Ik gadu Eiropas, tostarp Latvijas, atkritumu poligoni piepildās ar aizvien jaunām izmestām mantām – apģērbu, elektroniku, mēbelēm –, jo mūsdienās reti kurš izvēlas labot salauzto, bet pērk jaunu, neraugoties uz to, ka tas nepavisam nav ilgtspējīgi, saka “CleanR Grupas” valdes locekle Agita Baltbārde.
2021. gadā Eiropas Savienības valstīs uz vienu iedzīvotāju vidēji tika savākti 11 kilogrami elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu. Eiropieši gadā iegādājas 26 kilogramus tekstilizstrādājumu un no tiem katru gadu izmet apmēram 11 kilogramu – 87% lietotā tekstila sadedzina vai noglabā atkritumu poligonos.
Viena Eiropas Savienības iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji nepieciešami deviņi kubikmetri ūdens un 400 kvadrātmetru zemes, kā arī 391 kilograms citu izejvielu. Mazāk nekā puse lietoto drēbju tiek savāktas pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, un tikai 1% apģērba tiek pārstrādāts jaunai ražošanai.
“Tomēr patērētāju uzvedība pamazām sāk mainīties, piemēram, “Deloitte” dati liecina, ka 2023. gadā patērētāji sākuši pievērst vairāk uzmanības ilgtspējīgam iepakojumiem un produktiem,” stāsta Baltbārde.
Kā kļūt par ilgtspējīgāku patērētāju? Vispirms ir jāatceras pamatprincips – “reduce, reuse, recycle” jeb pērc mazāk, izmanto atkārtoti un šķiro. Eksperti dod padomus tiem, kas vēlas mainīt ieradumus un vienlaikus ietaupīt naudu.
Apsvērt vajadzības
Mēs dzīvojam “ātro” preču pasaulē. Veikalu plaukti ir pilni ar salīdzinoši lētiem apģērbiem, kas reti iztur ilgāk nekā vienu sezonu, tikpat lētām mēbelēm, kas arī nekalpo ilgi, un elektroierīcēm, kuras arī var nomainīt jebkurā laikā.
“Pirmais solis uz apzināti patērēšanu ir apsvērt savas vajadzības un iemācīties tās atšķirt no iegribām. Proti, pirms pirkt kārtējo krekliņu vai somiņu, padomāt, vai tas ir nepieciešams. Ja tomēr gribas papildināt garderobi, ilgtspējīgāk būtu izvēlēties kvalitatīvāku preci, kas maksās dārgāk, taču kalpos ilgāk, vai doties “pērļu medībās” uz lietoto preču veikalu,” iesaka “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Nesen presē vēstīts, ka Holivudas zvaigzne Kristena Stjuarte, kura šobrīd Latvijā uzņem savu pirmo filmu kā režisore, kādā Rīgas lietoto preču veikalā iegādājās drēbes filmēšanas vajadzībām. Jāpiebilst, ka ārzemju slavenības un karalisko ģimeņu pārstāvji, kuriem ir teju neierobežoti finanšu resursi, arī aizvien biežāk publiskajiem pasākumiem izvēlas jau reiz uzvilktas drēbes, nevis pērk jaunas.
Šī nedēļa vides izglītības konceptvietā “Šūna”, kas līdz 21. jūnijam atvērta K. Valdemāra ielas skvērā starp Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju, tēma ir “Atbildīgs patēriņš un ražošana”. Svētdien pulksten 13.00 norisināsies “Ilgtspējīgas modes radošā darbnīca – šuj, glezno, radi”, kurā interesenti varēs iejusties dizainera lomā un radīt drēbes un aksesuārus sev. Ieeja bez maksas.
Vēl viens solis uz apzinātu patērēšanu ir doties uz veikalu ar savu auduma somu, nevis katru reizi pirkt vienreizlietojamos maisus. Arī ūdeni var uzpildīt savā pudelē gan mājās, gan daudzās sabiedriskās vietās. Līdzīgi arī ar kafiju – to var ņemt no mājām, bet, ja gribas iedzert karsto dzērienu pa ceļam, daudzi veikali piedāvā ieliet to pircēja krūzē un vēl atlaidi.
Salabot un turpināt lietot
Daudziem atmiņā vecākās paaudzes stāsti par laikiem, kad nebija iespējams bieži pirkt jaunas lietas ne tikai naudas trūkuma, bet arī ierobežota piedāvājuma dēļ. Cilvēki rūpīgāk izturējās pret mantām, kas kalpoja viņiem ilgus gadus. Ja kaut kas salūza, to nesa remontēt, nevis izmeta.
Arī mūsdienās arvien vairāk cilvēku sāk izvēlēties salauztās ierīces vai mēbeles labot. Arī saplēstas drēbes var salabot vai pāršūt, pirms doties uz veikalu pēc jaunām. Ja šādu iemaņu pietrūkst, tās var iemācīties. Piemēram, katra mēneša pirmajā svētdienā Lastādijā notiek pasākums “Repair cafe” jeb mantu labotavas, kurā meistaru vadībā katrs var iemācīties salabot savas saplēstās mantas pats.
Jau vairāk nekā 10 gadus Nīderlandē aizsāktā kustība “Repair cafe” visā pasaulē pulcē ikvienu interesentu uz izglītojošiem pasākumiem, kur satikt lokālos lietpratējus, kā arī atrast visus instrumentus jaunu prasmju apguvei. “Repair Cafe” kustība uzsver, cik nozīmīga ir vēlme lietas labot un pievērsties atbildīgākam patēriņam.
Iepazīties ar šīs filozofijas pārstāvjiem varēja arī plaši apmeklētajās radošajās darbnīcās vides izglītības konceptvietā “Šūna”. Arī šonedēļ “Šūna” gaida uz aizraujošiem pasākumiem, piemēram, 6. jūnijā tika atklāta 3. Starptautiskā simpozija zibizstāde “Pazaudētais un atrastais”, kas turpināsies arī šodien, 7. jūnijā.
Šķirot, šķirot un vēlreiz šķirot
Tāpat kā tagad obligāti ir jāšķiro bioloģiski noārdāmie atkritumi, plastmasa, vieglais iepakojums un stikls, no 2025. gada Eiropas Savienībā tekstila šķirošana būs obligāta. Arī Latvijā ir pieejami tekstila šķirošanas konteineri. Taču cilvēki mēdz “grēkot” ar to, ko ievieto šajos konteineros: tur nonāk ne tikai apģērbs un cits tekstils, bet arī trauki, podiņi, bērnu auto sēdeklīši, rotaļlietas un sporta inventārs.
Lai apģērbus, palagus, paklājus un citus izstrādājumus no kokvilnas, viskozes, poliestera un citiem materiāliem varētu pārstrādāt vai izmantot atkārtoti, tie vispirms pareizi ir jāsašķiro. Atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” Latvijā ir uzstādījis vairāk nekā 320 tekstila šķirošanai paredzētu konteineru.
“Tekstila šķirošanas konteinerā var ievietot visu veidu apģērbu, apavus un mājas tekstilu, piemēram, palagus, aizkarus vai dvieļus, kas pašam ikdienā vairs nav nepieciešami, taču vēl ir lietojami. Ir pieļaujams tekstils ar nelielu traipu vai caurumu, ko var viegli novērst,” skaidro Rumpane.
Viņa arī atgādina, ka jau vairāk nekā gadu darbojas apmaiņas punkts “Nomalēs”, kur katrs var atstāt sev nevajadzīgās elektroierīces, interjera priekšmetus vai to, kas palicis pāri no remontdarbiem, un pretī paņemt sev nepieciešamo. To, kas ir pieejams apmaiņas punktā, var uzzināt arī tīmekļa vietnē lietovelreiz.lv
Regulāri tiek rīkotas arī “Tīrmājas” akcijas, kad speciāli furgoni brauc pie iedzīvotājiem, kuri bez maksas var atbrīvoties no jebkura veida un izmēra neizjauktas elektrotehnikas, piemēram, matu fēniem, printeriem, ledusskapjiem, gludekļiem, mikroviļņu krāsnīm; tekstila, piemēram, apģērba, gultasveļas, aizkariem, dvieļiem. Tāpat šajās akcijās var atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem, makulatūras, riepām vai stikla iepakojuma.
“Ilgtspēja nav tikai par klimata pārmaiņām, tā ir uzvedības maiņa, kas sākas ar katru no mums – izmantot lietas ilgāk, salabot to, ko var salabot, pirkt mazāk un pārstrādāt to, ko var pārstrādāt. Tik vienkārši, taču tas prasa apzinātu rīcību. Un ieguvēji būs gan paši cilvēki, gan apkārtēja vide,” ir pārliecināta Baltbārde.
