Aizsardzības ministrija atkārtoti aicina iepazīties ar “72 stundu” bukletu

 

Atsaucoties uz iedzīvotāju jautājumiem par šī brīža drošības situāciju Eiropā un Latvijā, Aizsardzības ministrija (AM) vēlreiz aicina iedzīvotājus iepazīties ar “72 stundu” bukletu, kurā apkopota praktiska informācija un padomi par sagatavošanos dažādām krīzes situācijām.

Buklets sagatavots 2020.gadā, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā. Ministrija kopš 2020.gada vairākkārt medijos un sociālajos tīklos izplatījusi šo bukletu.

“Mēs zinām senu latviešu sakāmvārdu, ka vajag kamanas darināt vasarā, bet ratus – ziemā. Mēs atgādinām, ka internetā ir pieejams buklets par to, kā rīkoties pirmajās 72 krīzes stundās. Aicinu iedzīvotājus pievērst uzmanību šim bukletam, lai mēs būtu gatavi jebkādai krīzes situācijai,” paziņojumā presei norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

AM uzsver, ka Latvijai patlaban nav tiešu militāru draudu, taču, ņemot vērā saspīlēto drošības situāciju Eiropā saistībā ar Krievijas bruņoto spēku pastiprināto klātbūtni Baltkrievijā un pie Ukrainas robežām, iedzīvotāji var būt mierīgāki, apzinoties, ka ir sagatavojuši krīzes gadījumu somu.

Digitālais buklets latviešu, krievu un angļu valodā pieejams militāro ziņu portāla “www.sargs.lv” sadaļā “72stundas”.

Bukletā sniegtā informācija un padomi ir veidoti tā, lai iedzīvotāji pēc iespējas labāk varētu sagatavoties dažāda mēroga un veida krīzēm. Ārkārtas gadījumu somas satura sarakstā ir iekļautas lietas, kas noteikti noderētu jebkurā krīzes situācijā, taču cilvēkiem ir iespēja šos padomus modificēt, papildinot somu ar lietām, kas pašam šķiet piemērotākas.

Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” jeb trīs diennaktis, kuru laikā valstiska mēroga krīzē iedzīvotājiem pašiem jāspēj parūpēties par sevi līdz brīdim, kad palīdzības sniegšanā var iesaistīties atbildīgie dienesti. Pieredze liecina, ka tieši pirmajās krīzes stundās vai dienās var būt problēmas dažādu pakalpojumu pilnvērtīgā nodrošināšanā, piemēram, elektroenerģijas padeves pārrāvumi vētras izraisītu postījumu gadījumā.