Videi draudzīgs pārtikas iepakojums pēdējos gados kļuvis par pašsaprotamu mērķi ilgtspējīgi domājošu uzņēmumu dienaskārtībā. Taču arvien biežāk diskusiju krustpunktos nonāk paši pārtikas produkti un veids, kā tie iegūti. Mazumtirgotāji cenšas rast dabai pēc iespējas draudzīgākus risinājumus, dodot priekšroku vietējo ražotāju produktiem un saīsinot pārtikas piegādes ķēdes. Kā mūsu ēšanas paradumi ietekmē klimata pārmaiņas, un vai mazas izmaiņas ikdienā var glābt planētu?
Mazāk gaļas uzturā – mazāk planētas resursu
Garda kotlete, karbonāde vai gaļas mērcīte daudziem šķiet pašsaprotama izvēle pusdienu maltītei. Un tas ir tikai dabiski, jo cilvēks ir visēdājs un gaļa ir mūsu kultūrā iecienīts produkts. Tādēļ vien retais aizdomājas, ka katra šāda ēdienreize nozīmē lielu planētas resursu patēriņu. Lopkopībai nepieciešams daudz vairāk zemes un ūdens resursu nekā dārzeņu audzēšanai: pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķiniem ganības un zeme lopbarības ražošanai aizņem gandrīz 80 % no visas lauksaimniecības zemes, un nozare ietekmē pat 92 % visa pasaulē izmantotā ūdens.
Pētījums, ko veikusi uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu sadarbības platforma taisnīgai un gudrai ūdens izmantošanai Water Footprint Network, liecina: lai izaudzētu vienu kilogramu dārzeņu, vajadzīgi aptuveni 322 litri ūdens, lai izaudzētu kilogramu augļu – 962 litri ūdens, bet kilograms gaļas ir iegūstams, tam ziedojot tūkstošiem litru ūdens. Piemēram, vistas gaļai vajadzīgi 4325 litri uz kilogramu, bet liellopu gaļai – 15 415 litri uz vienu kilogramu gaļas. Turklāt lauksaimniecība saistīta ne tikai ar ūdens patēriņu, bet arī ar piesārņojumu, ūdenī nonākot slāpeklim un fosforam no augsnes mēslojuma, pesticīdiem, nogulsnēm, organiskām vielām (piemēram, mājlopu ekskrementiem), patogēniem (E. coli u. c.), metāliem (selēnam utt.) un jaunajiem piesārņotājiem (zāļu atlikumiem, hormoniem, barības piedevām).
“Ne visi var būt veģetārieši vai vegāni, bet arī veicot pavisam nelielas izmaiņas savos paradumos un uzturā iekļaujot vairāk augu izcelsmes nekā dzīvnieku valsts produktus, varam ievērojami samazināt savu ietekmi uz vidi. Uzskatu, ka ilgtspējīga domāšana ir veids, kā sniegt savu ieguldījumu nākotnes attīstībā un mazināt savas darbības ekoloģisko nospiedumu vidē. Pēdējā laikā novērojam arī savu klientu paradumu maiņu un interesi par dabai draudzīgām alternatīvām. “Narvesen” atbilde uz mūsdienu pārtikas izaicinājumiem ir veģetārais un vegānais piedāvājums – 50 “Narvesen” tirdzniecības vietās pieejams auzu piens, atsevišķās tirdzniecības vietās pieejami vegānie burgeri, sortimentā iekļauti dažādi veģetārie ēdieni – salāti, karstmaizes, deserti un svaigi dārzeņi kā veselīga uzkoda pa ceļam,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.
Ēd vietējo produktu – samazini siltumnīcas efektu
Ir grūti precīzi noteikt, kādu siltumnīcefekta gāzu (SEG) daudzumu rada pārtikas industrija. Dažādiem lauksaimniecības modeļiem ir atšķirīgs emisiju līmenis, tomēr saskaņā ar ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupas datiem lauksaimniecība, mežsaimniecība un cita zemes izmantošana veido 24% jeb gandrīz ceturto daļu siltumnīcefekta gāzu.
“Globalizācija ļauj katru dienu lielveikalā iegādāties eksotiskus augļus, silto jūru veltes un plašu ārzemēs ražotu pārtikas produktu sortimentu, taču tas rada ievērojamu ietekmi uz vidi. Izvēloties vietējo ražotāju produkciju, mēs saīsinām pārtikas piegādes ķēdes un tādējādi samazinām transporta radīto oglekļa dioksīda emisiju,” skaidro Ilze Dumceva.
Izvēloties sezonai atbilstošus augļus un dārzeņus, kas raksturīgi vietējam tirgum, kā arī citus pārtikas produktus, kas tapuši vietējās saimniecībās un ražotnēs, atbalstīsiet vietējos lauksaimniekus un sniegsiet savu ieguldījumu SEG mazināšanā.
