Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) eksperts Jurijs Perevoščikovs iesaka stiprināt ierobežojošos pasākumus.
Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.
“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” teica premjers.
Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.
“Tas nebūs vienpersonisks lēmums, bet mans viedoklis ir, ka mums nav vairs laika – ik dienu palielinās stacionēto pacientu skaits. Lai mēs nenonāktu situācijā, kur pandēmija pilnīgi nekontrolēti pārņem visu, mums savlaicīgi jāpieņem šāds lēmums – iet straujākus soļus, lai situāciju pārvaldītu,” uzsvēra valdības vadītājs.
Premjers skaidroja, ka, ja valdība virzītos uz ārkārtējo situāciju un stingrākiem drošības pasākumiem, tad būtu jādomā par atbalsta sistēmas izstrādi.
“Ja ejam to soli, tad tam noteikti jāiet ar piedāvājumu par risinājumiem ekonomikas jomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus,” teica Kariņš.
Tikmēr SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iesaka stiprināt ierobežojošos pasākumus, jo situācija ap Covid-19 neliecina, ka būtu redzama infekcijas izplatības stabilizācija.
Pirmdien preses konferencē vaicāts, vai rekomendētu valdībai ieviest jaunus ierobežojumus, eksperts sākotnēji norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums, atgādinot, ka jau vairākkārt uzsvērta drošības pasākumu nepieciešamība.
Tāpat Perevoščikovs skaidroja, ka vairākkārtīgi sabiedrība aicināta ievērot distanci, higiēnas prasības un neiet slimiem uz darbu, tomēr eksperti neredz, ka saslimušie cilvēki paliktu mājās.
Viņš norādīja, ka uzliesmojumi izplatās darba kolektīvos, un tos intensīvi skar Covid-19. Tāpat daļa cilvēku ar Covid-19 inficējas sabiedriskās vietās no nezināma kontakta.
SPKC eksperts minēja, ka viņš nav optimistiski noskaņots par to, ka esošie pasākumi sasniegtu efektu. Viņaprāt, tas ir tāpēc, ka nav novērojama liela iedzīvotāju tiekšanās ievērot jau esošos drošības pasākumus.
Perevoščikovs uzsvēra, ka nebūtu pieļaujama turpmāka slimības izplatīšanās, ko var novērot kaimiņvalstīs, un, viņaprāt, pašreizējā situācija neliecina par situācijas stabilizāciju.
Tāpat viņš norādīja, ka nav iespējams noteikt, vai pasākumi ir pietiekami, ja cilvēki tos ne vienmēr ievēro. Pēc viņa domām, ja pasākumi tiktu ievēroti tāpat kā pavasarī – slimībai nebūtu izredzes izplatīties tik strauji, ka to nevar kontrolēt.
“Pasākumu neievērošana, kas notiek pašreiz, neliecina, ka noteiktie pasākumi nav efektīvi. Tie prasa noteikt kaut kādus papildu ierobežojumus, lai slimība neizplatītos tik strauji, kur kā vairākās valstīs Eiropas Savienībā situācija paliek nekontrolējama,” teica Perevoščikovs. Pēc viņa paustā, lokdauni un karantīnas pasākumi ārzemēs notiek tāpēc, ka cilvēki neievēro noteiktos drošības pasākumus.
