Diagnoze “cukura diabēts” ir dzīvesveids, ar kuru nākas sadzīvot ne tikai pašam slimniekam, bet arī līdzcilvēkiem. Rimi Bērniem ekspertes – ārste pediatre Sanita Mitenberga un sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina – skaidro, kā sadzīvot ar cukura diabētu ne tikai mazajam pacientam, bet arī cilvēkiem, kuri ikdienā ir ar viņu kopā.
Kas ir cukura diabēts?
“Bērniem izplatītāks ir 1. tipa cukura diabēts, tomēr mūsdienās sastopami arī 2. tipa cukura diabēta gadījumi, kas saistīti ar lieko svaru un neveselīgu dzīvesveidu. Agrāk ar 2. tipa cukura diabētu slimoja pieaugušie vecumā pēc 40–45 gadiem, bet šobrīd tas novērojams jau pusaudžu vecumā,” stāsta ārste pediatre Sanita Mitenberga.
Eksperte skaidro, ka 2. tipa cukura diabētu ārstē ar veselīgu uzturu, tabletēm un/vai insulīnu. Ar 1. tipa cukura diabētu saslimst galvenokārt bērnībā. Vienīgā izdzīvošanas iespēja ir regulāras insulīna injekcijas. 1. tipa cukura diabēts, ar ko biežāk slimo bērni un jauni cilvēki, nozīmē, ka aizkuņģa dziedzeris neražo insulīnu vai ražo to nepietiekamā daudzumā. Insulīns ir hormons, kas nepieciešams, lai katra organisma šūna saņemtu asinīs esošo glikozi un pārvērstu to enerģijā. Bez insulīna organisms nespēj dzīvot – glikoze uzkrājas asinīs, cilvēkam rodas nespēks. Ilgstoši esot bez insulīna, iespējams saindēties ar ketonvielām (acetonu), un bez ārstēšanas cilvēks var aiziet bojā.
Diabēts ir plaši izplatīta slimība, bet tā nav lipīga, to nevar nodot otram ar pieskārieniem, siekalām vai kādā citā veidā. Nepareizs ir uzskats, ka ar diabētu var saslimt, pārmērīgi ēdot saldumus.
Kas jāzina bērniem
Kad bērns vai pusaudzis atgriežas izglītības iestādē pēc saslimšanas ar diabētu, ir ļoti svarīgi, lai viņš pastāstītu saviem draugiem, ko viņš zina par diabētu un kā jārīkojas hipoglikēmijas (pazemināts cukura līmenis asinīs) gadījumā. Vēl labāk, ja diabēta māsa var atnākt uz klasi un visiem, kuri nonāk saskarē ar bērnu, kam ir diabēts, izstāstīt par diabētu un tā problēmām. Īpaši svarīgi, lai šādu tikšanos apmeklētu fiziskās audzināšanas skolotājs. Tā vajadzētu darīt arī tad, ja bērns maina klasi vai skolu.
Bērnam ar cukura diabētu jāzina, ka sliktas pašsajūtas vai kādu problēmu gadījumā viņš var vērsties pie ikviena bērnudārza vai skolas darbinieka un ka viņam noteikti sniegs palīdzību. Tādēļ, pirms uzsākt skolas gaitas, ir svarīgi informēt visu skolas personālu par to, ka bērnam ir diabēts.
Skolas biedriem, it sevišķi klasesbiedriem, jābūt informētiem par skolēnu, kuram ir diabēts, lai vajadzības gadījumā varētu palīdzēt. Pret audzēkņiem ar cukura diabētu ir jāizturas tieši tāpat kā pret jebkuru bērnu, nav pieļaujama ne īpaša izcelšana, ne atstumšana. Klases mikroklimatā jārada pozitīva vide, lai bērnam ar diabētu nebūtu kauns par to runāt, iedrošina Sanita Mitenberga.
Bērnam ar 1. tipa cukura diabētu vienmēr jābūt līdzi:
– insulīnam un aprīkojumam tā injicēšanai (parasti tas izskatās kā neliela pildspalva),
– glikometram, teststrēmelēm un diabēta dienasgrāmatai,
– “uzkodu kārbiņai” hipoglikēmijas profilaksei un ārstēšanai. Tās var būt glikozes tabletes, augļu sula, graudaugu batoniņš, uzkodas vai sviestmaize;
– ūdenim vai dzērienam ar zemu cukura saturu.
Kas par bērnu ar cukura diabētu jāzina skolotājiem
Intelektuālā ziņā šie bērni neatpaliek no citiem audzēkņiem, taču pazemināta vai paaugstināta cukura līmeņa asinīs dēļ var būt grūtāk koncentrēties. Ja jūtat, kā bērns kļūst pārlieku emocionāls, tas var būt par iemeslu straujām cukura līmeņa izmaiņām asinīs un izsaukt negaidītu hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju, stāsta Rimi Bērniem eksperte, ārste pediatre Sanita Mitenberga.
Svarīgi bērniem ar diabētu pirms eksāmeniem apjautāties, vai viss kārtībā, un pārliecināties, ka bērns ir kaut ko paēdis vai paņēmis līdzi kādu uzkodu. Arī klases izbraukumos, ekskursijās, pārgājienos un citos pasākumos jāpārliecinās, lai bērns savlaicīgi paēstu.
Domājot par fiziskajām aktivitātēm, bērni, kuriem ir diabēts, ne tikai drīkst nodarboties ar sportu, bet tas viņiem ir nepieciešams. Jāatceras, ka sportošana pazemina cukura līmeni asinīs, un sporta skolotājiem būtu jāpievērš pastiprināta uzraudzība bērniem, kuriem ir diabēts, norāda Sanita Mitenberga.
Hipoglikēmija un kā uz to reaģēt
Hipoglikēmija ir pazemināts cukura līmenis asinīs. To var izraisīt vairāki apstākļi:
– nepietiekama vai novēlota pārtikas uzņemšana,
– pārāk liela insulīna deva,
– stresa situācija,
– pastiprināta fiziskā aktivitāte.
Ja bērnam ir pazemināts cukura līmenis, pēc iespējas ātrāk jāapēd vai jāiedzer kāds no šiem produktiem: graudu cukurs (2–3 gab.), glikozes tabletes (2–4 gab.), karote medus, konfektes (2–3 ledenes), 10–12 vīnogas, baltmaizes gabaliņš, cepums, salda tēja (ar 2–3 tējk. cukura), salda sula (1/2–1 glāze).
Ja bērnam ir hipoglikēmija (trīce, krampji, līdzsvara zudums vai pat iestājas bezsamaņa), viņš nekādā gadījumā nedrīkst piedalīties aktīvās fiziskās nodarbībās! Jebkuru samaņas traucējumu gadījumā jānodrošina drošs ķermeņa stāvoklis – stabila sānu guļa, arī fiksācija (ja ir krampji). Ar glikometru jānosaka cukura līmenis asinīs, par situācijas nopietnību stāsta Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga.
Ja bērna cukura līmenis ir zem 4 mmol/L:
- cukura līmeņa paaugstināšanai jāievada muskulī atbilstoša glikagona deva pēc instrukcijas;
- ja nav glikagona – jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (tālrunis – 113), minot iemeslu – smaga hipoglikēmija diabēta slimniekam;
- nedrīkst bērnam bezsamaņā dot ne ēst, ne dzert, jo var aizrīties!
Ja izglītības iestādē mācās ar cukura diabētu slims bērns, iestādes pirmās palīdzības sniegšanai medpunkta ledusskapī noteikti ir jāglabā glikagons.
Kādus našķus drīkst piedāvāt bērnam ar cukura diabētu
Bērniem, kuriem diagnosticē 1. tipa cukura diabētu, attiecībā uz našķu izvēli ir jābūt īpaši piesardzīgiem un jārēķina, cik daudz un ko drīkst apēst, uzsver sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina. Parasti katram cukura diabēta pacientam ir zināms, cik daudz ogļhidrātu saturošu produktu vienā ēdienreizē viņš drīkst apēst. Ierēķinot šo našķi atļautajā ogļhidrātu daudzumā, bērns var apēst arī parastu konfekti vai kūkas gabaliņu. Šajā gadījumā jārēķinās ar straujāku glikozes līmeņa celšanos.
“Ir našķi-diabētiskie produkti, kas cukura vietā satur saldinātājus. Saldinātāji mēdz būt dažādi: dabiskie, piemēram, cukura spirti (ksilitols, sorbitols, eritritols), stēvija, un mākslīgie, piemēram, aspartāms. Pacientiem, kam diagnosticēts cukura diabēts, vēlams izmantot uzturā produktus ar šiem saldinātājiem, taču, sekojot diētai, jārēķinās ne tikai ar cukuriem un cukura aizvietotājiem, ko izmanto produktu ražošanā, bet arī ar citiem ogļhidrātus saturošiem produktiem, piemēram, miltiem. To vietā var izmantot kokosriekstu, mandeļu, ķirbju sēklu miltus”, iesaka Olga Ļubina.