1.1 C
Rīga
trešdien, 18 decembris, 2024

Saeima ceturtdien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi!

 

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc pieņemšanas pieņem Valsts prezidents Egils Levits.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) žurnālistiem skaidroja, ka tas, kad notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, būs atkarīgs no tā, kad Levits izsludinās likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Satversme nosaka, ka tuvākā diena, kad var izsludināt likumu ir 24.februāris, un, ja Valsts prezidents nolems šajā dienā izsludināt likumu, tādā gadījumā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas saskaņā ar likumu notiks 25.aprīlī, norādīja Pūce.

Vaicāts, vai Rīgas dome tiks ievēlēta uz nedaudz vairāk kā piecu gadu termiņu, ministrs pauda, ka tas atkarīgs, vai rīt, 14.februārī, būs savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par citiem iepriekš pieņemtu likumu grozījumiem par pašvaldību domju ilgāka termiņa noteikšanu ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Ja nepieciešamie paraksti nebūs savākti, tādā gadījumā šie grozījumi stāsies spēkā un Rīgas dome tiks ievēlēta uz termiņu līdz apmēram 2025.gada vidum, izrietēja no ministra teiktā.

LETA vēstīja, ka parakstīšanās aktivitāte par referenduma rīkošanu saistībā ar minētajiem grozījumiem līdz šim ir bijusi zema. Tāpēc prognozējams, ka nepieciešamais parakstu skaits netiks savākts un stāsies spēkā grozījumi par pašvaldību domju ilgāku termiņu konkrētās situācijās ārkārtas vēlēšanu gadījumā. 

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki – par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi. 

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas “Saskaņa” frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

“Rīgā, maigi sakot, viss nav labi,” uzrunājot Saeimu, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Viņš pauda, ka tagad ir pienācis laiks atlaist Rīgas domi un sakārtot galvaspilsētu.

“Bijušais Rīgas mērs, nonākot Briselē, neredz savu vainu notikušajā Rīgas domē. Rīgā [bijušais Rīgas mērs Nils] Ušakovs (S) bija izveidojis savu karaļvalsti ar vasaļiem. To varēja nojaust jau sen, bet pilna aina atklājās, mēram piespiedu kārtā bēgot,” teica ministrs, tāpat piebilstot, ka Ušakovs nodrošinājis pietuvinātu personu apstiprināšanu dažādos amatos pašvaldībā.

Ministrs akcentēja, ka, izvērtējot pašvaldības darbu, secināts, ka dome jāatlaiž, jo nav iespējams ar citiem instrumentiem panākt pašvaldības funkciju pildīšanu.

Pūce pauda, ka pārkāpumi Rīgas domes darbā vērojumi visa sasaukuma laikā. “Krīze domē neizveidojās vienā dienā. Diemžēl vienīgais veids, kā krīzi izbeigt, ir atlaist domi un rīkot ārkārtas vēlēšanas. Šādos apstākļos dome nav spējīga nostrādāt atlikušo termiņu,” teica politiķis.

Parlamentārietis Valērijs Agešins (S) akcentēja, ka teju ikviens jurists ir piesardzīgs kategoriskos spriedumos. Viņš akcentēja, ka būtu jānoskaidro, kāds ir likumprojekta leģitīmais mērķis, akcentējot tajā iekļauto atsauci uz krīzi atkritumu apsaimniekošanā galvaspilsētā. “Neleģitīmais atlaišanas iegansts vēl aizvien ir tekstā,” pauda deputāts, norādot, ka vēl aizvien iespējams runāt par satversmības riskiem.

“Visiem tiem, kuri gatavojas svētkiem un gavilē, gribu atgādināt, ka domes atlaišana ir galējs risinājums – dome tika ievēlēta taisnīgās vēlēšanās,” teica politiķis, uzsverot, ka domes atlaišana ir būtisks vēlētāju gribas ierobežojums.

“Dome, kas nevēlas strādāt un uzskatāmi to demonstrē, ir jāatlaiž, taču tas ir jādara tiesiski,” uzsvēra deputāts Ivars Zariņš (S), taujājot koalīcijas deputātiem, kāpēc netiek mēģināts izvairīties no satversmības riskiem.

Viņam nav skaidrs, kāpēc koalīcija nevēlējās izstrādāt jaunu likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, tajā ietverot tikai trīs nenotikušu domes sēžu faktu. “Tas ir rupjš demokrātijas pārkāpums,” teica Zariņš, paužot viedokli, ka koalīcijas izvēlētais Rīgas domes atlaišanas ceļš ir nedemokrātisks, jo jaunais atlaišanas pamatojums nav izdiskutēts. Zariņš tāpat mudināja “saukt lietas īstajos vārdos”, likumprojektā pasakot, ka “atkritumu sāga” tiek izmantota, lai Rīgā radītu jaunu “politisko jumtu”.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka Rīgas dome ir devusi leģitīmu iemeslu atlaišanai, taču patlaban likumprojekts satur tādus apgalvojumus par atlaišanas iemesliem, kas radot jautājumus. “Jāpaskatās, kā Satversmes tiesa vērtē parlamenta varas demonstrēšanu,” mudināja Valainis, atgādinot, ka tiesa vērtē arī procedūru, kādā parlaments pieņem likumus.

“Ja jūs būtu iesnieguši alternatīvu likumu, Saeima par Rīgas domes atlaišanu nobalsotu vienbalsīgi. Tā vietā jūs pārkāpjat visas normālās procedūras,” teica deputāts.

Valainis pieļāva, ka koalīcijas deputāti ir ļoti saviļņoti par to, ka beidzot izdosies atlaist vietvaru. Viņš gan izteica bažas par valdības veikto juridisko analīzi saistībā ar likumprojekta tiesiskumu, atzīstot, ka vairāk uzticas Saeimas juristiem, kuri brīdināja par satversmības riskiem.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) atgādināja, ka šis ir pirmais gadījums, kad tiek atlaista galvaspilsētas dome, tāpēc nevienam nevajadzētu būt šaubām par to, kas tas noticis tiesiski. “Nevajadzētu uzspiest par katru cenu prettiesisku un amorālu lēmumu,” mudināja politiķis.

Parlamentāriete Jūlija Stepaņenko akcentēja, ka Rīgas domes atlaišanas stāsts ieies vēsturē un topošajiem juristiem tiks pasniegts kā interesants juridiskais kāzuss. “Zinātniski pētnieciskā darbība ir vienīgais labums, ko atnesīs šis likumprojekts, jo tik šausmīgu veidojumu, ko sagatavojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), juristi nav redzējuši,” pieļāva politiķe.

Deputāts Aldis Gobzems sacīja, ka viņš esot sapratis, kāpēc nepieciešams šāds likumprojekts – viņaprāt, Jaunā konservatīvā partija piesedz koruptīvas darbības. “Kaut arī Rīgas domi vajag atlaist, ir pilnīgi skaidrs, kāpēc vēlēšanās uzvarēs tie, kam jāuzvar,” secināja politiķis. Viņš tāpat arī pauda, ka pie nekārtībām Rīgas domē vainojami arī tie Saeimas koalīcijas deputāti, kuri pirms diviem gadiem atstāja pašvaldības domi, izvēloties strādāt parlamentā.

“Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa sabiedrības tāpat kā es netic, ka Rīgas domē būs pārmaiņas, ka beigsies shēmošana, korupcija, amatu dalīšana. Jūs cīnāties tikai par to, kas shēmos Rīgas domē,” pauda Gobzems.

Atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis esot viņam apstiprinājis, ka attiecīgais likumprojektā iekļautais papildinājums par Rīgas domes nespēju sanākt uz sēdēm, ir korekts. Tāpat Bondars pauda neizpratni, kāpēc notiek pretošanās Rīgas domes atlaišanai, ja Rīgas domes mērs Oļegs Burovs (GKR) un opozīcijas pārstāvis, Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps (AP) atbalsta Rīgas domes atlaišanu. Budžeta komisijas vadītājs aicināja nemocīties, atlaist Rīgas domi un ļaut sākties jaunām vēlēšanām.

Parlamentāriete Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda viedokli, ka Pūce patlaban demonstrē labas pārvaldības trūkumu, uzsverot, ka bija nepieciešams veidot jaunu likumprojektu. “Ja domes opozīcijai rūpētu rīdzinieku intereses, tā jau sen mēģinātu veidot jaunu koalīciju. Nē, tā vietā viņi grib īstenot socioloģijas prognozes, dabūjot vairāk domnieku mandātu,” teica politiķe.

“Ja būtu uztaisīts jauns, smuks likumprojekts, mēs par to aizmirstu. Jūs esat sapinušies savā meistarībā ar likumprojektu, un jūs varat sapīties arī ar ārkārtas vēlēšanām, jo kārtējo reizi nespējāt apvienoties,” teica Reizniece-Ozola.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) pauda cerību, ka atsevišķiem Saeimas deputātiem arī uznāks vēlme pašatlaisties. Viņa arī kritizēja pirms laika sākušos vēlēšanu kampaņu. Tāpat viņa sacīja, ka ir neizprotama koalīcijas nevēlēšanās veidot jaunu likumprojektu, ņemot vērā pieredzi likumprojektus Saeimā visos lasījumos pieņemt pat vienā dienā.

“Tas ir apliecinājums, ka runa ir par varas maiņu Rīgā. Tas visiem ir skaidrs – arī vēlētājiem. Neceriet, ka vēlētāji ir muļķi,” vēršoties pie koalīcijas politiķiem, sacīja Ločmele-Luņova.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Likumprojektā norādīts, ka pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, un plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī. Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš informēja parlamentu, ka vēlēšanu izmaksas varētu sasniegt 571 582 eiro.

Likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ceļu Saeimā sāka pagājušā gada decembrī, kad to pirms tam atbalstīja vairākums ministru. Tobrīd, neskatoties uz kopējo koalīcijas pozīciju, partijas “KPV LV” ministri neatbalstīja domes atlaišanu, uzsverot, ka nepiekrīt argumentācijai par atkritumu krīzes eksistenci galvaspilsētā.

Valdības atbalstītajā likumprojekta versijā Rīgas domes atlaišana tika pamatota ar to, ka vietvara otro reizi nebija spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā opozīcijas deputāti aktīvi pauda viedokli, ka ar atkritumu problemātiku pamatotā atlaišanas iecere izskatās juridiski nepamatota un šādi koalīcijas partijas izrēķinās ar pagājušo pašvaldības vēlēšanu uzvarētājiem, vēloties pārņemt varu Latvijas lielākajā pašvaldībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram tika pārmesta mākslīgas atkritumu apsaimniekošanas krīzes “uzburšana”, tādējādi meklējot iemeslu domi atlaist. VARAM un Pūces argumentācija par Rīgas domes atlaišanu nepārliecināja ne tikai parlamenta opozīciju, bet arī Saeimas juristus, kuri vairākkārt norādīja uz satversmības riskiem, pieņemot izstrādāto likumu.

Lai arī sākotnēji tika paredzēts Rīgas domi atlaist agrāk, process tika iepauzēts, jo pēc opozīcijas pieprasījuma tika sarīkota pilsoņu parakstu vākšana par referendumu saistībā ar Saeimā steigā pieņemtajiem grozījumiem likumos, kas regulē ārkārtas vēlēšanu kārtību pašvaldībās un kas ļautu ārkārtas vēlēšanās Rīgas domi ievēlēt uz vairāk nekā piecu gadu termiņu. Neskatoties uz to, ka koalīcijas partijas noliedza minēto grozījumu saskaņošanu ar Rīgas domes atlaišanas likumprojekta virzību, tiem stājoties spēkā pirms Rīgas domes atlaišanas likuma, nākamo galvaspilsētas domes sasaukumu varētu ievēlēt nevis uz atlikušo pusotru gadu, bet vairāk nekā pieciem gadiem.

“Pauzes” laikā starp Rīgas domes bijušajiem valdošās koalīcijas partneriem – “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR) – esošais konflikts turpināja samilzt, līdz Rīgas mēra krēslā nokļuvušais Oļegs Burovs (GKR) vienojās ar domes opozīciju sasaukt un neapmeklēt vismaz trīs pašvaldības sēdes, tādējādi nodrošinot juridiski daudz stabilāku pamatojumu domes atlaišanai. Vismaz trīs pēc kārtas “norautas” domes sēdes nodrošina likumisku pamatu domes atlaišanai, ko valdībā valdošā koalīcijā arī izmantoja – līdz ar trešo nenotikušo domes sēdi Pūce vērsās Saeimā ar lūgumu grozīt parlamentā jau esošu Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, to papildinot ar jauno domnieku pieļauto pārkāpumu.

Nesaskaņas Rīgas domes deputātu, tostarp ilggadējo domes partneru – “Saskaņas” un GKR – vidū sākās līdz ar bijušā galvaspilsētas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) kļūšanu par Eiropas Parlamenta deputātu.

Pēc Ušakova došanās uz Briseli ambīcijas uz mēra amatu pieteica GKR un mēra pienākumus pildīja līdzšinējais Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Burovs. Tad uz aptuveni trīs nedēļām domes vadības grožus pārņēma Dainis Turlais (GKR), kurš zaudēja amatu, sašķeļoties “Saskaņas” frakcijai. Turlajam amatu zaudējot, Burovs turpināja pildīt domes priekšsēža pienākumus, bet vēlāk viņam izdevās savākt arī balsis, lai oficiāli tiktu ievēlēts par Rīgas mēru.

Turlajam kļūstot par Rīgas mēru, tās pašas dienas vakarā par nevēlēšanos domes vicemēra amatā atbalstīt deputātu Sandri Bergmani (S) no “Saskaņas” tika izslēgti četri deputāti, kuri vēlāk izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju. Līdz ar to valdošā koalīcija zaudēja balsu vairākumu. Burovs pilsētas mēra amatā gan tik un tā tika ievēlēts arī ar no “Saskaņas” izslēgto domnieku balsīm.

Iekšējo konfliktu dēļ jaunizveidotā koalīcija ilgi nepastāvēja. 2019.gada izskaņā Neatkarīgo deputātu frakciju koalīcijā aizstāja deputātu bloks “Rīgai”. Tomēr kopš janvāra vidus koalīcijas partneri nav vēlējušies sadarboties ar Burovu, jo viņus neapmierinot vadības stils, tomēr kuluāros tiek runāts, ka domstarpības saistītas ar saimniecisku jautājumu risinājumiem. Tā rezultātā ar opozīcijas un atsevišķu GKR deputātu balsīm amatus zaudēja abi Rīgas vicemēri – Anna Vladova (S) un Druvis Kleins.

Neskatoties uz koalīcijas savstarpējām ķildām, opozīcija nav izmantojusi iespēju pārņemt varu Rīgā, jo tā nav vēlējusies sadarboties ne ar deputātu bloku “Rīgai”, ne arī Neatkarīgo deputātu frakciju, uzsverot, ka šāda koalīcija būtu pārāk nestabila. Nonākot pie secinājuma, ka kvalitatīvs darbs ne starp ilggadīgajiem partneriem, ne arī ar opozīciju vairs nav iespējams, domnieku vairākums vienojās “pašatlaisties”.

Saeimas opozīcija solīja ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā nekavēt, taču “Saskaņa” arvien nopietni apsver likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Autors: nozare.lv

13.02.2020.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.