Kad termometra stabiņš nepārprotami ziņo par vēsu laiku aiz loga un pakāpeniski sākas apkures sezona ar sausu gaisu telpās, arī āda zaudē mitrumu, kļūst uzņēmīgāka pret dažādiem ārējās vides faktoriem, šūnas netiek pienācīgi apgādātas ar barības vielām un skābekli, kā rezultātā novājinās arī ādas aizsargspējas. Cilvēks, kuram jāsadzīvo ar dermatītu, arvien biežāk sūdzas par diskomfortu, jo āda iekaist, kļūst apsārtusi, niezoša. Kā izdabāt tādai problemātiskai ādai, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Kamēr āda ir vesela un nevainojami pilda aizsargfunkciju un regulē ķermeņa temperatūru, kamēr caur ādu tiek uzņemtas visas organismam nepieciešamās vielas un izvadītas nevajadzīgās šlakvielas, tikmēr par ādas veselību cilvēki pat īpaši neaizdomājas. Taču tiklīdz sākas iekaisuma procesi un situācija kļūst nepatīkama, nākas domāt, kā atbrīvoties no šiem traucējošajiem simptomiem pēc iespējas drīzāk. Jebkurš ādas iekaisums, ko raksturo kairinājums un nieze, ir vērtējams kā dermatīts. “Lai arī dermatīta cēloņi un paveidi var būt dažādi, gandrīz vienmēr šī problēma izpaužas līdzīgi – ar apsārtumu, niezi, ko dažkārt papildina ādas tūska, lobīšanās un dedzināšanas sajūta,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa. Viņa izskaidro, kā atpazīst izplatītākos dermatīta paveidus un sniedz padomus, kā ar šo ādas slimību pēc iespējas veiksmīgāk sadzīvot.
Nealerģisks dermatīts. Tas rodas, ja ādas iekaisumu izraisa kāda kairinoša, ķīmiska viela (skābes, sārmi, organiskie šķīdinātāji), fizikāli faktori (apsaldējums, apdegums, saules apdegums) vai mehāniski bojājumi (berze, trauma). Tas, cik smagi dermatīts izpaudīsies, atkarīgs no kairinošā aģenta iedarbības ilguma, kā arī no ādas jutīguma pakāpes un tās aizsargspējām.
Atopisks dermatīts. Ja ādas iekaisuma procesā iesaistīta imūnsistēmas darbība un izmainīta ādas barjerfunkcija, to dēvē par atopisko dermatītu jeb hronisku ekzēmu. “Atopija ir organisma imūnsistēmas pārāk spēcīga atbildes reakcija uz kādu vielu vai faktoru. Visbiežākie atopiskā dermatīta simptomi ir apsārtums, nieze un ādas sausums, bet var būt vērojama arī ādas tūska, zvīņošanās, lobīšanās un krevelīšu veidošanās vietās, kur āda ir sakasīta,” skaidro Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Lielākoties atopiskais dermatīts ir iedzimta problēma, 90 % gadījumu slimības simptomi rodas pirmajā dzīves gadā brīdī, kad bērnu sāk piebarot. 7–8 gadu vecumā lielākoties atopiskā dermatīta simptomi izzūd, bet, ja tie saglabājas, tad ādas slimību vērtē kā hronisku ekzēmu, ko dzīves laikā mēdz atkal izprovocēt dažādi faktori: gaisa temperatūras paaugstināšanās, pastiprināta svīšana, centrālapkures radīts sauss gaiss, pārāk silts apģērbs, kas sviedrē, arī ādas infekcijas un dažādu pārtikas produktu lietošana uzturā (olas, govs piena produkti, kviešu milti, šokolāde, citrusu augļi), augu ziedputekšņi, putekļu ērcīte, stress un psihoemocionāli pārdzīvojumi. Tomēr visbiežāk atopiskais dermatīts uzliesmo tieši rudens un ziemas periodā, kad ārā ir vējains un auksts gaiss, bet apkurinātās iekštelpās – karsts un sauss. Tas veicina mitruma un lipīdu zudumu ādā, tā zaudē savas aizsarg spējas, kļūst sausāka, apsārtusi, veidojas nieze un iekaisums.
Alerģisks dermatīts. Tā ir alerģiska ādas reakcija, kas rodas pēc fiziska kontakta ar kādu no alergēniem – ķīmisku vielu, kosmētiku, indīgiem augiem, bižutēriju, smaržvielām, kosmētiku, dezinfekcijas līdzekļos izmantotajām vielām utt. Alerģiskam kontaktdermatītam raksturīgi, ka simptomi parādās pirmo minūšu vai pirmās diennakts laikā pēc saskares ar kontaktalergēnu, uz ādas šai vietā vērojams apsārtums, nieze, izsitumi, pietūkums, bet tikai tajās vietās, kur ādai ir bijusi saskare ar alergēnu. Kontaktdermatīts nekad tālāk neizplatās. Atliek pēc iespējas ātrāk pārtraukt kontaktu ar alergēnu, var lietot antihistamīna līdzekļus un drīz vien alerģiskā reakcija mazinās. Pie ādas alerģiskām reakcijām pieder arī tā dēvētā nātrene, ko nereti mēdz izraisīt medikamenti, dažādi uzturā lietoti produkti, konservanti, baktērijas un pat vīrusi. Nātrene parādās pēkšņi, tā izpaužas ar niezošiem, sarkaniem, piepaceltiem izsitumiem, kuriem ir bāls centrs. Izsitumus pavada dedzinoša sajūta,” skaidro Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Nātrenes simptomi līdzinās reakcijai, ko uz ādas var novērot, ja gadījies basām kājām pļavā iebrist nātru pudurī. Tomēr viens ir skaidrs – ja alerģiskā izpausme ir nātrene, izsitumi saglabājas ne ilgāk kā diennakti un drīz vien izbalē.
Kā palīdzēt dermatīta skartajai ādai?
- Profilaktiski: ikdienā centieties izvairīties no alergēniem un citiem kairinošiem faktoriem, ja ir zināms, kas tieši izprovocē dermatītu. Tāpat svarīgi savlaicīgi vērsties pie dermatologa, kurš precizēs dermatīta paveidu un ieteiks pareizo ārstēšanās taktiku.
- Parūpējieties par ādas aizsardzību: lietojiet emolientus (ādas mīkstinātājus) – losjonus, krēmus, kas mitrina un mīkstina ādu, un arī atjauno lipīdu līmeni. Ja āda ir ļoti sausa un lobās, priekšroku dodiet pēc konsistences biezākiem, taukainākiem krēmiem un ziedēm, bet ikdienā ādas kopšanai un mitrināšanai derēs vieglākas formas losjoni, kas ātri uzsūcas. “Ļoti labi, ja emolientu sastāvā ir omega-3 un omega-6 taukskābes, dabīgās eļļas – naktssveces vai mandeļu eļļa, šī sviests, glicerīns, urīnviela, dekspantenols un lipīdi,” iesaka Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
- Aukstā laikā: vēlams lietot ziemas sezonai piemērotus krēmus, kas nodrošina ādai hidrolipīdu slāni, aizsargājot to no vēja un mitruma ietekmes. Atcerieties par ādu rūpēties regulāri, nevis tikai tad, kad dermatīts jau atkal liek par sevi manīt.
- Ja dermatīts paasinās: jālieto ārsta izrakstītos medikamentus paralēli ikdienas ādas kopšanas līdzekļiem. Īsu laika posmu dermatīta paasinājuma mazināšanai var izmantot kortikosteroīdu ziedes, bet ja dermatīts norit smagā formā, jāņem palīgā jaunākās paaudzes preparāti imunmodulatori (alternatīva kortikosteroīdiem). Pareizo ārstēšanas shēmu vienmēr iesaka ārsts. Tiklīdz dermatīts pierimis, jāturpina atkal ikdienā lietot emolientus, lai nodrošinātu aizsargfunkciju un novērstu dermatīta simptomu atkārtošanos.
- Ikdienas higiēna. Nav vēlams mazgāties ļoti karstā ūdenī dušā vai vannā, jo tā tiek nomazgāta lipīdu aizsargkārtiņa un āda vēl vairāk sausināta. Mazgāties ieteicams ar speciāliem ādu mīkstinošiem līdzekļiem, kas nesatur smaržvielas, krāsvielas un konservantus, bet kuru sastāvā ir dabīgas eļļas. Tādi līdzekļi ādu ne tikai attīrīs, bet pārklās ar lipīdu kārtiņu, veidojot aizsargslāni. Pēc dušas svarīgi noslaucīties ar mīkstu dvieli un ādai uzklāt mitrinošu un barojošu līdzekli.
- Uzturs. Arī ādas veselībai ir svarīgi, lai ar uzturu tiktu uzņemtas visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīni. Uzturā ieteicams lietot svaigus vai pagatavotus dārzeņus, augļus, olas, gaļas produktus, zivis, riekstus, sēkliņas. Ādai svarīgi ir A, E, D un B grupas vitamīni (sevišķi B2, B3, B5, B7), bet jāuzņem arī minerālvielas – selēns, cinks, dzelzs, silīcijs, kā arī vērtīgās taukskābes omega 3, 6, 9, ko satur zivis, dažādi rieksti, naktssveces eļļa. Savukārt aizraušanās ar saldumiem un alkoholu vēl vairāk var izprovocēt ādas iekaisuma veidošanos.
