Sieva Latvijā, vīrs ārvalstīs… Kādi dokumenti ir svarīgi?

 

Pašlaik ārpus Latvijas dzīvo jau teju 400 000 Latvijas valstspiederīgo. Ne mazums no viņiem, lai nodrošinātu iztiku ģimenei, devušies strādāt uz citu valsti, bet savu laulāto un bērnus atstājuši dzimtenē. Tomer, kā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes dati, vien aptuveni ceturtā daļa laulāto pāru gadā nokārto svarīgākās formalitātes, lai šādā modelī būtu garantēta ģimenes juridiskā drošība.

“Pāriem, kam ir bērni, un ģimenei, kurai ir arī īpašumi, ir ārkārtīgi svarīgi parūpēties par juridiskām niansēm attiecībā uz tiesībām rīkoties ar īpašumu vai lemt otra vietā – īpaši, ja vīrs un sieva atrodas katrs savā valstī tāpēc, ka viens no viņiem ilgstoši devies peļņā uz ārzemēm. Situācijas var būt ļoti dažādas. Piemēram, var rasties nepieciešamība pieņemt kādu svarīgu lēmumu attiecībā uz ģimenes mājokli vai kārtot darījumu saistībā ar to. Ja īpašums reģistrēts uz tā laulāta vārda, kurš atrodas citā valstī, šāda situācija var radīt liekus sarežģījumus. Latvijā palikušais laulātais var pēkšņi smagi saslimt, nespējot parūpēties par bērniem. Pat tad, ja ikdienas rūpes par tiem uz laiku, kamēr otrs pieaugušais nokārto visas saistības ārzemēs un atgriežas pie ģimenes dzimtenē, var uzņemties vecvecāki, bez attiecīgas pilnvaras tie ir ierobežoti lēmumu pieņemšanā attiecībā uz bērniem, kas var būt kritiski svarīgi,” stāsta LZNP priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Atbilstošakais pilnvarojuma veids ģimenēm – universālpilnvara vai ģenerālpilnvara

Universālpilnvara ir visplašākais pilnvarojuma veids, ar kuru otram tiek uzdots un atļauts pārstāvēt sevi visās lietās un jautājumos, kuros vispār pieļaujama un iespējama pārstāvība. Izsniedzot universālpilnvaru, ir jāņem vērā, ka starp abām darījuma pusēm ir jābūt ļoti lielai uzticības pakāpei, jo pilnvarniekam piešķirtās pilnvaras ir ļoti plašas. Tas nozīmē, ka universālpilnvara noteikti būs viens no atbilstošakajiem pilnvaru veidiem tieši ģimenēm. Ja kāds no laulātajiem tomēr nevēlas piešķirt otrai pusei neierobežotas pārstāvības tiesības, iespējams slēgt arī ģenerālpilnvaru – tādā gadījumā pilnvarnieks otru cilvēku varēs pārstāvēt tikai konkrētās jomās, piemēram, saistībā ar nekustamā īpašuma lietām. “Jeburā gadījumā pilnvaras apjomam jābūt pietiekami plašam, lai pilnvarnieks varētu kvalitatīvi veikt doto uzdevumu, bet ne pārāk plašam, lai nepiešķirtu pilnvarniekam tiesības rīkoties ar to, ko ir vēlēšanās paturēt tikai savā pārziņā. Tāpat arī pilnvarnieka klātbūtne, izsniedzot pilnvaru, nav obligāta, jo to paraksta pilnvaras devējs, tomēr iesaku pie zvērināta notāra abām pusēm doties kopā – tikai tādā veidā varēsiet saņemt notāra skaidrojumus par abu pušu pienākumiem un pilnvarojuma līguma tiesiskajām sekām,” skaidro Jānis Skrastiņš.

 Nākotnes pilnvarojums – svarīgs gluži tāpat kā testaments

“Cilvēki mūsdienās daudz ceļo, aizraujas ar ekstrēmiem sporta veidiem, daudz pārvietojas ar dažādiem transportlīdzekļiem. Diemžēl, neviens nav pasargāts no tā, ka uz laiku vai pat ilgstoši viņam tiek liegta spēja pieņemt svarīgus lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar mantu, īpašumu, bērniem u.tml. Tāpēc nākotnes pilnvarojums mūsdienās ir svarīgs dokuments katrā ģimenē – gluži tāpat kā testaments,” stāsta LZNP priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš, uzsverot, ka tas ir īpaši svarīgi tieši ģimenēm, kurās kāds no vecākiem dzīvo ārzemēs. Nākotnes pilnvarojums sniedz tiesības pieņemt lēmumu otra vietā tad, ja kādam no partneriem veselības vai citu iemeslu dēļ tiek liegta iespēja saprast un vadīt savu rīcību. Noslēdzot nākotnes pilnvarojumu, uz laiku, kamēr dzīvesbiedram ir ierobežotas spējas pašam sevi pārstāvēt, pilnvarotajai personai var dot tiesības viņa vārdā veikt finanšu darījumus, apsaimniekot īpašumus, kā arī pieņemt citus lēmumus. Šādu pilnvarojumu var dot, piemēram, arī kādam no saviem vecākiem, lai tiem ir iespējas pieņemt lēmumus, piemēram, attiecībā uz mazbērniem laikā, kamēr to tēvs vai māte nokārto visas saistības un atgriežas dzimtenē, lai uzņemtos rūpes par ģimeni. Nākotnes pilnvarojums ir iespēja cilvēkam savlaicīgi izvēlēties pārstāvi un sagatavoties gadījumam, ja viņš pats vairs nebūs spējīgs parūpēties par savām interesēm.

Ārvalstīs izsniegtas pilnvaras

Pilnvarnieka klātbūtne, izsniedzot pilnvaru, nav obligāta. To paraksta tikai pilnvaras devējs. Turklāt LZNP iecere paredz, ka no nākamā gada marta pilnvaras varēs izdot arī attālināti, sazinoties ar notāru jaunā digitālā platformā, t.sk. mobilajā lietotnē. Taču arī pašlaik ir iespējams izmantot ārvalstīs taisītas pilnvaras. “Ārvalstīs visdrošāk taisīt pilnvaras pie tiem notāriem, kuri pēc sava statusa un darbības noteikumiem ir līdzīgi kā Latvijā. Latvijas Konsulārā amatpersona notariāli var apliecināt pilnvaras un piekrišanu bērnu un personu ar ierobežotu rīcībspēju interešu pārstāvībai. Minētie dokumenti notariālo aktu formā citos gadījumos tiek taisīti tikai tad, ja tas ir nepieciešams konsulārās palīdzības ietvaros vai ja saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nepieciešama notariālā akta vai notariālā apliecinājuma forma, kādu neparedz attiecīgās ārvalsts normatīvie akti,” skaidro notārs Jānis Skrastiņš. Jāpievērš uzmanība arī tam, vai pilnvaras izmantošanai Latvijā nav nepieciešama legalizācija.

Visdrošāk un ieteicamāk ir izmantot šīs divas iespējas, izsniedzot pilnvaras ārvalstīs:

• Pie tāda paša ārvalsts notāra kā Latvijā – piemēram, Vācijā tas saucas “notarin”, Lietuvā “notaras”, Igaunijā “notar”, Francijā “notaire”
• Pie Latvijas notāram pielīdzināma notāra – piemēram, Lielbritānijā “scrivener notary”, ASV “lawyers attorneys”).

Autors: LZNP 27.11.2017