Jauns gads, jauns es! Gada sākums ir lielisks laiks, lai ne tikai nospraustu sev jaunus mērķus un apņemšanās, bet arī sakārtotu savas “naudas lietas”. Neatkarīgi no tā, vai dzīvojat ar pārpalikumu kontā vai no algas līdz algai, budžetu visupirms vajadzētu plānot savai drošības sajūtai, bet pēc tam jau – uzkrājumiem, kredītsaistību mazināšanai vai lielākiem pirkumiem.
Mēdz teikt, ka viss ģeniālais ir vienkāršs, un īstenībā arī sava budžeta sakārtošana tāda var būt. “Bigbank” Latvijas filiāles eksperti ir apkopojuši vairākus soļus un metodes, kā atvieglot pirmos soļus naudas plānošanā jeb kontroles pārņemšanā pār savām finansēm.
Uz savas naudas plānošanu jāskatās vienkārši, proti, ja jūs zināt, kas notiek jūsu kontā, kādi ir jūsu tēriņi, tad jūs esat tas, kurš kontrolē naudu, nevis otrādi. Jūs varat būt drošs, ka nebūs bail un līdz ar to nebūs arī stress skatīties sava konta atlikumu. Brīdis, kad svētku skrējiens ir mazliet aprimis, var būt labs, lai padomātu par to, kā mazināt nedrošību, stresu, kā likt naudai strādāt jūsu labā, nevis otrādi.
1. Izvirziet prioritātes
Domājot par budžeta plānošanu, reizēm ir grūti saprast, no kuras puses sākt, kas ir svarīgāk, taču prioritātēm viennozīmīgi jābūt, jo atbilstoši tām var izvēlēties budžeta plānošanas metodes.
Kopumā prioritātes var atspoguļot to, kā jūs vēlaties justies, piemēram, drošāk par to, ka jūs nepārsteigs pēkšņi izdevumi, vai vēlaties justies brīvāks no saistībām, vai kopumā – stabilāk. Lūk, veids, kā raudzīties uz prioritātēm.
#1 Neparedzēto izdevumu fonds
Visi runā, ka minimālais “drošības spilvena” apmērs parasti ir trīs līdz sešas mēneša algas. Taču, ja krājumu nav vispār, tad pirmajai prioritātei vajadzētu būt atlikt kaut vai nelielu summu neparedzētiem tēriņiem. Piemēram, izvirzīt mērķi iekrāt 300–500 eiro.
#2 Atbrīvoties no kredītsaistībām ar augstiem procentiem
Ja ir kredītlīniju parādi ar augstiem procentiem, personīgie un ātrie kredīti, ķīlas aizdevumi un izpirkuma nomas maksājumi, tad nākamajai prioritātei vajadzētu būt atbrīvoties vai samazināt šādu saistību īpatsvaru.
Šādiem aizņēmumiem bieži ir tik augsti procentu maksājumi, ka jūs beigās atmaksājat divas vai trīs reizes vairāk, nekā esat aizņēmies. Tāpēc šo parādsaistību mazināšanai vajadzētu būt kā vienai no svarīgākajām prioritātēm.
Ja jums šādu parādsaistību nav, tad šī, protams, nebūs jūsu prioritāte, tad var “pārlēkt” pie nākamā punkta.
#3 Drošības spilvena veidošana
Kad izdodas atbrīvoties vai būtiski samazināt to kredītsaistību apmēru, kurām ir augsti procentu maksājumi, tad nākamajai prioritātei vajadzētu būt drošības spilvena veidošanai, kuram ilgtermiņā vajadzētu sasniegt 3–6 mēnešu algu apjomu.
Taču negaidiet, ka šis process būs lineārs. Ir normāli, ja laiku pa laikam vajag kaut ko no šīs naudas paņemt un izmantot kādam citam mērķim. Svarīgi, lai pēc tam pakāpeniski atgriežam izņemto naudu un kopumā virzāmies uz uzkrājumu palielināšanu.
Tikai tad, kad tiek sakārtota bāze vai varbūt kādam augstāk minētās pozīcijas jau ir īstenotas, var ķerties pie citām prioritātēm, piemēram, uzkrājumiem pensijai, mērķtiecīgi ātrāk atmaksāt ilgtermiņa kredītus, piemēram, patēriņa vai hipotekāros, atlikt lielākiem pirkumiem.
2. Apziniet ikmēneša ienākumus un tēriņus, sadaliet tos kategorijās
Budžeta plānošana var būt biedējoša, jo var gadīties, ka kādam jāpaskatās “realitātei acīs”, taču vienlaikus tā ir iespēja darīt lietas savā tempā un iesākt visu pareizi. Pirmais solis – apzināties visus regulāros ikmēneša ieņēmumus – tikai to, ko saņemat savā algas kontā katru mēnesi.
Atsevišķi nodaliet citus ienākumu avotus – prēmijas, bonusus, dāvinājumus, nodokļu atmaksu un citus vienreizējos ienākumus. Tā kā tie ir neparedzami un neregulāri papildu resursi, tos nedrīkst iekļaut ikmēneša budžetā. Vislabāk ir tos novirzīt uzkrājumiem, ārkārtas situāciju fondam vai kredītsaistību ātrākai apmaksai, dod padomu “Bigbank” Latvijas filiāles eksperti.
Otrais solis ir sarakstīt visus obligātos ikmēneša maksājumus – mājokļa īre vai hipotekārā kredīta maksājums, citu kredītu maksājumi, komunālie maksājumi un maksājumi par mobilo tālruni, degvielu vai sabiedriskā transporta mēnešbiļetēm, studiju maksa, pārtika, bērnu pulciņi, ārstniecības izdevumi, ja tie ir regulāri. Jebkuri izdevumi, kas tiešām ir obligāti un vajadzīgi, bez kuriem nav iespējams iztikt. Izrēķiniet atlikumu pēc obligātajiem maksājumiem.
Trešais – izrēķiniet, cik katru mēnesi tērējat vēlmēm. Piemēram, dažādiem abonementiem “Netflix”, “Disney+”, “Amazon Prime”, “Spotify”, “Wolt+”, mobilajām spēlēm, ziņu portāliem, drukātajai presei, sporta klubiem un tamlīdzīgi, ēšanai ārpus mājas, tai skaitā dažādām uzkodām (kafijai, smalkmaizītēm un tamlīdzīgi), apģērba iegādei, skaistumkopšanas pakalpojumiem, taksometra pakalpojumiem, kino biļetēm vai filmu iegādei tiešsaistē. Šajā sadaļā esiet sīkumaini – pārskatiet sava konta izrakstus, čekus, jo reizēm mēs pat nepazināmies, kur mēdz “izkust” nauda.
Ceturtais solis ir saprast, vai atliekat kaut ko uzkrājumiem, vai šajā pozīcijā jums ir nulle eiro? Šeit ir būtiski sev neko nepārmest, bet vienkārši konstatēt faktu.
Pēc šā izrēķiniet proporciju, cik procentuāli ir katra tēriņu pozīcija. Piemēram, ja jūsu alga ir 1000 eiro “uz rokas”, bet obligātie maksājumi ir 500 eiro, tad attiecīgi 500 / 1000 x 100 = 50%. Obligātie maksājumi veido pusi no jūsu budžeta un tā joprojām.
Aprēķiniem un tēriņu analīzei var izmantot dažādas metodes – kladi, “Excel” vai varat izmantot arī bezmaksas budžeta plānošanas lietotnes, kā “Goodbudget” vai “Spendee”.
3. Izvēlieties budžeta plānošanas metodi
Budžeta plānošana ir ļoti personiska, atkarībā no tēriņu analīzes rezultāta un jūsu ikdienas paradumiem var atrast piemērotāko metodi.
Viena no populārākajām ir 50/30/20 metode. Tā paredz, ka 50 % no ikmēneša ienākumiem tiek novirzīti obligātajiem maksājumiem, 30 % – vēlmēm, bet atlikušos 20 % vajadzētu izmantot uzkrājumiem un vai kredītu ātrākai atmaksai.
Taču, iespējams, sākotnēji proporcijas varētu būt arī 60/30/10. Tas nekas! Galvenais ir noteikt prioritātes. Sākt ar to, ka apzināti pieejat katra mēneša tēriņiem un sākat veidot ārkārtas fondu.
Ja pēc savu tēriņu analīzes jūs redzat, ka budžets drīzāk izskatās pēc 70/30/0 vai 80/20/0, tad ir skaidrs, ka ir jāpārskata obligāto tēriņu daļa, vai tur ir kādas samazināšanas iespējas. Piemēram, ietaupot uz komunālajiem maksājumiem, mobilo sakaru pakalpojumiem vai transporta tēriņiem. Potenciāli var izskatīt kredītu refinansēšanu, kas varētu samazināt ikmēneša maksājumus. Reizēm daudz un nepamatoti tiek tērēts pārtikai, un šī ir viena no izdevumu pozīcijām, ko bieži var samazināt visai vienkārši.
Pārskatot obligāto maksājumu sadaļu, mērķis ir kaut nedaudz atlikt drošības fondam vai uzkrājumiem.
Var, protams, arī neveidot ļoti detalizētu budžetu. Relatīvi vienkāršāka metode ir automātiski katru mēnesi krājkontā atlikt 10–20 % no algas un tad attiecīgi dzīvot ar atlikušo. Krājkonts ir elastīgs noguldījumu veids, kas vienlaikus gan ļauj atdalīt uzkrājumus no pamatbudžeta un pelnīt arī procentus, gan arī ātri piekļūt naudai, ja tomēr tāda vajadzība rodas.
Šādu vienkāršu budžeta plānošanas metodi var izmantot, ja nav būtisku finanšu problēmu vai, ja cilvēks apzinās, ka vēlas izveidot uzkrājumu, taču ļoti detalizēti plānot vēl negrib.
Lai kāda būtu izvēlētā metode, galvenais ir saprast, vai tā kalpo jūsu izvirzītajām prioritātēm.
4. Sekojiet līdzi progresam
Budžeta plānošana un finanšu disciplīna ir līdzīga kā sabalansēta uztura ievērošana, lai nomestu lieko svaru, vai sportiskie mērķi. Tas prasa darbu, taču vienlaikus rezultāts visu laiku nevar būt lineārā progresijā. Proti, svars visu laiku nekritīsies, reizēm kritums apstāsies vai būs pieaugums, tā arī sportā – reizēm pēkšņi ne no šā, ne no tā nevarēsim noskriet tik ātri, cik iepriekš. Tā arī ar naudas plūsmu – reizēm vairākus mēnešus viss izdosies, bet citā reizē vajadzēs izņemt naudu no krājkonta. Galvenais ir sev nepārmest, paturēt prātā lielo mērķi un saprast, kas nenostrādāja.
Pēc budžeta plānošanas metodes izvēles, piemēram, 50/30/20, 60/30/10 vai vienkārši atlikt noteiktu summu krājkontā, ir jāseko līdzi, kā jums sokas ar izpildi. Tam var izmantot jau iesāktos pierakstus kladē vai “Excel”, vai arī lietotnes.
Saņemot algu, vēlams uzreiz atlikt summu neparedzēto izdevumu fondam. Pēc tam jau seko citi obligātie maksājumi.
“Bigbank” Latvijas filiāles eksperti iesaka budžeta plānu veidot vismaz nākamajam mēnesim un pēc tam tikai atzīmēt faktiskos maksājumus. Ja, piemēram, vēlmēm iztērēsiet mazāk nekā plānots, tad šo atlikumu arī var ieskaitīt krājkontā. Tāpat arī brīžos, kad komunālajiem maksājumiem iztērēts mazāk nekā plānots, arī šo starpību ieskaitiet krājkontā. Tie arī būs soļi pretī tam, lai jums būtu neparedzēto izdevumu fonds brīžiem, kad kādi tēriņi ir negaidīti lielāki.
5. Apbalvojiet sevi
Tikpat svarīga kā motivācija un disciplīna, ir arī sevis apbalvošana. Ja, piemēram, jūs izvirzījāt mērķi no janvāra līdz jūnijam atlikt 50 eiro katru mēnesi un jūs to esat tiešām darījis, tad ieplānojiet jūlijā “pateikt sev paldies”. Proti, izdarīt kaut ko tādu, kas jums tiešām sagādā prieku – nopirkt video spēli, aiziet uz SPA vai iegādāties tās kurpes, kuras gribējās.
Mazas, ikdienišķas pārmaiņas, kā rūpīga budžeta plānošana, ar laiku var pārvērsties nozīmīgos uzkrājumos. Finanšu mērķu izvirzīšana un konsekventa to īstenošana palīdzēs ne tikai stabilizēt ikdienas finanšu plūsmu, bet arī sniegs drošības sajūtu. Svarīgākais ir sākt jau tagad.
Lai jaunais gads katram nāk ar sakārtotu budžetu un mierīgu prātu!
