Ilgstoša atrašanās pie datora un viedierīcēm ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan darba, gan izklaides vajadzībām. To apliecina arī jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti. Pētījumā secināts, ka 4% respondentu gan darba, gan izklaides vajadzībām pie datora vai viedierīcēm katru dienu pavada vidēji līdz vienai stundai, 20% – 1-2 stundas, 24% aptaujāto – 3-4 stundas, 13% – 5-6 stundas, 14% – 7-8 stundas, 16% – 9-10 stundas, savukārt 7% katru dienu vidēji pie datora un viedierīcēm pavada 11 un vairāk stundas.
Pētījuma rezultātos secināts, ka kopumā vidēji ilgāku laiku pie datora un viedierīcēm pavada sievietes. 26% aptaujāto sieviešu pie datora un viedierīcēm vidēji dienā pavada 9 stundas un ilgāk, savukārt vīrieši vidū šis pats rādītājs ir 20%. Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, visvairāk pie datora un viedierīcēm laiku pavada iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. 42% aptaujāto šīs vecuma grupas respondentu pie datora un viedierīcēm dienā pavada 9 stundas un vairāk, kam seko iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (30%) un jaunieši no 18 līdz 24 gadiem (23%). Reģionālā griezumā 32% rīdzinieku norādījuši, ka pie datora un viedierīcēm dienā vidēji pavada 9 stundas un vairāk, kam seko Vidzemes iedzīvotāji (22%), kurzemnieki (18%), Latgales reģiona iedzīvotāji (16%) un zemgalieši (16%).
Sēdošā dzīvesveida sekas
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids var izraisīt aptaukošanos, paaugstināt sirds un asinsvadu slimību riskus, pasliktināt plaušu veselību, radīt papildu slodzi kauliem, kā arī izraisīt galvassāpes un muskuļu novājināšanos. Ilgstošs darbs pie datora var negatīvi ietekmēt redzi – acis tiek mirkšķinātas retāk, tāpēc rodas acu sausums, kas izraisa nogurumu un diskomfortu, dažkārt var pat rasties iekaisums. Tāpat var rasties arī muguras problēmas – ilgstoši sēžot, mugurkaula jostas daļas muskuļi atslābst un samazinās jostas daļas izliekums. Tā rezultātā palielinās spiediens uz starpskriemeļu diskiem, kas bieži vien izraisa sāpes. Speciāliste atgādina, ka, ilgstoši lietojot datora tastatūru un peli, var rasties karpālā kanāla sindroms, kas var radīt sāpes un tirpoņu plaukstās un pirkstos.
Kā mazināt sēdošā dzīvesveida riskus?
Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka cilvēkiem, kuriem ir sēdošs dzīvesveids, ir īpaši jārūpējas par veselīgu un sabalansētu uzturu. Saldumu un citu uzkodu vietā būtu ieteicams izvēlēties svaigus dārzeņus vai augļus, sulu un gāzētu dzērienu vietā izvēlēties ūdeni vai tēju. Veselīgāk būtu ņemt līdzi uz darbu mājās pagatavotas pusdienas, nevis izvēlēties pusfabrikātus vai maizītes. Strādājot pie datora, vēlams ik pēc 40-60 minūtēm izkustēties, piemēram, pastaigāties pa biroju vai izstaipīties. Šajā laikā ieteicams arī vēdināt darba kabinetu, lai atgriežoties varētu strādāt svaigā gaisā. Acu atpūtināšanai pauzes jātaisa biežāk, bet īsākas, piemēram, ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes jāskatās tālumā, piemēram, ārā pa logu.
Lai mazinātu sēdošā dzīvesveida negatīvo ietekmi, uz darbu ieteicams doties kājām. Katru dienu vēlams pastaigāties 30-60 minūtes, kā arī ieteicams nodarboties ar citām sportiskām aktivitātēm. Nav ieteicams bez ārsta konsultācijas veikt spēka treniņus, tā vietā labāk izvēlēties skriešanu, peldēšanu, slēpošanu vai dejošanu, kur jāizmanto vairākas muskuļu grupas.
Tāpat īpaša uzmanība ir jāpievieš darba vietas iekārtojumam – ieteicams izvēlēties ergonomisku krēslu ar regulējamu augstumu un muguras daļas leņķi. Jāsēž tā, lai kājas balstītos pret grīdu, ceļiem jābūt 90 grādu leņķī, bet elkoņus vajadzētu atbalstīt pret galdu tā, lai pleci nebūtu sasprindzināti. Datora monitoram jāatrodas acu līmenī, lai nebūtu jāsasprindzina mugura. Ja lieto peli, vēlams izmantot mīkstu paliktni plaukstas locītavas atbalstam.
Sociālo tīklu lietošana
Viens no populārākajiem laika pavadīšanas veidiem pie datora vai viedierīcēm ir sociālo tīklu lietošana. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: lielākā daļa jeb 86% respondentu ikdienā lieto sociālos tīklus. Vidēji līdz vienai stundai dienā sociālajos tīklos pavada 38% respondentu, 1-2 – 29%, 3-4 stundas – 12%, bet vairāk nekā 5 stundas dienā sociālajos tīklos pavada 6% aptaujāto, savukārt 13% sociālos tīklus nelieto. Pētījuma rezultātos secināts, ka izteikti biežāk sociālos tīklos lieto jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī, palielinoties respondentu vecumam, sociālajos tīklos pavadītā laika daudzums samazinās.
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka mūsdienās virtuālā telpa ir kļuvusi par būtisku reālās dzīves sastāvdaļu, tomēr cilvēkam ir svarīgi atrast līdzsvaru starp virtuālo un klātienes komunikāciju. Speciālists skaidro, ka problēmas rodas tad, kad cilvēks “iestrēgst” un kļūst atkarīgs tikai no vienas vides, piemēram, ja jaunietis pārāk aizraujas ar datorspēlēm un nespēj komunicēt ar vecākiem un vienaudžiem. Tāpat cilvēki var kļūt atkarīgi cits no cita arī “reālajā dzīvē,” tādējādi nespējot apgūt modernās tehnoloģijas.
Psiholoģiskā apbalvojuma meklējumos
Dr. A. Veselovskis norāda, ka sociālajos tīklos līdzīgi kā reālajā vidē veidojas interešu grupas un informācijas burbuļi. Ja cilvēks sociālajos tīklos dalās ar pārdomām, idejām, bildēm un video, tiek saņemta atgriezeniskā saite (iespēja uzspiest “patīk,” “dalīties” un “komentēt”), kas rada jaunu stimulu dalīties ar saturu, lai turpinātu saņemt cilvēku novērtējumu. Tā rezultātā cilvēks var pazaudēt sevi, zaudēt kopainu par apkārt notiekošo, kā arī kļūt par atkarīgu no citu cilvēku uzspiestajiem “patīk.”
Eksperts arī norāda, ka Covid-19 krīze ir saasinājusi sabiedrības iekšējās attiecības, jo nepārtraukti parādās informācija par to, kā būtu pareizi rīkoties, cilvēki tiek ierobežoti, parādās ekonomiskie un veselības riski. Ņemot vērā, ka cilvēki nereti informāciju gūst tieši no sociālajiem tīkliem, būtu ieteicams dozēt informācijas patēriņu, piemēram, ziņas skatīties reizi dienā, lai uzzinātu aktuālos notikumus. Pretējā gadījumā cilvēki pārmērīgi satraucas, pasliktinās miegs, saasinās attiecības ģimenē un vājinās darbaspējas. Tāpēc ieteicams meklēt jaunas ķermeni un prātu stiprinošas aktivitātes, piemēram, sports, pastaigas (ārpus pūļa), dziedāšana, dejošana, kā arī jāmeklē jauni hobiji.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada martā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Benu Aptieka
