2021. gadā dzīvojoša cilvēka vide, iespējas, ikdiena krietni atšķiras no, piemēram, viduslaiku cilvēka dzīves. Tomēr ir lietas, kas nemainās. Visos laikos un jebkurā pasaules malā cilvēki piedzīvo bēdas, skumjas, prieku, dusmas, kaunu, interesi un vēl neskaitāmas emocijas.
Par emociju nozīmi un tehnikām, kas palīdzēs rast atbildi un šo jautājumu, stāsta sertificēta mākslas terapeite Terapijas Telpā Inga Liepiņa.
Ir daudz teoriju par emociju izcelsmi, klasifikāciju un to regulāciju, taču tās visas nemaina emociju būtību – mēs tās piedzīvojam ik dienu, ik stundu un ik minūti. 2015. gadā publicētā pētījumā (Trampe, Quoidbach, Taquet, 2015) secināts, ka 90% no dienas cilvēki izjūt kādu no emocijām. Ja pieņemam, ka cilvēks ir nomodā 16 stundas, tātad vairāk nekā 14 stundas cilvēks ir pakļauts dažādām emocionālām reakcijām. Bet vai mēs pamanām, ko mūsu prāts un ķermenis piedzīvo šajās 14 stundās?! Vai ir vērts to pamanīt? Atbilde ir viennozīmīga – Jā! Jo pamanām tās vai nē, bet emocijas ietekmē gan mūsu uzvedību, gan mūsu domas, gan mūsu lēmumus, gan mūsu ķermeni īstermiņā un ilgtermiņā.
Lai par to pārliecinātos, pamēģiniet vienkāršu eksperimentu – uz brīdi, aizveriet acis, veiciet pāris ieelpas un izelpas, un atsauciet atmiņā, kādu notikumu, kurā jutāties skumji – vizualizējiet konkrētu vietu vai cilvēkus, kas tajā bija iesaistīti, pāris minūtes ļaujiet skumjām būt. Pavērojiet, kas notiek ķermenī, vai redzat kādas izmaiņas sejas vaibstos, varbūt plecos vai kādā citā ķermeņa daļā, vai ķermeņa novietojumā. Tagad pakustiniet kāju pirktus, roku pirkstus un veiciet atkārtotas pāris ieelpas un izelpas. Atveriet acis. Ja ir vēlēšanās, atkārtojiet šo pašu uzdevumu, atminoties, piemēram, kādu priecīgu notikumu. Tās bija tikai dažas minūtes, bet, ja bijāt vērīgi, noteikti pamanījāt izmaiņas arī fiziskajā ķermenī. Iedomājaties, ko piedzīvo ķermenis, ja kāds emocionālais stāvoklis Jūs ir pārņēmis daudz ilgāk nekā šīs pāris minūtes!
Apzinoties emocijas, mēs tās pieņemam un ļaujam tām pāriet. Neirozinātniece J. B. Teilore (2009) apraksta, ka emocijas mūsu smadzenēs un ķermenī “dzīvo” 90 sekundes, tomēr pārsvarā mēs tās “uzturam pie dzīvības” daudz ilgāk – ar savām domām, neapzinātiem stāstiem, interpretācijām, izvairīšanos, noliegšanu utt.
Pajautā sev – kā Tu pārsvarā izturies pret savām emocijām? Vai pret visām izturies vienādi, vai kādu tu ļauj sev izjust, vai varbūt, kādu, tev liekas, tu vispār nepiedzīvo? Pārsvarā mūsu attieksme pret emocijām ir vienā no šīm veidiem:
1. Emocijas ir normālas – tu tās akceptē, izrādi, mācies no tām;
2. No emocijām ir jāizvairās – lai izvairītos var izmantot dažādus līdzekļus, piemēram, disociāciju, alkoholu, narkotikas, nejūtīgumu;
3. Emocijas ir sliktas – tu tās interpretē negatīvi un rodas vainas izjūta, nespēja tās akceptēt, bažas, izvairīšanās no situācijām, kas izraisa emocijas, citu vainošana par savām emocijām.
Pēdējos divos variantos emocijas uztveram kā problēmu, kas pakāpeniski mazina mūsu iespēju tās kontrolēt. Emocijas nemanot sāk ietekmēt ne tikai mūsu psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Ir pierādīts, ka ilgstoši apspiestām emocijām ir tendence izpausties caur kādu ķermeņa simptomu un radīt psihosomatiskas saslimšanas.
Emocijām viennozīmīgi tiks atvēlēts būtisks laiks jebkura teorētiskā virziena terapeitiskā procesā. Terapijā noteikti meklēsiet atbildes – kādas domas rada emocijas, kāda uzvedība seko, meklēsiet cēloņus un veidus, kā tās regulēt. Tomēr primārais uzdevums būs tās pamanīt un apzināt. Un to noteikti ir iespējams darīt arī ārpus terapijas kabineta. Un līdzīgi kā, trenējot muskuļus, emociju apzinātību iespējams “uztrenēt”, to darot.
Izmēģini:
- Uzraksti uz papīra, cik daudz emociju nosaukumus zini. Salīdzini ar šo Jūtu vārdnīcu (lejuplādē: http://www.terapijastelpa.lv/vertigi/). Noteikti atradīsi vēl emocijas, ko esi piedzīvojis.
- Iekļauj pievēršanos savām emocijām kā daļu no sava ikdienas rituāla – vai tā ir rīta kafija, kuras laikā Tu velti minūti, lai mierīgi “saklausītu”, kā šajā brīdī jūties, vai vakara sastāvdaļa pirms miega. Ir pieejamas arī daudz un dažādas telefona aplikācijas, kurās vari fiksēt savu noskaņojumu.
- Pamēģini vismaz vienu dienu veidot savu emociju līkni, kurā iezīmē visas šajā dienā piedzīvotās emocijas un notikumus, kas tās radīja. Šis uzdevums var palīdzēt ieraudzīt, cik daudz emocijas piedzīvojam vienā dienā, un apzināties, ka esot līknes apakšējā punktā, tas ir tikai uz laiku.
- Mēģini apzināt, kā Tavs ķermenis “atbild” uz emocijām. Varbūt vienmēr dusmās saspringst pleci. Vai skumjās “sažņaudzas” vēders. Ķermeņa izpausmes ir individuālas. Ja zināsi šīs atbildes reakcijas, pamanīsi, kad ķermenis saka priekšā, ko jūti.
- Pavēro, kā atpazīsti emocijas citos cilvēkos. Ko pamani? Tas var palīdzēt līdzīgas pazīmes ievērot sevī. Vari pajautāt ģimenes locekļiem, draugiem – kā viņi zini, kad, piemēram, esmu nobijusies vai ieinteresēta? Tuvinieku atbildes Tevi var pārsteigt.
- Pavēro, ko jūti, izlasot šo rakstu un uzzinot šo informāciju? Tieši tādu pašu jautājumu vari uzdot sev pēc jebkuras ikdienišķas un ierastas darbības, notikuma.
Ir daudz teorētisko pieeju, metožu un tehniku, kā strādāt ar emocijām. Un noteikti vari vērsties pie speciālistiem un terapeitiem, lai saņemtu atbalstu. Tomēr arī viņi neizdarīs Tavā vietā. Līdzīgi kā uzstājīgs ciemiņš pie durvīm, emocijas klauvēs tik ilgi, kamēr tās durvis atvērsi un iepazīsi, kas atnācis ciemos. Kamēr durvis turēsi ciet, arī pats nekur tālāk no mājam netiksi.
