Atzīmējot Starptautisko vegānisma dienu, 1. novembrī tika aizsākts vegānisma mēnesis, kurā ikviens aicināts izmēģināt zaļā dzīvesveida sniegtās iespējas. Pievēršanās augu valsts produktu patēriņam patlaban kļuvusi par aktualitāti, un vegānu produkti plaši pieejami ne tikai pārtikas veikalu plauktos, bet arī restorānu ēdienkartēs.
Pasaules vegānu diena ir ikgadējs pasākums, kuru visā pasaulē atzīmē 1. novembrī. Līdztekus Lielbritānijas Vegānu biedrības dibināšanas 50. gadadienai tā pirmo reizi norisinājās 1994. gada 1. novembrī. Mūsdienu sabiedrībā novembri atzīmē kā mēnesi, kurā ikviens aicināts dažādot savu uzturu un iepazīt augu valsts produktu alternatīvas.
Vegāns uzturs pasaulē ir zināms jau gadu tūkstošiem un ar lielu popularitāti atdzimis mūsdienās. Tas ir veids, kā cilvēkiem veidot savu uzturu dabai un dzīvniekiem draudzīgāk, veselīgāk, kā arī ekoloģiskāk. Vegānu ideoloģija ietver izvairīšanos no jebkāda veida dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas uzturā, piemēram, gaļas, zivīm, olām, piena produktiem un pat medus. “Ik dienas zaļā kustība pulcē jaunus domubiedrus un jaunākie statistikas dati par situāciju Eiropā* liecina, ka jau 4,6% respondentu sevi uzskata par vegāniem. Četri no desmit aptaujātajiem ir gatavi mainīt ēšanas paradumus, izvēloties vairāk augu izcelsmes produktus. Turklāt vairāk nekā 40% apgalvo, ka jau pārtraukuši vai samazinājuši sarkanās gaļas lietošanu uzturā,” komentē “CBRE Baltics” aktīvu pārvaldes direktore Iveta Priedīte.
Sertificēta uztura speciāliste Lizete Puga skaidro: “Cilvēkiem vienmēr ir bijusi vēlme izmēģināt ko neikdienišķu un atklāt jaunas garšas. Turklāt arvien biežāk novērojams, ka jauniešu vidū zaļā ēšana kļuvusi par tendenci, kas sniedz iespēju “izkāpt” no ierastajiem rāmjiem. Vairumā gadījumu cilvēki ir pārsteigti, ka vegānu produktu garša īpaši neatšķiras no mums visiem pazīstamajiem pārtikas produktiem.”
L. Puga papildina: “Augu valsts produktu patēriņš ietver dažādas priekšrocības, pirmkārt, tam ir augsts šķiedrvielu saturs. Otrkārt, samazināts piesātināto taukskābju apjoms, kas parasti tiek uzņemts ar gaļu un piena produktiem. Treškārt, patērētājiem ir mazākas iespējas izvēlēties neveselīgas alternatīvas, jo ēdiens ir uz augu bāzes vai gatavots no svaigiem produktiem. Un, ceturtkārt, patlaban pieejama liela produktu daudzveidība, iepazīstot dažādus pākšaugus, riekstus, pupiņas, piena produktu aizstājējus, kā arī citus ar olbaltumvielām bagātinātus produktus. Turklāt šis dzīvesveids kļūst arvien pieejamāks, jo vegāni piedāvājumi plaši izvietoti ne tikai veikalu plauktos, bet iekļauti arī restorānu ēdienkartēs.”
“Modes un izklaides centrā “Rīga Plaza” ir ļoti daudzveidīgs piedāvājums, ko nodrošina gan jaunās ēdināšanas zonas “Food Plaza” ēdinātāji, gan tirdzniecības centrā esošie restorāni un nomnieki. Piemēram, mūsu partnera – lielveikalu tīkla “Maxima” vegānu specializētās produkcijas pieaugums šī gada pirmajos 9 mēnešos ir bijis 26%, salīdzinot ar identisku periodu pērn. Sekojam līdzi arī pasaules tendencēm, kas norāda uz cilvēku vēlmi ēdienreizēs ārpus mājas arvien biežāk izvēlēties vegānus produktus. Interese par zaļo dzīvesveidu ir vegānisko restorānu iespēja apmeklētājus iepazīstināt ar maksimāli plašām un personalizētām izvēles iespējām katrai gaumei. Novērojam, ka tirdzniecības centrā esošie ēdinātāji pieaugošās intereses rezultātā ne tikai ēdienkartēs iekļauj vegāniskas opcijas, bet piedāvā arī specializētus dienas piedāvājumus. Novembris jeb vegānu mēnesis ir piemērots, lai gūtu jaunu pieredzi, tādēļ iedrošinu ikvienu izmēģināt piedāvātās iespējas,” aicina I. Priedīte.
Ēdināšanas zonas “Food Plaza” apmeklētajiem daudzveidīgu ēdienu klāstu piedāvā deviņi atšķirīgi ēdinātāji: veģetāros ēdienus “Lassi”, Āzijas virtuvi “Asia Express”, mājas virtuvi bistro “Pipars”, austrumnieciskos kebabus “Kebabs Fix”, ātrās uzkodas “Chicks & Chips”, “street food” ēdienus “Street Food Points”, uzbeku tradicionālo virtuvi “My Plov”, zupas un kokteiļus “Tikai Karotes”, bet augstākās kvalitātes saldējumus “Baskin Robbins”.
