Gadsimtiem ilgi cilvēkus ir interesējis tas, vai Bībeles stāstu pamatā ir reāli notikumi? Par to ir diskutējuši un strīdējušies ģeologi, seismologi, vēsturnieki, arheologi un citu jomu speciālisti. Pat šodien šīs mīklas nav atminētas pilnībā, kaut arī modernās tehnoloģijas ir ļāvušas restaurēt ļoti daudz detaļu.
Bībeles stāstiem un kristietības pirmsākumiem Lieldienu laikā pievērsies arī televīzijas kanāls “National Geographic”. Skatītājiem būs iespēja kopā ar ekspertiem un zinātniekiem šķetināt vairākas mīklas, kā arī izsekot kristietības ceļu četrsimts gadu garumā no neliela jūdu kulta līdz Romas impērijas oficiālās reliģijas statusam.
Lūk, uz šādiem jautājumiem Lieldienās atbildes būs meklējamas “National Geographic” dokumentālajos raidījumos.
Vai Mozus priekšā patiešām pašķīrās Sarkanā jūra, kā vēsta Vecā derība?
Atbildi uz šo jautājumu dokumentālo raidījumu ciklā “Zudušie Bībeles noslēpumi ar Albertu Linu” meklēs pētnieks un piedzīvojumu meklētājs Alberts Lins. Ja atceramies, tad saskaņā ar Bībeli Mozus ceļā, kad viņš veda izraēļus uz Sīnaja kalnu, pašķīrās Sarkanā jūra. Šī bēgšana ļāva izvairīties no verdzības Ēģiptē.
Arizonas universitātes zinātnieki, izmantojot augstas precizitātes radionukleīdu metodi objektu vecuma noteikšanai, apgalvo, ka ir atraduši precīzu vietu, kur šis brīnums noticis. Izrādās, Teras salas (tagad – Santorini) vulkāna izvirdums noticis laikā, kurā, pēc teologu domām, noticis arī Mozus gājiens. Ar Teras izvirdumu var saistīt vairākus to laiku notikumus. Proti, gan Mozus veiktā jūras šķērsošana, gan tās gāšanās pār ēģiptiešu armiju patiesībā varēja būt vulkāna aktivitāšu izraisīts cunami.
Vai Dāvida un Zālamana valsts bija ietekmīga lielvara, vai maza ganu pilsētiņa?
Izrādās, tas atkarīgs no tā, ar kuru arheoloģijas un Bībeles stāstu speciālistu jūs runāsiet. Pats stāsts ir zināms teju ikvienam. Jauns jūdu gans, vārdā Dāvids, nogalina filistieti, milzi Goliātu, un pēc ķēniņa Saula nāves kļūst par Jūdejas valdnieku. Viņš apvieno jūdu tautu, iekaro Jeruzalemi un kļūst par Izraēlas valdnieku. Dāvida iesākto turpina viņa dēls Zālamans. Šī valdnieka laikā Izraēla kļuva nepieredzēti turīga, un Zālamans cēla pirmo Jeruzalemes templi. Patiešām ir atrasti pierādījumi, ka šajā laikā (X gs.p.m.ē.) reģionā attīstījās tirdzniecība. Taču ir kāda problēma – Bībelē minēts, ka Izraēla pletās no Vidusjūras līdz Jordānas upei, bet arheologi desmitiem gadu strīdas par to, vai ir atrasti pārliecinoši pierādījumi kādām Dāvida un Zālamana laiku būvēm (pilij, nocietinājumu mūrim) un cik liela patiesībā tolaik bija Jūdejas un Izraēlas valsts.
Šis būs viens no jautājumiem, kuri tiks apskatīti dokumentālajā raidījumā “Bībeles mīklas”. Dažādu nozaru speciālisti – ģeologi, tiesu mediķi, arheologi, Bībeles pētnieki diskutēs gan par Dāvidu un Zālamanu, gan Kainu un Ābelu, gan arī grēku plūdiem, cenšoties atrast atbildes uz vienmēr uzdotajiem jautājumiem.
Vai Edikuls patiešām ir Jēzus pēcnāves “gulta”?
Ik gadu aptuveni divi miljoni svētceļnieku dodas uz Jeruzalemi. Viņi atkārto Jēzus ceļu uz Golgātas kalnu, kā arī apmeklē Svētā kapa baznīcu, kurā iebūvētajā kaļķakmens alā esot meklējams Jēzus Kristus kaps jeb, precīzāk, pēcnāves “gulta”. Šo kristiešu svētvietu laika zobs nav saudzējis; gadsimtu gaitā tā daļēji iznīcināta, pārbūvēta, cietusi vardarbīgos uzbrukumos, zemestrīcēs un ugunsgrēkos un vienkārši brūk kopā. Dokumentālais raidījums “Kristus kapa noslēpumi: “Pētnieka” speciālizlaidums” atklāj reliģisko kopienu pārstāvju, zinātnieku un arhitektu kopīgo vēlmi atjaunot un aizsargāt seno kapeņu noslēpumus. Plašo bojājumu dēļ kapenes uz 60 stundām tiek atvērtas, un zinātnieki atklāj satriecošus faktus: kaļķakmens alas paliekas ir sens romiešu laiku kaps, kas datējams ar Bizantijas imperatora Konstantīna laikiem, aptuveni 345.gadu. Protams, šobrīd ir neiespējami precīzi apstiprināt, ka kaļķakmens “pēcnāves gultā” guldīts konkrēts cilvēks, Jēzus no Nācaretes, taču jaunākie atklājumi būtiski palielina iespējamību, ka kapenes ir pavisam, pavisam īstas. Savukārt raidījumā no cikla “Senās slepenās lietas” skatītāji varēs izsekot teorijai, kas apgalvo, ka patiesībā senie notikumi risinājušies kādā citā vietā, nevis Golgātā.
Kas patiesībā sagrāva Sodomu un Gomoru?
Saskaņā ar 19.Mozus grāmatu, grēku dēļ Dievs uzsūtīja Sodomai un Gomorai akmens un uguns lietu no debesīm. Izrādās, septiņu augstskolu zinātnieki secinājuši, ka leģendārās pilsētas varētu būt cietušas desmit megatonnu spēcīgā asteroīda eksplozijā. Arheologi domā, ka Sodoma un Gomora atradās Nāves jūras ziemeļaustrumu piekrastē, apvidū, ko tagad dēvē par Vidējo Goru. Te pētnieki atklājuši dīvainus minerālus, kuri varētu būt cēlušies no ārkārtīgi karsta meteorīta, kas eksplodējis Talelhamamas rajonā un iznīcināja visu dzīvo teritorijā ar aptuveni 25 kilometru lielu rādiusu. Raidījumā “Zudušie Bībeles noslēpumi ar Albertu Linu” piedzīvojumu meklētājs un pētnieks mēģinās noskaidrot, vai cik liela nozīme Bībelē aprakstītajos notikumus varētu būt bijusi dabas katastrofām. Skatītāji arī redzēs aizraujošas ekstrēmu klimatisko apstākļu – plūdu, meteoru plūsmu, zemestrīču un cunami – datorsimulācijas, kā arī ļoti reālistiskas seno pilsētu un dzīves veida rekonstrukcijas.
Nepalaidiet garām! Svētdien, 12.aprīlī “National Geographic” skatieties raidījumu “Mega struktūras: Svētās Ģimenes baznīca” plkst.9:20, ciklu “Zudušie Bībeles noslēpumi ar Albertu Linu” plkst.10:10 un 11:05, “Senās slepenās lietas” – plkst.12:05, raidījumu “Kristus kapa noslēpumi” – plkst.13:05, “Jēzus ietekmes palielināšanās: kristietības dzimšana – plkst. 14:05, bet raidījumu “Bībeles mīklas” – plkst.15:05!
Autors: National Geographic
08.04.2020.
