Šķiet, joki un smiekli ir tikpat veci kā pasaule. Vēstures liecības atklāj, ka senākie fiksētie joki līdz mūsdienām saglabājušies no gandrīz 4000 gadu senas pagātnes, bet daži zinātnieki uzskata, ka smiekli cilvēcei bija pazīstami krietni agrāk nekā valoda. Viss, ko darām ikdienā, ieskaitot gulēšanu un laiskošanos, dedzina kalorijas. Arī smiešanās. Smejoties sirdsdarbība paātrinās par 10–20%, līdz ar to paātrinās arī vielmaiņa, un kalorijas kūst. Atzīmējot augustu kā zaļo salātu mēnesi, “Narvesen” pēta, vai smejoties iespējams notievēt un cik ilgi jāsmejas, lai tiktu vaļā no pusdienu salātos apēstajām kalorijām.
Ēd un dedzini kalorijas smejoties…
Vanderbilta Universitātes Medicīnas centra zinātnieki jau pirms teju 15 gadiem izpētījuši, ka 10–15 minūtes ilga sirsnīga smiešanās sadedzina pat līdz 50 kalorijām jeb tik, cik cilvēks uzņem, izdzerot glāzi tomātu sulas, apēdot 10 gramu tumšās šokolādes vai vienu vidēja izmēra kivi. Tiesa, iekšupvērsta un nedzirdama pasmiešanās par savādo pasauli te nelīdzēs – lai iedarbinātu vielmaiņu, jāsmejas skaļi, aizrautīgi un no visas sirds, iesaistot vēdera muskulatūru.
Vasarā, kad daudzi izvēlas vieglākas maltītes nekā gada aukstajos mēnešos, zaļi, vitamīniem bagāti salāti ir lieliski piemēroti pusdienām. Tiesa, arī salāti nav pavisam bez grēka. Ja, apēdot porciju Fresh&Tasty Grieķu salātu, uzņemsi ap nieka 200 kaloriju, kuras var sadedzināt, no sirds izsmejoties apmēram stundu, tad salātos ar tunci un olu jau būs savas 400 kalorijas, un smejamais laiks attiecīgi divkāršosies.
…bet vai tiešām tā notievēsi?
Lai gan teorētiski smejoties gada laikā iespējams atbrīvoties no diviem kilogramiem liekā svara, tā zaudēšanai smiešanās vien nelīdzēs – svara kontrole iet rokrokā ar sabalansētu uzturu, fiziskiem treniņiem un veselīgām izvēlēm ikdienā.
18. un 19. gadsimta Anglijā smiešanās it nemaz netika saistīta ar tievēšanu: vien retais nezināja teicienu “smejies un apvelies” (laugh and grow fat), jo cilvēkus, kuri mācēja bārstīt lieliskus jokus un uzturēt līksmu garu, labprāt ielūdza uz saviesīgām maltītēm.
Tiesa, netrūka arī tādu, kuri smiešanos kaismīgi apkaroja: kāds Džordžs Veizijs 1875. gadā 166 lappušu biezā traktātā centās zinātniski pierādīt, ka smiešanās ir ne tikai vulgārs un neglīts paradums, bet arī apdraud dzīvību, samazinot skābekļa pieplūdumu plaušās.
Smiešanās uzlabo veselību
Mūsdienās smiešanās pozitīvā ietekme uz veselību vairs netiek apšaubīta, un smieklu terapija nav nekas neparasts pat nopietnu slimību ārstēšanā. Kad cilvēks smejas, ķermenis reaģē, samazinot stresa hormonu kortizola, adrenalīna un dopamīna metabolīta DOPAC līmeni un vairojot beta-endorfīnu jeb “laimes hormonu”, kā arī serotonīnu. Beta-endorfīns mazina nomāktības sajūtu, savukārt serotonīns nomāc apetīti.
Tāpat smiešanās uzlabo asinsriti un trenē vēdera muskulatūru. Merilendas universitātes Medicīnas skolas pētnieki 2005. gadā atklājuši, ka smejoties pastiprinās asins plūsma un uzlabojas asinsrite, kas labvēlīgi ietekmē imunitāti un sirds veselību. Savukārt Mičiganas universitātes zinātnieki aprēķinājuši, ka tikai 20 sekundes smiešanās plaušām dod tikpat daudz vērtīgu ieguvumu kā trīs minūšu ilgs treniņš ar airēšanas trenažieri.
Kompānijā ieturēt maltīti ir jautrāk
Smiešanās var būt lielisks papildlīdzeklis lieko kilogramu dedzināšanai un pozitīvas dzīves pozīcijas veidošanai. Kā rāda Londonas Universitātes koledžas pētnieku atklājumi, smiekli patiešām ir lipīgi – smadzenes piefiksē smieklu skaņu un dod signālu par smiešanos atbildīgajiem sejas muskuļiem, ka laiks pievienoties jautrībai. Šis mehānisms darbojas līdzīgi kā sarunu biedra kopēšana: nereti pēc ilgākas sarunas ar otru cilvēku sākam atdarināt viņa mīmiku, žestus un pat izvēlēto leksiku. Bet, ja smiekli galīgi nenāk, tos var mēģināt radīt mākslīgi: pamēģiniet skaļi smieties, kad to nemaz negribas, un jau drīz tas šķitīs tik komiski, ka smiekli raisīsies gluži neviltoti.
