Iebilstot pretnostatīt kultūru un sportu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien tomēr nolēma virzīt tālākai izskatīšanai iniciatīvu par Eirovīzijai paredzētā finansējuma novirzīšanu Latvijas sportam.
Iniciatīvas autors Kristaps Bogdanovičs aicināja pārtraukt Latvijas dalību Eirovīzijā, jo esot visai apšaubāmi, vai Eirovīzija būtiski palīdzot Latvijas tēlam un reputācijai. Viņaprāt, cilvēki, kuri piedalās dziesmu konkursā, mēdz uzvesties “piedauzīgi un to arī afišē kā normu”. Iniciatīvas autors akcentē, ka ir Eiropas valstis, kas Eirovīzijā nepiedalās dažādu iemeslu dēļ, tostarp finansiālo.
Bogdanoviča ieskatā, nav normāli, ka Latvijas Biatlona federācijai (LBF) ir jāvāc ziedojumi, lai startētu pasaules čempionātā, kas, pēc iniciatīvas autora domām, “pilnīgi noteikti ir svarīgāk par Eirovīziju”. “Līdz ar sporta nostiprināšanu un vēl lielākiem sasniegumiem, arī jaunatnei būs aizvien vairāk tiešām pozitīvu piemēru – panākumus un atpazīstamību guvušu sportistu, kuriem līdzināties,” domā iniciatīvas autors.
“Nekad neesmu bijis pret mūziku, pats esmu kultūras cilvēks,” izteicās Bogdanovičs, tomēr uzstājot, ka no dalības Eirovīzijā neesot nekāds pienesums.
Latvijas Televīzijas (LTV) Programmu daļas direktore Jana Semjonova akcentēja, ka pretnostatīt mūziku un sportu ir nepareizi. Komentējot pārmetumus par to, ka Latvijas pārstāvjiem Eirovīzijā nav izcili rezultāti, Semjonova pauda, ka sportā ir salīdzinoši vienkāršāk redzēt un izmērīt rezultātus, taču arī sportisti tiek atbalstīti tad, kad viņiem nav tik labi rezultāti, kā vēlētos.
LTV pārstāve uzsvēra, ka Eirovīzija ir ļoti svarīga populārās mūzikas industrijai. Pēc Semjonovas vārdiem, ir sabiedrības daļa, kurai pasākums interesē, piemēram, Eirovīzijas pusfinālu un finālu Latvijā noskatījās vairāk nekā 200 000 cilvēku, savukārt nobalsoja par kādu valsti 55 000 balsotāju.
Latvijas Mūzikas attīstības biedrības pārstāve uzsvēra Eirovīzijas nozīmi Latvijas tēla stiprināšanā, jo finālu noskatījās 163 miljoni cilvēku.
Latvijas Radio 5 galvenais redaktors Toms Putniņš aicināja iniciatīvu nevirzīt tālāk, jo tā būtu iejaukšanās sabiedriskā medija redakcionālajā darbā. Arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis uzsvēra, ka piedalīšanās Eirovīzijā ir sabiedriskā medija redakcionālā izvēle, jo sabiedriskie mediji izmanto sava budžeta finansējumu. Eglītis uzsvēra, ka juridiski šo iniciatīvu nav iespējams realizēt, jo valsts tiešā veidā nepiešķir līdzekļus Eirovīzijas rīkošanai.
Atbildot uz deputātu jautājumu, cik izmaksā “Supernova” un došanās uz Eirovīziju, LTV pārstāve atbildēja, ka kopumā “Supernova” izmaksājusi 190 000 eiro, savukārt dalība Eirovīzijā – 170 000 eiro.
Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda, ka sabiedrība esot neapmierināta ar pasākuma kvalitāti un propagandu, kas tur esot novērojama.
Parlamentārieša Edvīna Labanovska (P) ieskatā, iniciatīva neesot konstruktīva, jo nākotnē varētu sagaidīt vēl vairākas iniciatīvas, kas aicinātu atņemt naudu vienam, lai iedotu citam.
Deputāts Edgars Tavars (AS) uzskata, ka šādas iniciatīvas ir traksmes zvani par situāciju sportā, taču, viņaprāt, nevajadzētu pretnostatīt sportu un mūziku. Kādam varētu nepatikt Eirovīzija, bet tā ir iespēja mūzikas industrijai, pauda parlamentārietis, neatbalstot iniciatīvas tālāku virzīšanu.
Bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda, ka Eirovīzija jau sen vairs neesot dziesmu konkurss, jo tā muzikālā un mākslinieciskā vērtība “nav diži augsta”. Deputāta ieskatā, nebūtu liels zaudējums, ja arī pāris gadus Latvija nepiedalītos Eirovīzijā.
