Kāpēc mūs vienmēr ir mācījuši, ka emocijas – tas ir slikti. Ka tās ir jāslēpj no pasaules. Kad mazs bērns sāk raudāt, visi metas viņam klāt ar centieniem apklusināt. Kad kāds raud prieka pēc, viņam, nez kāpēc, liek nebūt tik bērnišķīgam. Kad mūsu dzīvē notiek kaut kas slikts, mums iesaka tūlīt pat noslaucīt asaras un nedramatizēt.
Tas pats attiecas uz attiecībām. Mēs visi tajās spēlējam: neļauj cilvēkam pārāk pietuvoties, neesi pārlieku atklāta, bet vēl labāk ir turēt viņu pa gabalu. Tie ir spēles noteikumi. Dienas beigās mēs nogurstam visu turēt sevī un atskaņojam to, ko jūtam un brīnamies – kā vispār vēl neesam zaudējuši spēju just?
Mēs tik ļoti baidāmies, ka mums nodarīs pāri, baidāmies atlaist paškontroles grožus, baidāmies mijiedarboties ar cilvēkiem, lai viņus labāk iepazītu. Bet visvairāk mēs baidāmies nesatikt savu mīlestību, kas izklausās savādi un pat pretrunīgi, ja cilvēks neizrāda emocijas. Mēs pārstājam būt godīgi pret pašu sirdi un dvēseli, sevi…
Mēs tiecamies pēc cilvēkiem, bet pēc tam paši viņus atgrūžam. Mēs dalāmies ar informāciju par sevi minimāli. Mēs gribam attiecības, bet neļaujam sev tajās atraisīties. Un mēs ļaujam sabiedrībai pārmest mums to, ka esam “emocionāli”, it kā tas būtu kaut kas slikts.
Taču “emocionalitāte” nav negatīva īpašība. Just, dalīties sajūtās, patiesi mīlēt – tas ir skaisti un normāli. Kāpēc jākautrējas un jākaunas no tā? Kad lieta nonāk līdz attiecībām, mums saka, ka nedrīkst spert pirmo soli, jo tas izbiedēs izredzēto. Jūtas ir tas, kas var aizbiedēt cilvēku? Kopš kura laika cilvēks ar atvērtu sirdi un dvēseli izskatās muļķīgi, ir vājš un ievainojams?
Mīlestību nevar izplānot un izdzīvot pēc iepriekš sastādīta grafika. Tas nav tas, ko tu vari kontrolēt un veidot pēc savām vēlmēm. Mīlestība vienkārši notiek. Un tev ir tai jāļaujas. Tev ir jājūt. Tu nedrīksti tērēt savus gadus, uzliekot sev dzelzs masku, neļaujot sirdiji just to, ko viņa vēlas! Tu nevari dzīvot, baidoties no emocijām, baidoties izrādīt rūpes un maigumu pret cilvēkiem. Neklausies tajos, kas saka, ka “tu esi pārāk emocionāla”. Emocijas ir tas, kas mūsdienu pasaulei trūkst!
