Daudzi no mums skolas gados mācījušies vācu, angļu, franču vai citas svešvalodas. Diemžēl, valodu aktīvi nelietojot praksē, laika gaitā šīs zināšanas no mūsu prāta arvien izbalo. Ja pagājuši jau vairāki gadi, iespējams, ir sajūta, ka agrāk diezgan labi pārvaldītajā svešvalodā vairs nevaram pateikt ne vārda. Vai tiešām valodas zināšanas zudušas uz neatgriešanos un ko darīt, lai tās iespējami efektīvi atsvaidzinātu, ar noderīgiem padomiem dalās valodu centra “Berlitz” speciālisti.
Diemžēl katras zināšanas un prasmes ir visspilgtākās, kamēr tās aktīvi lietojam. Tā ir arī ar valodu zināšanām, un tas saistīts ar to, kā darbojas cilvēka prāts un atmiņa. Labā ziņa ir tā, ka, izmantojot pareizo taktiku, sen piemirstas valodas zināšanas ir iespējams atgūt salīdzinoši īsā laikā. “Lai gan vārdu krājums un gramatikas zināšanas, tās nelietojot, ar laiku samazinās, liela daļa no tām tik un tā saglabājas cilvēka ilgtermiņa atmiņā. Šādos gadījumos risinājums ir mērķtiecīga šo neizmantoto atmiņu aktivizācija, kas var palīdzēt atgriezties tādā valodas zināšanu līmenī, kāds bija pirms tam, vai vismaz tuvu tam. Tāpēc valodas atsvaidzināšana nav tas pats, kas mācīties valodu no jauna,” skaidro valodu centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa.
Izvērtē savas zināšanas
Ja esi nolēmis zaudētās valodas prasmes atgūt, pirmais un svarīgākais solis ir objektīvi izvērtēt savu zināšanu līmeni – gan to, kāds tas ir tagad, gan atsaucot atmiņā to, cik tālu valodas apguvē biji ticis, kad to vēl mācījies un aktīvi lietoji. Ja nav iespējas precīzi izmērīt savas zināšanas, svarīgi saprast vismaz to, vai zināšanas atbilst iesācēja, vidējam vai augstam līmenim. Pašanalīzi svarīgi veikt četros galvenajos valodas pielietojuma veidos: rakstīšana, lasīšana, klausīšanās un runāšana.
“Rakstīšanu var novērtēt un vienlaikus stimulēt atmiņu, mēģinot ikdienā svešvalodā veikt pierakstus par savu dienu; klausīties prasmi attīsta podkāsti un filmas; lasītprasmi – iemīļotas grāmatas, avīzes vai rakstu lasīšana; savukārt runāšanu – sarunas svešvalodā ar kādu draugu, kurš to pārvalda, vai skolotāju. Pēc šīs pašanalīzes būs skaidrs, kuri no valodas pielietojuma veidiem ir gana attīsti, bet kuros zināšanas pasliktinājušās. Piemēram, daļa cilvēku vēl ilgi pēc tam, kad valodu nemācās, saglabā labas prasmes saprast lasot, bet ātrāk zūd runāšanas prasmes,” skaidro S.Gnevosa.
Izklaide un atmiņas simulēšana vienlaikus
Viens no vienkāršākajiem un izklaidējošākajiem risinājumiem, kā atsaukt atmiņā piemirstu svešvalodu, ir filmas. Filmu straumēšanas vietnes, piemēram, “Netflix” un “Amazon” ļauj skatītājam izvēlēties gan daudzu filmu atskaņošanas valodu, gan subtitrus. “Iesācēja līmenim piemēroti būs skatīties filmu dzimtajā valodā ar subtitriem svešvalodā. Tie, kuriem ir vidēja līmeņa zināšanas piemirstajā svešvalodā, var skatīties filmas šajā svešvalodā ar titriem dzimtajā valodā. Savukārt, ja līmenis ir gana augsts, filmu var skatīties tikai svešvalodā bez titriem vai titriem svešvalodā,” iesaka S.Gnevosa.
Iegremdēšanās taktika
Trešais svarīgais solis aizmirstas valodas atsvaidzināšanā ir tā dēvētā iegremdēšanās taktika, cenšoties to iekļaut savā ikdienā visos iespējamos veidos, piemēram, klausoties dažādus audio. Tās var būt audio grāmatas, podkāsti vai radio pārraides. Taču svarīgi to darīt regulāri un neatlaidīgi. Piemēram, labs brīdis, lai tos klausītos, var būt ceļā uz darbu, strādājot vai sportojot.
“Nav jāuztraucas par to, ka kādu vārdu vai teikumu nesaprotat, nesaklausāt vai domas brīžiem aizklīst kur citur. Mūsu smadzenes ir ļoti sarežģīts mehānisms, un arī it kā pa ausu galam dzirdēti teikumi un frāzes kaut kur prātā aizķeras. Lai šāda klausīšanās būtu aizraujošāka, ieteicams izvēlēties audio raidījumus vai podkāstus par tēmu, kas interesē,” iesaka S.Gnevosa.
Atkārto to, ko kādreiz mācījies
Lai atgūtu zaudētas zināšanas, nav zemē metamas arī tradicionālās mācīšanās metodes – vārdiņu, frāžu un gramatikas atkārtošana. Lieliski ir tad, ja no valodas sākotnējā apguves laika saglabājušās pierakstu klades.
“Mēs parasti pierakstus mācību kladītēs veicam tādā veidā, kādā mums pašiem tas ir viegli pārskatāms un saprotams. Tāpēc vecās mācību klades var būt zelta vērtē – pieraksti, kas savulaik strukturēti tā, lai mums pašiem ērti visu atrast un atkārtot, var palīdzēt zināšanas atgūt arī pēc daudziem gadiem. Ja šādu kladīšu nav, vienmēr var pārlapot un palasīt biežāk lietojamo un noderīgo frāžu grāmatiņas vai meklēt informāciju par noderīgākajām frāzēm izvēlētajā svešvalodā interneta resursos,” iesaka S.Gnevosa.
Ātrākais ceļš atpakaļ – “šoka terapija” runājot
Visefektīvākais un ātrākais veids, kā uzlabot un atgūt svešvalodas zināšanas, ir piespiest sevi aizmirstajā svešvalodā sarunāties. Īpaši labi, ja šīm sarunām izdodas atrast kādu, kam šī valoda ir dzimtā. “Protams, sākums būs ļoti grūts – jūs droši vien jutīsieties neērti, daudz kļūdīsieties, jums trūks vārdu krājuma, lai pilnvērtīgi izskaidrotu to, ko vēlaties pateikt. Taču šāda šoka terapija un runāšana kā tāda mūsu prātu ļoti mobilizē, un zināšanas atgriežas ātrāk. Ļoti būtiski arī tas, kas ir sarunas partneris. Ieteicams, lai tas ir cilvēks, kuram šī valoda ir dzimtā. Šādā situācijā ļoti noderīgas var būt individuālas valodas nodarbības ar profesionālu pasniedzēju, kas var sniegt vērtīgu atgriezenisko saiti un palīdzēt uzreiz sarunas laikā loģiskā un strukturizētā veidā atsaukt atmiņā iztrūkstošās gramatikas nianses vai vārdiņus.” Iesaka S.Gnevosa.
Taču, ja individuālas nodarbības pie profesionāļa nav pieejamas, sarunu biedru, kuram šī valoda ir dzimtā, var meklēt arī internetā, izmantojot resursus, kas saved kopā sarunāties gribētājus. Dažas no tām darbojas pēc bartera principa: jūs sarunā uzlabojat savas svešvalodas zināšanas, un apmaiņā par to varbūt varat palīdzēt kādam citam ar sarunu savā dzimtajā vai citā valodā, ko labi pārvaldāt.
Lai gan valodas zināšanu atgūšana dažkārt nav ātrs process, tas noteikti ir tā vērts, iesaka “Berlitz” speciālisti: “Sevi var viegli motivēt, kaut atsaucot atmiņā to, cik daudz laika un pūļu savulaik ieguldīts, lai valodu iemācītos. Valodas mācīšanās sniedz ļoti daudz pozitīvu emociju. Un atsaukt aizmirsto atmiņā jebkurā gadījumā ir daudz vieglāk, nekā mācīties no nulles, tāpēc atliek tikai pieņemt lēmumu un rīkoties.”
