Aizvadītajā nedēļā Latviju pāršalca patīkama ziņa – pašmāju filma pirmo reizi vēsturē ir iekļuvusi šī gada “Oskaru” nomināciju īsajā sarakstā ar filmas “Dvēseļu putenis” skaņu celiņu, kas iekļauts starp 15 citām kompozīcijām kino mūzikas kategorijā. Pieci nominanti, kas sacentīsies par uzvaru prestižās “Oskara” balvas fināla ceremonijā, tiks izziņoti pēc mēneša, 15. martā. Tikmēr “Betsafe” bukmeikeri filmas izredzes iekļūt nomināciju sarakstā vērtē salīdzinoši augstu jeb ar 25% varbūtību, tomēr cerību tikt pie pirmā “Oskara” Latvijas vēsturē eksperti uzskata par visai niecīgu, dodot šādai varbūtībai vien 3%.
“Ir ļoti patīkami, ka Latvijas filma ir iekļuvusi nomināciju šortlistā skaņu celiņa kategorijā. Šajā kategorijā “Dvēseļu putenis” gan nav viens no favorītiem, un, visticamāk, līdz top 5 jeb fināla nominācijai šoreiz tomēr netiksim. Tiesa, tas, ka Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete starp 15 komponistiem sarakstā, noteikti var izredzes palielināt. Holivuda pēdējos gados aizvien lielāku lomu pievērsusi vienlīdzībai minoritāšu, rasu, dzimumu un citos aspektos, tāpēc šī kārts var nospēlēt pozitīvi arī attiecībā uz nomināciju, bet pašas statujas iegūšanai ar to diemžēl diez vai pietiks,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.
Savukārt Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma aizvadītās nedēļas intervijā Latvijas Radio 1 uzsvēra, ka līdz šim nevienai no Latvijas filmām nebija izdevies iekļūt “Oskaru” nomināciju īsajā sarakstā. Viņasprāt, tas ir “plats solis pretī Oskaram”. “No vairāk nekā 130 filmām, kas varēja pretendēt uz vietu īsajā sarakstā, šīs veiksmīgās filmas ir tieši 15, turklāt talantīgā Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete komponiste sarakstā. Tas ir fakts, ko pamana starptautiskā prese,” komentēja eksperte. Viņa arī norādīja, ka šogad pieteikumu skats uz prestižo balvu ir bijis ļoti liels, un konkurence vērtējama kā “skarba un nežēlīga”.
Sacensībā par labāko filmas oriģinālmūziku “Dvēseļu putenis” ierindojas blakus tādām kinolentēm kā “Tenet”, “Mank”, “Soul”, “News of the World” un “The Trial of Chicago 7”, taču tikai “Dvēseļu putenis” un Sofijas Lorēnas darbs “Life Ahead” ir vienīgās ārpus Holivudas tapušās filmas, kas sacenšas par balvu mūzikas kategorijā. Jāpiebilst, ka filma “Dvēseļu putenis” gan neiekļuva nominācijas “Labākā ārvalstu filma” īsajā sarakstā. “Oskara” nominācijas tiks paziņotas 15. martā, savukārt pati balvu pasniegšanas ceremonija šogad notiks divus mēnešus vēlāk nekā ierasts – 25. aprīlī. Lai gan Latvija pēdējo 30 gadu laikā uz “Oskara” balvu ir izvirzījusi 12 filmas, iepriekš tās nebija iekļuvušas īsajā sarakstā nevienā no kategorijām.
Komponiste Lolita Ritmanis jau ir ieguvusi vairākus apbalvojumus par skaņu celiņu filmā “Dvēseļu putenis” – gan “Lielo Kristapu” Latvijā, gan Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu (‘Hollywood Music in Media Awards”) par labāko mūziku filmai svešvalodā. Ritmanis ir Portlendā, ASV, dzimusi latviešu izcelsmes komponiste, kas plašāku atpazīstamību ieguvusi tieši ar kompozīcijām filmām un TV seriāliem. Viņa ir vienīgā latviete, kas saņēmusi “Emmy” balvu (par muzikālo pavadījumu daudzsēriju animācijas filmai “Batman: Beyond”). Kā atzīst pati komponiste, “Dvēseļu putenis” priekšrocība, sacenšoties par “Oskara” balvu, varētu būt fakts, ka filmas skaņu celiņa tapšanā tika iesaistīta vērienīga mūziķu komanda ar orķestri un kori, turpretī citu filmu muzikālais pavadījums tapis krietni mazākā formātā.
Plašākas uzmanības lokā “Oskari” nonāca jau pagājušā gada septembrī, kad Amerikas Kinoakadēmija izziņoja jaunus noteikumus filmas iekļaušanai nominācijas “Labākā filma” pretendentu pulkā. Šie noteikumi vērsti uz lielāku minoritāšu iekļaušanu filmas veidošanā. Piemēram, viens no kritērijiem paredz, ka vismaz 30 procentiem no “mazo lomu” atveidotājiem jānāk no minoritāšu vidus, vai arī filmā jābūt kādam pazīstamam mazākuma grupas aktierim. Jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2024. gada.
Amerikas Kinoakadēmijas balva, kas plašāk pazīstama kā “Oskara” balva, ir augstākais apbalvojums filmu nozarē ASV un ievērojamākā šāda veida balva pasaulē. “Oskari” pirmo reizi tika pasniegti 1929. gadā, un tiek uzskatīti par senāko izklaidējošās sfēras balvu pasaulē. Katru gadu “Oskaru” ceremonijai līdzi seko skatītāji no vairāk nekā 200 valstīm.
