Turpinoties koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatībai, Latvijā ir ieviesta virkne drošības un sociālās distancēšanās pasākumu, kam vismaz teorētiski būtu jāierobežo arī citu vīrusu, piemēram, vēdera vīrusu izplatība. Vienlaikus jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 46% aptaujāto iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā vismaz reizi ir sirguši ar kādu no tā saucamajiem vēdera vīrusiem (2% – bieži, 14% – dažkārt, 30% – reti). Savukārt 48% respondentu pēdējo trīs gadu laikā ar vēdera vīrusiem saskārušies nav.
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka vēdera vīrusi izraisa akūtu infekciju kuņģa un zarnu traktā, kā rezultātā sākas vemšana un caureja. Pastāv vairāki vēdera vīrusu veidi, tomēr biežāk sastopamie ir Norvalkas jeb norovīruss, rotavīruss un enterovīrusi.
BENU Aptiekas Veselības monitoringā secināts, ka nedaudz biežāk ar kādu no vēdera vīrusiem pēdējo trīs gadu laikā saskārušās sievietes. Vīriešu vidū 43% respondentu snieguši atbildi, ka pēdējos trīs gados vismaz reizi ir sirguši ar kādu vēdera vīrusu, bet sieviešu vidū šis rādītājs ir 49%. Salīdzinot datus pēc iedzīvotāju vecuma grupām, atklājas, ka visbiežāk ar vēdera vīrusu pēdējo trīs gadu laikā saskārušies iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (58%), bet visretāk vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem (34%). Raugoties reģionālā griezumā, pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk ar vēdera vīrusiem slimojuši kurzemnieki (48%), kam ar 47% seko vidzemnieki, 46% zemgalieši, kā arī Rīgas iedzīvotāji ar 45%, savukārt visretāk pēdējo trīs gadu laikā ar vēdera vīrusiem sirguši latgalieši (40%).
Vēdera vīrusu cēloņi un simptomi
Inficēšanās un vīrusa izplatība visbiežāk notiek pēc kontakta ar vēdera vīrusa slimnieku vai tā aiztiktajiem priekšmetiem. Nenomazgājot rokas, infekcija caur muti tiek pārnesta uz kuņģi un zarnu traktu, kur vīrusam ir labvēlīgi apstākļi, un tas sāk pavairoties. Simptomi ir caureja, vemšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes vēderā, kā arī slikta dūša un vēdera pūšanās. Ārste Z. Zitmane skaidro, ka vīrusa pārslimošana ir individuāla, piemēram, vienam vēdera vīruss ilgst dienu un vairāk, bet citam tas izpaudīsies kā vienreizēja šķidra vēdera izeja.
Kad ir vīrusu laiks?
Z. Zitmane stāsta, ka vēdera vīrusi apkārt cirkulē cauru gadu, taču novērots, ka biežāka saslimstība ir tieši rudens, ziemas un pavasara mēnešos. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka vasaras mēnešos cilvēki vairāk uzturas brīvā dabā, bērniem ir brīvlaiks, kā rezultātā cilvēkiem samazinās kontakts iekštelpās un vīrusi tiek nodoti mazāk.
Ko darīt, ja parādās vēdera vīruss?
Parādoties vēdera vīrusa simptomiem, vajadzētu palikt mājās un vīrusu pārslimot. Noteikti jāuzņem daudz šķidruma, lai vīruss tiktu izskalots no organisma un atjaunotos zaudētā šķidruma apjoms. Lai no organisma izvadītu slimības ierosinātāju, var lietot adsorbentus. Kad caureja mazinājusies, var sākt lietot labās baktērijas jeb probiotiķus, kas palīdzēs atjaunot kuņģa un zarnu trakta mikrofloru. Tāpat rūpīgi jāseko līdzi savam stāvoklim. Ja ir ļoti spēcīga caureja un vemšana un organisms ļoti savārdzis, jāsazinās ar ārstu, jo pretējā gadījumā var draudēt organisma atūdeņošanās. Ja mājās kāds no tuviniekiem ir saslimis ar vēdera vīrusu, galvenais piesardzības pasākums ir roku mazgāšana pēc labierīcību apmeklēšanas un kontakta ar saslimušo.
Ko nedarīt?
Ārste Z. Zitmane uzsver, ka vēdera vīrusa gadījumā nevajadzētu ātri apturēt caureju vai vemšanu un uzreiz doties uz darbu, skolu, bērnudārzu vai citu sabiedrisku vietu, jo vīruss tāpat vēl atrodas organismā un var tikt nodots citiem. Vismaz trīs dienas pēc vīrusa simptomu parādīšanās vajadzētu palikt mājās.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Benu Aptieka
