Brūnie lāči bez iemesla cilvēkiem neuzbrūk

 

Brūnie lāči ir uzmanīgi un bez iemesla cilvēkiem neuzbrūk, atgādina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

Pavasarī no ziemas miega mostas vieni no iespaidīgākajiem savvaļas sugu pārstāvjiem – brūnie lāči, kas visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušās ziņas mudina domāt, ka lāču skaita pieauguma dēļ cilvēkam mežā doties ir bīstami, tā nav tiesa, jo lāči, tāpat kā citi savvaļas dzīvnieki, izvairās no tikšanās ar savu lielāko apdraudējumu – cilvēku, uzstāj DAP.

DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns uzskata, ka incidents ar lāča uzbrukumu cilvēkam patlaban publiskajā informācijas apritē draud izvērsties par visu brūno lāču nomelnošanas kampaņu.

Lācis vēsturiski ir bijis un joprojām ir Latvijas dabas sastāvdaļa. Bīstams tas kļūst tikai cilvēku izprovocēts – ja tam cilvēks tuvosies mazuļu laikā, iztraucēs pie migas vai barošanās laikā, ja neapdomīgi piebaros vai pieradinās pie cilvēka klātbūtnes, norāda DAP.

Svilāns brīdina, ka šāda “pārprastā labvēlība” var radīt nopietnu apdraudējumu gan pašam labvēlim, gan citiem līdzcilvēkiem. DAP aicina ar izpratni attiekties pret lāča atgriešanos dabā un neuzķerties uz tendenciozām nepamatotām ziņām. Svilāns uzsver, ka pārskatāmā nākotnē nav pamata domāt par lāču medību atklāšanu Latvijas teritorijā.

Pagājušā gada rudenī informējot sabiedrību par diviem brūnajiem lāčiem Vidzemē, DAP vairākkārt uzsvēra, ka konkrētajiem īpatņiem bija savvaļas lāčiem netipiska jeb neadekvāta uzvedība. Proti, ja lācis tiek patvaļīgi uzaudzināts kādā viensētā un pēcāk palaists savvaļā, tam vairs nepiemīt sugai raksturīgā uzvedība – uzmanība un izvairīšanās no cilvēka.

Cilvēka izauklēti lāči cilvēka māju pagalmus un pašus cilvēkus uztvers kā barotājus, tāpēc apzināti tuvosies gan cilvēkiem, gan viensētām, neapzināti apdraudot cilvēku, kurš šādai tikšanās reizei nav gatavs. Savukārt normāli savvaļā auguši lāči bīstas cilvēka un cilvēka sētā retumis ieklīst vien nakts aizsegā.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka lāču uzvedība pagājušajā rudenī un šomēnes ir bijuši vienīgie gadījumi, kad DAP konstatējusi lāčus ar sugai netipisku uzvedību. DAP skatījumā, ir absolūti nepareizi šo divu izņēmumu dēļ visai sugai piedēvēt tai neraksturīgu uzvedību. Arī Žīguros konstatētais lāča uzbrukums, pēc ekspertu vērtējuma, esot bijis paša mežziņa izprovocēts, pārlieku tuvu pietuvojoties lācenes migai. Šādā situācijā ikviena savvaļas dzīvnieku māte rīkotos līdzīgi, jo instinkts liek aizsargāt savus pēcnācējus. Strode piebilst, ka šādos gadījumos lācenes mērķis nav uzbrukt, bet aizbiedēt.

Lai gan pašlaik visa uzmanība pievērsta lāčiem, tomēr mežā mīt arī citi savvaļas dzīvnieki. Īpaši agresīvas savu bērnu aizstāvēšanā ir mežacūku mātītes, kas gatavas iesaistīties cīņā ar jebkuru, kas, viņuprāt, apdraud mazuļus. Pat putnu pasaulē ir agresīvas mātes, zināms ne viens vien gadījums par vārnveidīgo putnu uzbrukumiem cilvēkiem, kas pietuvojušies ligzdas kokam. Turklāt mazāk sagatavotiem cilvēkiem bailes var iedvest daudzi meža dzīvnieki tikai ar savu klātbūtni vien, piemēram, staltbrieži, aļņi, lapsas, rubeņi, atgādina DAP pārstāvji.

Pēdējos gados lāču skaita pieaugums notiek visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek te uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nav atļautas un Igaunijas pierobežā medības ir ierobežotas, lāču populācija atjaunojas. Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem, Latvijā savvaļā sastopami apmēram 60 lāči, lēš DAP speciālisti.

Analizējot vēsturiskos datus un latviešu folkloru, redzams, ka lācis laiku laikos ir bijusi Latvijas dabas sastāvdaļa. Pret lāci izjuta bijību un cieņu. Tam nav piedēvētas vilka un lapsas negatīvās īpašības, liecinot, ka vēsturiski sabiedrība ir pratusi sadzīvot ar šī dzīvnieka klātbūtni. Ņemot vērā lāču atgriešanos Latvijas mežos, arī mūsdienu sabiedrībai būs jāiemācās ar to sadzīvot, iespējams pārņemot pieredzi no Igaunijas, kurā lāču populācija ir stabila un desmitkārt lielāka par Latvijas populāciju, sasniedzot 700 īpatņu skaitu, prognozē DAP eksperti.

Lai novērstu iespējamību par lāča viesošanos savā sētā, eksperti iesaka rūpīgi pārdomāt komposta veidošanas vietas un atkritumu apsaimniekošanu. Atkritumi jātur slēgtās tvertnēs, neradot situācijas, ka paši cilvēki provocē savvaļas dzīvnieku nākšanu sētās. Mežā atstāti ēdienu pārpalikumi vai lauku saimniecībās meža tuvumā regulāri kaudzēs izbērti viegli pieejami augļi un dārzeņi, var raisīt ne tikai lācim, bet arī citiem savvaļas dzīvniekiem pieradumu uztvert cilvēka sētas kā barības ieguves vietas.

Ja tomēr gadās satikt lāci, jāievēro daži padomi. Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt, taču, ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, ka tam jāķer bēgošs medījums.

Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci, pastaigas laikā jāturas uz meža takām un ceļiem. Ar savu uzvedību nedrīkst traucēt citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam jāuzkāpj kādam zaram, jāierunājas vai jāiedziedas.

Eksperti iesaka cilvēkiem rūpīgi vērot dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt. Ja mežā šķērso nepārredzamu vietu, tad pastiprināti jāliek manīt par savu klātbūtni.

Ja tomēr lācis ir pamanīts, tam nevajag tuvoties, nemēģināt to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus. Iespējami ātri, bet neskrienot, jādodas projām no tikšanās vietas.

LETA jau vēstīja, ka šomēnes AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki divreiz sastapās ar lāčiem. Žīguru meža masīvā lācis uzbruka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbiniekam. Cenšoties izvairīties no iespējamā uzbrukuma, darbinieks mēģinājis bēgt, taču ir paslīdējis un nokritis. Lācis uzbrucis vīrietim, sakožot viņu kājā.

Savukārt Austrumvidzemes reģiona vecākais plānotājs  Lejasciema iecirknī mežmalā pie Silmalu ceļa novēroja lāci. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” lāču eksperts Jānis Ozoliņš skaidroja, ka, iespējams, Lejasciemā sastaptais lācis bija viens no pagājušā gada Valkas lācēniem, kuri siroja viensētās. Precīzi to varētu noteikt, pārbaudot DNS vai krotālijas datus.