Nesen kolēģei pastāstīju, ka došos vakariņās viena. Viņa man veltīja dīvainu skatienu un teica, ka tādā veidā upurējos Sātanam. Turpinot, viņa centās mani mierināt un sacīja, ka ir ar mieru man pievienoties, ja meklēju kompāniju. Bet es gribēju būt viena, kāpēc viņai to bija tik grūti aptvert?
Citā situācijā, stāstīju draugiem, ka nedēļas nogalē viena pati došos ceļojumā. Un atkal manā virzienā tika raidīts nosodījums un pat žēlošana. Kāds draugs pat ieminējās: ‘’Nedodies ceļojumā viena! Tas ir vienkārši skumji.’’
Šīs situācijas lika man aizdomāties par problēmām, kuras bija nomākušas jau kādu laiku:
Kāpēc laika pavadīšana vienatnē tiek uzskatīta par dīvainu? Un kāpēc cilvēki, kuriem patīk būt vieniem, tiek uzskatīti par vientuļiem?
Problēma šeit ir tāda, ka koncepts par to, ka varētu pavadīt laiku vienatnē, tiek uzskatīts par sociāli nepieņemamu. Tas patiesībā ir pilnīgi saprotams. Gadiem ejot, cilvēki ir pieraduši pie fakta, ka vīrietis ir sociāls radījums. Mums ir nepieciešama apkārtējo kompānija, lai justu mīlestību un atbalstu. Tikai caur komunikāciju un kopīga laika pavadīšanu, ar mums tik zināmo homo sapiens, mēs dibinām attiecības un ilgstošas draudzības saiknes, kā arī satiekamies ar cilvēkiem, kas padara mūs labākus un ļauj sociāli augt un pilnveidoties.
Bet mēs tik bieži nenovērtējam to, cik pašpietiekami patiesībā esam.
Laika pavadīšana vienatnē, ar sevi, dod iespēju pilnveidoties un apkopot savas domas, izanalizēt dzīvi un pārveidot lietas, kuras ir šķietami nepieciešams mainīt. Šīs ir tās darbības, kuras mūs vedīs tuvāk pašpietiekamībai un individuālai izaugsmei.
Nomācoši, cik negatīvi ir apkārtējo cilvēku viedokļi, kad tiek pavadīts laiks bez kompānijas. Piemēram, došanās iedzert bez kompānijas ir īsts murgs. Bārmeņi nepārtraukti uzmācas ar jautājumiem, vai es kādu gaidu; cilvēki klausās, ko tu pasūti un domā, kāds varētu būt tavs sirdi plosošais, vientuļnieces dzīves stāsts. Viņu sejās ir redzams žēlums. Lai nu kā, ir svarīgi precizēt, ka došanās kaut kur vienatnē, nenozīmē, ka Tev nav draugu vai esi vientuļa. Kā arī, ik katrai no mums ir pilnvērtīgas tiesības vēlēties pavadīt laiku bez kompānijas, it īpaši ja tam nav garastāvokļa un vienkārši ir vēlēšanās būt vienai.
Mūsdienās, sociālie portāli padara nesazināšanos ar kādu pavisam apgrūtinošu. Mēs turpinām konstanti skatīties savos četrkantainajos telefonos, lai noskaidrotu, kur cilvēki dodas, kādus dzērienus viņi izvēlas, kā dekorē savus dzīvokļus un kā citi dzīvo savas dzīves. Vismaz puse no cilvēkiem, kuri publicē šādas lietas, pretī gaida komentārus vai sajūsmu no citiem. Nenoliegsim, tas ir interesanti un patīkami, bet jāatzīst, ka reizēm tas var kļūt neaprakstāmi nogurdinoši. Pienāk laiks, kad it visiem gribas laiku sev un prom no globālās vides.
Manuprāt, pavadīt laiku vienatnē ir labākā dāvana dvēselei. Šajā laikā, cilvēks iemācās izbaudīt pats savu kompāniju.
Tas dod iespēju izsvērt plusus un mīnusus savā dzīvē, nožēlot nepareizās izvēles un uzslavēt sevi par panākumiem. Tas palīdz ievērot sistemātiskumu un neko nesasteigt.
Tas var šķist pavisam romantiski, bet tas nav nemaz tik skaisti. Reizēm, šis laiks vienatnē var tikt pavadīts mīļākajā burgeru restorānā, lasot kādu muļķīgu grāmatu. Galvenais, lai tas ir patīkami pavadīts laiks un ja Tu pati jūties pilnīgi komfortabi, kāpēc lai citiem šķistu, ka Tu dari kaut ko nepareizi?
Šie ir daži iemesli, kāpēc ir silti ieteicams pavadīt laiku vienatnē. Tā ir iespēja izbaudīt visu, ko esi sev liegusi, tikai tāpēc ka attiecīgajā brīdī nav bijusi kompānija. Aizej uz to filmu, kura nepatīk Taviem draugiem, dodies ceļojumā, kuru jau sen esi plānojusi, dodies uz mākslas izstādi un iedzer kafiju vienatnē, kad visi pārējie ir pārāk aizņemti, lai sastādītu Tev kompāniju.
Vienkārši dari to, ko vēlies! Saproti to, ka Tev pietiek ar sevi pašu un neviens cits nav nepieciešams. Nebaidies no nosodījuma un, galvenokārt, nebaidies no sevis!!
Dod savai dvēselei to, kas tai ir nepieciešams! Velti laiku sev un izbaudi to par visiem 100 procentiem!!
Avots: Scoopwhoop.com
Aleluja,tāda pašpietiekamība jau izkopta gadu garumā.