tik un tā Latvijā aktivitāte šajā cenu kategorijā ir krietni mazāka nekā kaimiņvalstīs – tikai 24%.
“Lai paustu rūpes, dāvanai ne vienmēr ir jābūt dārgai. Tie var būt dažādi nelieli praktiski, dekoratīvi vai citādi noderīgi priekšmeti un produkti, ko cilvēki paši sev iegādājas reti, jo vienmēr dod priekšroku svarīgākiem pirkumiem. Daudz būtiskāk par iespaidīgu cenu zīmi ir atrast to, kas būtu patīkams vai noderīgs konkrētās dāvanas saņēmējam. Turklāt ierobežots budžets mēdz veicināt radošumu, jo nereti tieši par mazākām summām iegādātas dāvanas ir visasprātīgākās un sagādā visvairāk prieka saņēmējam,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” iepirkumu direktors Ainārs Zvirbulis.
Elektronikas iekārtas – iekārojamākā dāvana Baltijā
Tiesa, attiecībā uz dāvanu saņemšanu vairums aptaujāto labprāt zem eglītes atrastu dāvanu, kuras cena krietni pārsniedz 20 un visbiežāk arī 50 eiro. Ja visi sapņi piepildītos, vairums respondentu Baltijas valstīs šogad Ziemassvētku dāvanā gribētu saņemt elektronikas iekārtas: tā atbildējuši 26% aptaujāto Lietuvā, 32% – Igaunijā un 34% – Latvijā. Lielākoties elektronikai priekšroku dod vīrieši un gados jauni respondenti, savukārt sievietes biežāk norādījušas, ka labprāt saņemtu smaržas vai kosmētiku, kas ieņem otro vietu (25% Lietuvā, 19% Latvijā un 20% Igaunijā). Topa trijnieku noslēdz lielveikalu dāvanu kartes, ko izvēlētos 20% lietuviešu, 18% latviešu un 17% igauņu, apsteidzot tādas dāvanas kā grāmatas, ceļojumi, interjera priekšmeti, dārglietas, rotaļlietas, spēles, ar vaļaspriekiem saistītas dāvanas u. c.
Savukārt vismazākā piekrišana Lietuvā ir sporta precēm un tādiem veselības produktiem kā uztura bagātinātāji vai vitamīni, Latvijā – veselības produktiem, bet Igaunijā – dažādu atpūtas vietu dāvanu kartēm.
“Skaidrs, ka svētkos, kas svinami reizi gadā un ir izdaudzināts brīnumu laiks, cilvēki vēlas saņemt īpašas dāvanas, par kurām ir sen sapņojuši vai kuras paši nevar atļauties. Turklāt dāvanai ir jārada prieks un kaut vai mazliet jāpiepilda sapņi. Protams, vairums cilvēku nevēlas saņemt neko ikdienišķu, bezpersonisku vai tādu, ko paši var nopirkt pa ceļam uz mājām. Elektronikas preces iegādājamies reti un ilgam laikam, turklāt bieži vien tās ir arī dzīvesstila un statusa apliecinājums, tāpēc aptaujas rezultāti īpaši nepārsteidz,” skaidro Ainārs Zvirbulis.
Latvieši, igauņi un lietuvieši – vienoti izvēlē
Lai gan kaimiņattiecībās ik pa laikam ir jūtama zināma sāncensība, dāvanu izvēlē baltieši izrāda apbrīnojamu vienotību. Ja Baltijas iedzīvotājiem ļautu izvēlēties dāvanu tikai no elektronikas ierīču klāsta, vairums aptaujāto Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izvēlētos viedtālruni, austiņas, viedpulksteni vai citu mazo elektroniku (attiecīgi 59%, 45% un 64%). Tāpat baltiešus iepriecinātu portatīvie datori, planšetes, spēļu konsoles, ierīces grāmatu lasīšanai un citas datortehnoloģijas.
Sievietes biežāk izvēlētos tehniku, kas atvieglo ikdienas gaitas virtuvē – kafijas aparātus, virtuves kombainus utt. Lietuvā, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, vērojama lielāka interese par tādu sadzīves tehniku kā tīrīšanas iekārtas, putekļu sūcēji, gludekļi u. tml., bet latvieši un igauņi pārspēj lietuviešus vēlmē pēc jauna televizora, videokameras, audio vai video iekārtām. Toties 16% lietuviešu, 6% latviešu un 3% igauņu palikuši no sirds uzticīgi sev un norādījuši, ka dāvanā nevēlētos saņemt neko no elektronikas iekārtām. Pieticīgāka, bet skaista un pārdomāta dāvana var kļūt par daudz lielāku iepriecinājumu.
“Kesko Senukai Latvia” novērojumi liecina, ka īpašus pārsteigumus, iegādājoties dāvanas, iedzīvotāji nesagādā un gadu no gada izvēlas līdzīgas lietas: vīriešiem vairāk pērk bārdas skujamos aparātus, trimmerus un ierīces matu griešanai, bet sievietēm skaistumkopšanas elektrotehniku un virtuves iekārtas – epilatorus, fēnus, blenderus, virtuves kombainus. Nemainīgi populāra klientu izvēle ir arī rotaļlietas, kuru iegādes apjomi ik gadu pieaug tieši pirms Ziemassvētkiem: šī gada pēdējā novembra nedēļā, salīdzinot ar pērno gadu, pārdoto rotaļlietu skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, nedēļas laikā sasniedzot gandrīz piekto daļu no visa pagājušajā gadā pārdoto rotaļlietu apjoma.
“Kesko Senukai Latvia” aptauja Baltijas valstīs veikta sadarbībā ar datu ieguves un apstrādes kompāniju “Spinter research” 2019. gada oktobrī, aptaujājot 1515 Baltijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
Autors: Kesko Senukai Latvia
