Pēdējā gada laikā kopumā 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pastiprinātu agresiju no tuvinieku puses saistībā ar Covid-19 tēmām (regulāri – 2%, reizēm – 6%, reti – 10%), piemēram, vakcināciju, ierobežojumiem u. tml., bet vēl 18% respondentu atzinuši, ka paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem saistībā ar Covid-19 tēmām, tā secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1600 respondentu.
Tikmēr 80% respondentu agresiju no tuviniekiem pēdējā gada laikā nav izjutuši, bet 79% minēto tēmu kontekstā paši nav bijuši agresīvi noskaņoti pret tuviniekiem. Vēl attiecīgi 2% un 3% respondentu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Pēc respondentu dzimuma nedaudz biežāk pastiprinātu agresiju no tuviniekiem pēdējā gada laikā ir izjutušas sievietes – viņu vidū šādu atbildi sniedza 21% (regulāri – 1%, reizēm – 7%, reti – 13%), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 14% (regulāri – 2%, reizēm – 5%, reti – 7%). Tikmēr 77% sieviešu un 84% vīriešu ar šādu problēmu nav saskārušies, bet vēl 2% katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā respondenti paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem, apstiprinošu atbildi sniedza 19% sieviešu (regulāri – 2%, reizēm – 7%, reti – 10%) un 16% vīriešu (regulāri – 4%, reizēm – 5%, reti – 7%). 77% sieviešu un 80% vīriešu pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem Covid-19 tēmu sakarā nav izjutuši, bet 3% sieviešu un 4% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, nedaudz biežāk ar tuvinieku pastiprinātu agresiju pēdējā gada laikā ir saskārušies krievvalodīgie – viņu vidū šādu atbildi sniedza 24% (regulāri – 3%, reizēm – 9%, reti – 12%), kamēr latviešiem šis rādītājs ir 15% (regulāri – 1%, reizēm – 5%, reti – 9%). Tikmēr 74% krievvalodīgo un 82% latviešu ar šādu problēmu nav saskārušies, bet vēl 2% katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem, apstiprinošu atbildi sniedza 26% krievvalodīgo (regulāri – 4%, reizēm – 11%, reti – 11%) un 17% latviešu (regulāri – 3%, reizēm – 5%, reti – 9%). 68% krievvalodīgo un 80% latviešu pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem Covid-19 tēmu sakarā nav izjutuši, bet 6% krievvalodīgo un 3% latviešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Pēc respondentu izglītības līmeņa agresiju no tuvinieku puses pēdējā gada laikā nedaudz biežāk ir izjutuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību – viņu vidū šādu atbildi sniedza 18% (regulāri – 2%, reizēm – 5%, reti – 11%), kamēr respondentiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 16% (regulāri – 1%, reizēm – 7%, reti – 8%). Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā paši respondenti ir izjutuši pastiprinātu agresiju tuvinieku virzienā, apstiprinošu atbildi sniedza 21% ar iegūtu vidējo izglītību (regulāri – 4%, reizēm – 7%, reti – 10%) un 17% ar iegūtu augstāko izglītību (regulāri – 3%, reizēm – 6%, reti – 8%).
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laikā no 27. līdz 28. septembrim aptaujājot 1634 respondentus.
