Populārākās viedtālruņu lietotnes ne tikai izklaidē, bet arī palīdz plānot ikdienu, uzturēt sevi formā vai arī ātri un ērti komunicēt ar citiem. Taču, pateicoties saistošajam lietotņu saturam un nemitīgai lietotāju iesaistei, tās bieži var kalpot kā platforma ļaunprātīgai programmatūrai, dodot hakeriem ērtu piekļuvi privātiem datiem. Lai gan kiberdrošības noziegumu popularitāte pieaug, tehnoloģiju uzņēmuma Huawei veiktā aptauja* liecina, ka gandrīz ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju vieglprātīgi lejuplādē viedtālruņu lietotnes, nelasot to lietošanas noteikumus un datu aizsardzības politiku.
“Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka “es piekrītu lietošanas noteikumiem” ir visbiežāk sastopamie meli interneta vidē, jo lietotāji bieži vien nevelta laiku un uzmanību, lai izlasītu lietošanas noteikumus un vienkārši izvēlas opciju “piekrītu”, tādēļ tieši nedrošu lietotņu lejuplādēšana kļuvusi par vienu no populārākajiem kiberdrošības draudiem. Mūsdienās tālruņi satur ļoti daudz personiskas informācijas un daudzas viedtālrunī esošās lietotnes nodrošina piekļuvi bankas vai citiem kontiem, kas satur sensitīvu informāciju. Turklāt visticamāk, arī viedtālrunī ir tieša piekļuve personīgajam un darba e-pastam, īsziņām un sociālo mediju kontiem, kurus ļaundari var izmantot, lai nozagtu lietotāja identitāti,” stāsta Gunta Kursiša, “Huawei Mobile Services” Biznesa attīstības vadītāja Latvijā.
Aptauja liecina, ka tieši mileniāļi, paaudze, kas attīstījusies reizē ar viedierīcēm, pret lietotņu lejuplādēšanu attiecas visneuzmanīgāk – nieka 6% vienmēr izlasa lietošanas noteikumus, taču 23% atzīst, ka tos lasa, bet tomēr reti. Pretēji tam, vispiesardzīgākie ir iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, no kuriem 35% apstiprina, ka vienmēr izlasa lietošanas noteikumus. “Svarīgi ir arī pievērst uzmanību tam, no kurienes lietotnes tiek iegūtas un kā attiecīgā platforma uzrauga tajā pieejamo lietotņu drošību. Piemēram, Huawei AppGallery veic lietotņu verifikāciju vairākos līmeņos un gandrīz 30% no lietotnēm tiek noraidītas, jo tās neiztur pārbaudes un neatbilst drošības standartiem,” skaidro Gunta Kursiša.
Lai izvairītos no nepārbaudītām lietotnēm, eksperte iesaka pirms lejuplādēšanas izlasīt lietotnes aprakstu un atsauksmes, jo bieži vien citi lietotāji jau ir sūdzējušies par lietotnes nedrošību. Tā pat, pirms aizrauties ar lietotņu lejuplādēšanu, ieteicams pārbaudīt vai tālrunī ir ieslēgta attiecīgā drošības programmatūra, kas pasargā lietotāju un tā datus no kiberdraudiem. “Lejuplādējot katru lietotni nepieciešams izlasīt lietošanas noteikumus, kam piekrītam. Taču, ja lietotne jau ir lejuplādēta, tad ieteicams pievērst uzmanību tam, kā tā izmanto lietotāja datus un īpaši jāuzmanās no aizdomīgām reklāmām un citiem uznirstošiem logiem. Un visbeidzot, ja lietotne ir nedroša vai novērota tās vai paša viedtālruņa aizdomīga darbība, tad nepieciešams nekavējoties lietotni dzēst,” turpina G.Kursiša.
Pat ja lietotājs ir pārliecināts, ka pārzina visas lietotnes savā viedtālrunī, ir svarīgi paturēt prātā, ka arī šķietami drošās un uzticamās lietotnes, gluži tā pat kā viedierīces, regulāri jāatjauno, jo to izveidotāji nepārtraukti uzlabo dažādas funkcijas, tai skaitā, atjauno un pievieno papildu drošības rīkus, lai izvairītos no nevēlamiem draudiem.
Par aptauju:
Aptauja par viedtālruņu kiberdrošības prasmes līmeni Baltijas valstīs, pēc tehnoloģiju uzņēmuma pasūtījuma, veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Rait Group” 2020. gada oktobrī un tajā piedalījās 370 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
