Piekto pasaules diktātu latviešu valodā teicami nokārtojuši 20 no 2042 cilvēkiem, jeb 0,98%, informē diktāta pārstāve Olga Sukonnikova.
Pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās pērnā gada 9.novembrī, tiešsaistē vietnē “raksti.org” un klātienē kopā piedalījās 2042 interesenti, kas ir par 24% vairāk nekā 2018.gadā, kad Latvijā un ārzemēs diktātu rakstīja 1648 cilvēki.
Pēc Sukonnikovas paustā, pārbaudei pieņemto darbu vidū bija seši diktāti bez kļūdām un 14 – ar vienu kļūdu.
Visi 20 labākie darbi šogad tika rakstīti Latvijā – desmit tiešsaistē, no kuriem astoņi rakstīti Rīgā, pa vienam Kuldīgā un Kārķos un desmit klātienē – četri Liepājā, trīs Ventspilī, pa vienam Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Diktāta pārstāve atzīmēja, ka vienus no labākajiem darbiem uzrakstījis septiņpadsmitgadīgs vidusskolēns un 73 gadus veca kundze.
Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 18 – astoņas no tām ortogrāfijas, bet desmit interpunkcijas. Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 239, savukārt 34 diktāti netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.
Sukonnikova uzsvēra, ka arī šoreiz sievietes bija čaklākas rakstītājas nekā vīrieši. Visu dalībnieku vidū 1688 jeb 84% bija sievietes, bet 320 jeb 16% – vīrieši. Tāpat zināms, ka jaunākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja klātienē Cēsīs, ir tikai astoņi gadi, savukārt vecākajam dalībniekam, kurš diktātu rakstīja klātienē Rīgā, – 74 gadi.
Vairākums jeb 94,5% dalībnieku norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu, 91 cilvēks jeb 4,5% – krievu, pārējie 18 jeb 1% – angļu, poļu, lietuviešu, igauņu, latgaliešu valodu.
Tāpat diktāta rakstītājiem tika lūgts norādīt izglītības līmeni, tomēr ne visi to vēlējās norādīt. No tiem, kuri savu izglītības līmeni norādīja, 677 cilvēki bija ar iegūtu maģistra grādu, 561 ar iegūtu bakalaura grādu un 29 doktora grāda ieguvēji. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem diktātu rakstījis arī 261 pamatskolas audzēknis un 345 vidusskolēni.
Kopumā tika saņemti darbi no 26 valstīm. Vairākums jeb 1858 dalībnieki to rakstīja Latvijā, 28 darbi bija no Lielbritānijas, 27 – Vācijas, 18 – Spānijas, desmit – no Beļģijas, pa astoņiem darbiem no Norvēģijas un Nīderlandes, septiņi no Zviedrijas, seši no Īrijas, pa četriem no Somijas, Luksemburgas, Lietuvas, Itālijas un ASV, trīs no Polijas, pa diviem no Igaunijas, Horvātijas, Čehijas, Austrālijas, un pa vienam no Taivānas, Portugāles, Izraēlas, Islandes, Francijas, Dānijas, Baltkrievijas.
Komentējot diktāta rezultātus, diktāta līdzautore un latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Ruža uzsvēra, ka Noras Ikstenas īpaši šim nolūkam radītais teksts rakstītājiem izrādījies gana grūts, tomēr absolūtais vairākums esot veiksmīgi ticis ar to galā.
Ap 300 vārdu garo diktātu ar virsrakstu “Sēņu diktāts”, kas ir veiksmīgs sēņošanas, interpunkcijas un ortogrāfijas apvienojums, īpaši šim notikumam radīja rakstniece Ikstena. Tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas to lasīja Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Vilis Daudziņš. Teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latviešu valodas aģentūra.
Sukonnikova norādīja, ka labāko rezultātu ieguvēji arī šogad tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no “Jāņa Rozes” grāmatnīcas, savukārt JRT labākajiem rakstītājiem no Rīgas dāvinās biļetes uz teātra izrādēm.
Autors: nozare.lv
06.01.2020.
