Ir saprotami, ka ļaudis atliek kāroto ceļojumu, ja nepietiek finansiālu līdzekļu vai gluži vienkārši dotajā brīdī ceļot negribas. Taču lielu daļu cilvēku ceļot attur pavisam cits iemesls – tās ir bailes, bailes doties pretī nezināmajam, bailes, ka kaut kas varētu noiet greizi, atrodoties tūkstošiem kilometru prom no mājām.
Labas ziņas tiem ceļotgribētājiem, kas plāno pirmoreiz spert soli ārpus ierastās vides – bailes ir pārvaramas. Atliek vien saprast, kas ir tas, no kā patiešām baidāties, un iemācīties apspiest bažas, kas bieži vien ir visai nepamatotas. Turpinājumā – četri, ar bailēm saistīti attaisnojumi, kādēļ daudzi ļaudis zaudē ceļotprieku, lielisku brīvdienu vietā pavadot atvaļinājumu ierastajā, nereti pelēkajā un drūmajā vidē.
1. Došanās uz ārzemēm ir bīstama
Dažiem ceļotājiem doma, ka atrašanās ārzemēs var izrādīties bīstama, reizēm kļūst tik uzmācīga, ka viņi ne vien paši izvēlas nedoties uz kāroto galamērķi, bet no ceļošanas mēģina atturēt arī citus. Taču jāsaprot, ka briesmas mums var uzglūnēt ik uz stūra, un dažādi negadījumi mēdz notikt jebkurā pasaules vietā – pat tad, ja brīvdienas izvēlēsieties pavadīt mājās uz dīvāna. Par spīti tam, ļaudīm ir tendence baidīties no lieliem negadījumiem, piemēram, aviokatastrofas vai nolaupīšanas, atrodoties ārzemēs, kas notiek gaužām reti, vienlaikus aizmirstot par daudz biežāk iespējamām likstām, piemēram, iekļūšanu autoavārijā.
Kā cīnīties ar bailēm ceļot? Pirmkārt, jāveic padziļināta galamērķa izpēte, kurp vēlaties doties. Bailes galvenokārt ir saistītas ar zināšanu trūkumu, taču gaidāmā ceļojuma izzināšana pirms kāpšanas lidmašīnā ļaus justies daudz komfortablāk. Jāatceras arī, ka medijos izskanējusī informācija par negatīviem notikumiem bieži vien tiek pasniegta pārspīlēti, sniedzot nepareizu priekšstatu par pasaules valstīm, reģioniem vai pilsētām. Ja liksiet lietā veselo saprātu (izvairīsieties no pastaigām pa tumšiem parkiem, vienmēr paturēsiet redzeslokā savas mantas), nebūtu jāsatraucas, ka ar jums varētu atgadīties kas ļauns.
2. Man būs sarežģīti sazināties ar vietējiem ļaudīm
No visiem iemesliem, kas cilvēku var atturēt no došanās ceļojumā, komunikācijas problēmas uzskatāmas par visnenozīmīgāko. Pat tad, ja jūsu angļu valodas zināšanas ir minimālas, satraukums par nespēju sarunāties ar ārzemniekiem ir visai lieks. Protams, jebkurā gadījumā jāsaprot, ka pamatfrāžu apguve angļu vai galamērķa valsts valodā ir neizbēgama, taču parasti ar to arī pietiek, lai varētu doties ceļā.
Ja valodas barjera jūs tomēr biedē tik pamatīgi, ka tādēļ plānojat atteikties no kārotā brauciena, ņemiet talkā palīglīdzekļus – sarunvārdnīcas, vārdnīcas ar attēliem, viedtālruņu aplikācijas, interneta resursus. Starp citu, 21. gadsimta rīki ievērojami atvieglo saziņu un palīdz apgūt valodas, turklāt sliktākajā gadījumā komunikācijai vienmēr var izmantot žestikulēšanu.
Toties, ja jūsu arsenālā ir angļu mēles zināšanas vismaz sarunvalodas līmenī, uzskatiet, ka problēmu nav vispār – pasaules kartē atrodami vien daži punkti, kur nevarēsiet komunicēt ar šīs valodas palīdzību, un pastāv liela iespēja, ka turp jūs neplānojat doties.
3. Ko darīt, ja es saslimstu vai iekļūstu negadījumā?
Nevajadzētu uzskatīt, ka pēkšņa saslimšana vai savainojumu gūšana ārzemēs piederas ceļošanai, taču tomēr tas ir iespējams. Galvenais priekšnoteikums šo baiļu pārvarēšanai – sagatavoties nevēlamākajam scenārijam. Pirmkārt, jāatceras, ka veselības problēmas tūristu vidū visbiežāk ir nebūtiskas – tā liecina ASV izdevuma “Forbes” pētījums, kurā kā visizplatītākā “ceļotāju kaite” minēta diareja. Ja pie rokas vienmēr būs neliela aptieciņa ar dažiem bezrecepšu medikamentiem, vairumā situāciju jūs, visticamāk, tiksiet galā saviem spēkiem. Pretējā gadījumā – aptiekas atrašana vairumā apdzīvotu vietu ir viegli paveicams uzdevums.
Vērts minēt, ka lielā daļā pasaules valstu veselības sistēmas ir daudz sakārtotākas, nekā varētu šķist. Piemēram, Indijas kardioķirurgi izpelnījušies starptautisku atzinību, bet Taizeme, pateicoties starptautiski akreditētām veselības iestādēm, kļuvusi par vienu no apmeklētākajiem medicīnas tūrisma galamērķiem.
Lai nu kā, pirms došanās ceļā nepieciešamības gadījumā jāparūpējas par vakcinēšanos, kā arī jānokārto apdrošināšanas jautājumi, kas ļaus justies drošāk ik uz soļa.
4. Kas notiks, ja nozaudēšu pasi/kredītkartes/maku?
“Blēdīgi” bankomāti, kas mēdz “pievākt” kredītkartes, kabatzagļu uzdarbošanās vai vienkārši aizmāršība – jebkurā gadījumā, dokumentu nozaudēšana neapšaubāmi uzskatāma par lielu neērtību, taču šādā gadījumā nevajadzētu uzskatīt, ka jūsu ceļojums ir beidzies.
Lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar svarīgu mantu nozaudēšanu, ieteicams sekot dažiem, visai viegli izpildāmiem norādījumiem. Pirmkārt, nenēsājiet līdzi visas kredītkartes un skaidro naudu – vislabāk lielāko daļu naudaszīmju atstāt viesnīcas seifā. Ja tomēr notiek pats ļaunākais, saglabājiet mieru un sazinieties ar savu banku. Otrkārt, ja jūs atrodaties ārzemēs, tas nenozīmē, ka nepārtraukti jānēsā līdzi pase. Tomēr drošības nolūkos dažas pases kopijas turiet viesnīcas numuriņā un, piemēram, salocītā veidā bikšu kabatā, bet dažas – pirms došanās ceļojumā atstājiet kādas uzticamas personas rīcībā. Kopijas uzrādīšana, iespējams, paātrinās atgriešanās apliecības saņemšanu vēstniecībā.
