Es neesmu ne psihologs, ne seksualogs, es esmu pensionārs ar divām augstākām izglītībām un daudz ko dzīvē redzējis un sapratis, tāpēc es uzskatu, ka man kā cilvēkam no malas, šodien Pandēmijas apstākļos, ir tiesības izteikt savas domas par augstāk minēto tēmatu.
Mans uzskats ir, ka:
Seksuālās attiecības savā starpā būtībā veido divi individuāli cilvēki, vīrietis un sieviete, katrs ar savām vēlmēm, vajadzībām un domāšanu. Arī pašā seksuālajā procesā, katrs no viņiem ir aizņemts ar savas baudas radīšanu, jo seksuālā vajadzība nav klonēta vienāda abiem dzimumiem. Tā ir katram sava, tāpēc jau tā bieži sanāk, ka vienam vajag tā, bet otram šitā, bet abiem kopā nekā. Būtībā jau sekss starp abiem dzimumiem nav viens vesels, kā ābols ar divām vienādām pusēm, kā bieži mēdz to uzlūkot. Tāpēc jau partnerattiecībās konflikti šajā jautājumā vienmēr ir neizbēgami, jo rodas psiholoģisko un seksoloģisko vēlmju neatbilstības dēļ. Partneru starpā bieži rodas kā psiholoģiska rakstura un tā seksa noraidījumi, jo abi partneri ne vienmēr uz sarunām un uz seksu ir noskaņoti laikā un telpā. Taču, ja viens no partneriem noraida otra partnera vēlmes, tad šīm attiecībām var tikt nodarīts neatgriezenisks ļaunums un tās var izjukt. Tāpēc uzsākot Partnerattiecības, ir jāsaprot, ka abiem dalībniekiem ir kopīgs mērķis seksuālā ziņā un abi kopā, ir kā viena komanda un tādēļ abiem jādara viss, lai šīs Partnerattiecības saglabātu un novestu līdz laulībām. Tik tālu viss būtu skaidrs un saprotams.
Bet kāpēc tad rodās šie augstāk minētie parnerattiecību psiholoģiskie konflikti? Ko par šo konfliktu rašanās iemesliem stāsta psihologi?
Pēc viņu teiktā iznāk, ka vīriešu vēlmes pēc seksa vienmēr ir spēcīgākas nekā sievietēm. Vīrieši parasti uzbudinās vienā mirklī, bet sievietēm tam ir vajadzīgs ilgāks laiks. Vīrietim pietiek paskatīties uz garāmejošu sievieti un viņš jau spēj uzbudināties, bet sievietēm, tam ir nepieciešama attiecīga atmosfēra, sagatavošanās laiks un pareizais viņu noskaņojums. Vīriešu vēlme pēc seksa ir spontāna, ja viņš kaut ko ir saskatījis tuvumā esošā sievietē, viņa ķermenis jau sāk viņu gatavot baudas iegūšanai. Kāpēc tas tā vīriešiem notiek?
Ir zināms, ka cilvēkiem pastāv divu veidu seksuālie uzbudinājumi: psiholoģiskie un fizioloģiskie. Vīriešus parasti šie abi uzbudinājumi pārņem vienlaicīgi.
Diemžēl, vēl šodien ir jāatzīst, ka lielākai daļai vīriešu pietrūkst informācijas par sieviešu seksualitāti, viņi pirmām kārtām no sievietēm vēlas seksu un tad tikai visu pārējo. Viņi nesaprot to, kāpēc sievietes negrib seksu, tad kad to grib viņi. Partnerattiecību sākumā neviens vīrietis īsti nezina kā konkrēto sievieti pilnībā apmierināt, jo vispirms viņi vēlas apmierināt paši sevi.
Sievietēm reakcijā uz vīrieša uzmanības pievēršanu, vispirms nostrādā psiholoģiskais uzbudinājums un tikai pēc tam lēnām rodas fizioloģiskais uzbudinājums. Viņas spēj palikt ar “vēsu prātu” pat tad, kad vīrietis ir iededzies kaislē. Viņām bieži ir tā, psiholoģiskais uzbudinājums, vai lubrikants ir radies, bet fizioloģiskais uzbudinājums kavējās, vai pat nerodās nemaz, līdz ar to viņas seksu nevēlās
Sievietes savukārt nespēj saprast to, kāpēc vīriešiem pirmāk kārtām interesē sekss, bet ne viņas pašas, viņu būtība. Tāpēc monogāma tipa sievietes vīrietim var atdoties ar pilnu klapi tikai tad, kad viņas ir pārliecinātas, ka vīrieši viņas mīl un grib viņas kā cilvēku, nevis kā lelles. Sākoties seksuālajām attiecībām, monogāmās sievietes vispirms vēlas pāriet dziļākajā, smalkākajā psiholoģiskajā attiecību fāzē, sekss viņuprāt ir tikai noslēdzošā šo attiecību fāze. Monogāmi noskaņotas, heteroseksuālās sievietes, pirmām kārtām no vīriešiem vēlas, uzmanību, dāvanas un vienkāršus tuvības glāstus, bet seksuālā vēlme pret konkrēto vīrieti viņām rodas tikai vēlākā procesā, kad fizioloģiskais uzbudinājums jau pilnībā ir izveidojies. Tad tā ir kā atbildes reakcija uz vīrieša aktivitātēm un uzmanības sniegšanu viņām. Sievietes caur seksu vēlas apliecināt savam vīrietim, ka viņas ir novērtētas, uzklausītas un ka viņas ir īpašas un vienreizējas. Pat laulībā esoša sieviete, ja viņa nejūt pienācīgu sava vīra uzmanību un atdevi, viņa nelabprāt ir gatava vīram atdoties. Viņa darīs visu iespējamo – rūpēsies par bērniem, strādās visus mājas darbus, uzturēs kotaktus ar radiniekiem, bet par seksu negribēs pat runāt, jo viņa jūt, ka vīrietis viņai neveltī pienācīgu uzmanību. Tas monogāmām sievietēm ir ieprogrāmēts no Dabas. Ja vīrietis nav viņām veltījis pietiekošu uzmanību, tad viņām fizioloģiskais uzbudinājums nerodās. Vīrieši nesaprot to, kāpēc sievietēm nepieciešams, katrā abu tikšanās reizē saņemt dažādus glaimus un mīļvārdiņus, viņi uzskata. ka tas ir pilnīgi lieki, jo nav taču vajadzīgs tik daudz par vienu un to pašu jautājumu runāt, vajag tūlīt ķerties pie lietas, jo viņi taču glaimus pietiekoši daudz esot izteikuši iepazīšanās procesā. Tiktālu par seksa psiholoģiju.
Bet kāpēc Patrnerattiecībās izveidojās tīri seksuālie konflikti? Ko par to stāsta seksuologi:
Galvenais konflikts partneru starpā izveidojās tad, kad seksuālā aktā vīrietis iegūst savu maksimālo baudu, bet sieviete, ne vienmēr, tāpēc viņa nejūtās apmierināta. Viņas izredzētais vīrietis katru reizi nespēj viņu seksuāli apmierināt. Tādās reizēs sievietes ir patiesi sašutusi, jo uzskata, ka, ja jau viņa mīļotajam vīrietim pilnībā atdodās, tad viņam arī bija jāparūpējās par to, lai viņa būtu seksuāli apmierināta, jo viņš taču bija iniciators visā šai lietā un tā viņam bija jānoved līdz galam. Tāds uzskats mūsdienās ir pilnīgi aplams, jo kā var vainot vīrieti par to, par ko viņš nav vainīgs? Katrai sievietei taču ir sava seksualitātes pakāpe un uzbudināšanās līmenis, līdzīgu sieviešu šinī ziņā Pasaulē nav. Lai sieviete nonāktu līdz savas baudas maksimumam, ir jāpaiet krietni ligākam laikam, nekā tas ir vajadzīgs vīrietim, tāpēc katrai sievietei pašai ir jāzina, kas viņai jādara, lai iegūtu savu maksimālo seksuālo apmierinājumu un spētu nostāties baudas ziņā blakus vīrietim. Ja pirmajā kopošanās reizē akts neizdodās tāds, kādam tam vajadzētu būt, tad vainīga ir sieviete pati un galvenokārt tādēļ, ka daudzas no viņām nemaz nezin, kā viņām jāstimulē savi seksuālie orgāni pirms akta. Daudzas no viņām nemaz nezin, kāds ir viņu klitorālais un vaginālais orgasms un kā tie izpaužās, jo viņas nekad tos nav pat izbaudījušas. Viņas pat nekad nebija mēģinājušas to uzzināt, jo nebija masturbējušas, tāpēc, ka viņas šo nodarbi uzskata par kaitīgu. Nav saprotams, kā var šodien sievietes, kad seksuālā revolūcija nu ir jau aiz kalniem, vēl joprojām nepārzināt savus seksuālos orgānus? Diemžēl, tādas sievietes pie mums vēl ir daudz. Šāda viņu uzvedība taču sigmatizē viņu pašu seksuālos orgānus un ar laiku šīs sievietes var nākt pie hroniskas neapmierinātības un beidzot pie neirozēm, sastrēgumiem un iekaisumiem. Dažreiz pat var sākties psihosaomatiskas saslimšanas.
Kā tad atrisināt šo samilzušo problēmu? Seksuologi šodien iesaka sekojošo:
Sievietēm būtu pašām jāveic savu seksuālo orgānu sagatavošanās procesu pirms akta. Taču daudzas no viņām to nedara, bet gaida, ka to izdarīs vīrietis, kuram jāveic, tā saucamā priekšspēle. Ja tas tā, tad var visai droši apgalvot, ka viņām katrā kopošanās reizē cerēto orgasmu nesagaidīt. Seksuālam procesam jāgatavojās abiem. Kā gan partneris var zināt, ko un kā konkrētā sieviete jāsagatavo aktam, ja viņa pati to nezina? Viņš jau, protams, dara ko māk, jo ir vispārīgi informēts, bet vai tas tieši ir nepieciešams konkrētai sievietei, viņš taču to nezina. Viņš dara to, ko uzskata par vajadzīgu un tāpēc daudzos gadījumos efekts netiek sasniegts.
Lai kaut kā atrisinātu šo samudzīnāto situāciju un pavērstu seksuālo aktu pienācīgā virzienā, šodien sievietēm ir jāsaprot, ka arī viņām ir jādod savs pienesums abu kopējā seksuālajā procesā, jo sekss, taču ir komandas darbs. Nevajag gaidīt ka orgasms atnāks pats. Ja sievietes vēlas nostiprināt savas Partnerattiecības ar savu izredzēto vīrieti, viņām nekavējoties jāsāk iepazīt sevi un savus seksuālos orgānus, viņām skaidri jāzina, cik ilgi viņai jāstimulē klitors un vagīna, kā arī tas, kā to labāk darīt. Par to viņām ir jāinformē savi partneri un tikai tad viņas var sākt mēģināt seksuālo aktu. Seksuologi šodien ir gatavi parādīt viņām, kas un kā viss ir jādara.
Un tagad mana paša viedoklis:
Viss tas, ko konstatē psihologi un iesaka seksuologi ir pareizi un vērā ņemami, jo Rietumu sievietes jau sen visu to ar lielām sekmēm dara. Tikai es esmu pārliecināts, ka te pie mums, vēl arvien ir pietiekoši daudz tādu sieviešu, kuras tomēr nemēģina atrisināt savas seksuālās problēmas un nekad negribēs runāt par tām atklāti ar savu partneri. Kāpēc viņas negribēs to darīt? Ļoti vienkārša iemesla dēļ, viņām būs kauns atzīties savam mīļotajam, savās seksuālajās problēmās, viņas centīsies tās neafišēt, drīzāk pat sameloties par tām. Viņas kautrēsies izrādīt partnerim pat savas dabīgās emocijas seksa laikā un kur nu vēl orgasma stāvoklī. Es nezinu kāpēc, bet mūsu sievietes reti kad, vēlas pārņemt seksā iniciatīvu. Viņas apzinīgi apspiež un pacieš arī to, ka nav guvušas savu maksimālo apmierinājumu, bet parnerim apgalvos, ka viņām viss ir OK. Vairums gadījumos, ja abu partneru samilzušais konflikts netiek atrisināts ar veiksmīgu seksuālo aktu, mūsu sievietes, nevēlās mocīt sevi, lai noskaidrotu, kas viņām nepieciešams, maksimālās baudas iegūšanai seksā. Un es pat pielaižu, ka dažas no viņām, pat nav sevišķi pārliecinātas, vai viņām maz ir vērts to darīt? Viņas vienkārši samierināsies ar domu, ka viņas orgasmu sasniegt nevar un atteiksies pat no jebkādiem eksperimentiem un turpinās mierīgi dzīvos tālāk, bez savas baudas kulminācijas un seksuāli neapmierinātas, jo sekss viņu dzīvē nav galvenais, sekss viņām kalpos tikai kā līdzeklis, ar kura palīdzību viņas spēs pakļaut sev vīrieti, lai nodrošinātu savu dzīvi.
Es neņemos apgalvot, cik te pie mums ir daudz seksuālā ziņā pasīvas sievietes, bet man tomēr ir nācies sastapties ar pietiekoši lielu daudzumu sieviešu, kurām seksuālie jautājumi vispār ir Taboo. Viņas nevēlās pat par tiem runāt.
Es nesmu arī sevišķi pārlīecināts par mūsu vīriešiem, kuri atrodas Partnerattiecībās, diez vai viņi būs uz mieru ieklausīties savas partneres seksuālajās klizmās un vēl piedalīties to likvidēšanā, jo tad jau gaidamais seksuālais process viņiem drīzāk liksies kā tāda ārstnieciska procedūra, bet nevis baudkārs notikums. Izņēmuma gadījums varētu būt tikai tad, ja vīrietis tiešām savu partneri mīl. Pārsvarā jau šodien mūsu vīrieši, nevēlas iedziļināties partneres seksuālajās problēmās, ja viņi jūt, ka sievietes baudu aktā nejūt un sāk tēlot orgasmu, tad viņi pārtrauc sakarus ar viņām. Līdzīgi rīkojās arī pietiekošs daudzums mūsu sieviešu, kuras nespēj nespēj atrisināt savas seksuālās problēmas savādāk, ka mainot savus seksuālos partnerus, viņas joprojām nesaprot to, ka vaina ir viņās pašās, viņas vēl arvien cer atrast vīrieti, kurš viņām uzdāvās orgasmu. Viņas iet caur uguni un ūdeni, lai panāktu savu. Tikai aiz viņu aktivitātēm šajā jomā, paliek izjauktas ģimenes, karjēras un dzīves plāni.
Tāpēc, la tās tā nenotiktu:
Es griežos pie visām Partnerattiecībās esošām sievietēm ar aicinājumu, ieklausīties minētajos psihologu un seksuologu ieteikumos, kurus es te esmu uzlicis uz papīra. Es aicinu viņas censties apgūt visu to, ko viņi iesaka darīt, jo nevēlēšanās šodien uzlabot savu seksuālo dzīvi, tas ir arhaisms. Nemeklējiet savu laimi pie citiem vīriešiem, strādājiet vairāk ar sevi. Ja jūs to nedarīsiet, jūs faktiski apzagsiet pašas sevi, nodarot ļaunumu savām attiecībām. Nekautrējaties no sava partnera, dzīvojat atbrīvotāk, nekautrējaties, jums taču ir kopīga lieta darāma.
Es griežos arī pie abiem partneriem:
Esat toleranti viens pret otru, esiet atklāti viens pret otru, nekonfliktējiet savā starpā, tas neko jums nedos, mēģiniet atrisināt radušās problēmas kopīgi, palīdzot viens otram. Neviens no jums nav vainīgs, ja seksuālais akts neizdodās. Kopīgi meklējiet neveiksmju cēloņus. Cenšaties saglabāt savas attiecības, pilnveidojot tās, tad tās nāks par labu jums abiem un mums visai Sabiedrībai.
Autors: Raimunds Ozoliņš speciāli Dieviete.lv
Ja arī tev ir viedoklis par kādu tematu, tad droši raksti uz dieviete@dieviete.lv