Sabiedrībā valda ne viens vien stereotips kā par veselību, tā arī par dažādām saslimšanām. Viena no visvairāk mītiem un stereotipiem apvītajām slimībām ir diabēts – vairumam cilvēku ir visai vājš priekšstats par diabēta simptomiem, izpausmēm un pacientu ikdienu. Lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību diabēta izplatībai Latvijā un vairotu līdzcilvēku sapratni un iejūtību pret tiem, kuriem ikdienā “jāsadzīvo” ar šo slimību, biedrība “Latvijas Diabēta centrs” īstenojusi sociālu kampaņu “Stiprāks par diabētu”. Tās ietvaros trīs sabiedrībā zināmas ētera personības – Kristīne Garklāva, Magnuss Eriņš un Edgars Bāliņš – iesaistījās sociālā eksperimentā, savās ikdienas gaitās mēģinot “sadzīvot un mēroties spēkiem” ar Diabētu jeb mūziķi, improvizācijas teātra aktieri Nauri Brikmani.
Sociālā eksperimenta laikā ētera personības ar dažādu uzdevumu un pārbaudījumu palīdzību izdzīvoja situācijas, kad diabēts ir blakus nepārtraukti, liek par sevi manīt ik uz soļa, pārsteidz brīžos, kad tas tiek gaidīts vismazāk, ievērojami apgrūtinot jebkuru cilvēka darbību un rīcību un dažkārt pat radot ne vien neveiklus, bet arī veselībai un dzīvībai bīstamus momentus.
Katram no eksperimenta dalībniekiem, tieši tāpat kā diabēta pacientiem, nepārtraukti nācās sekot līdzi un uzskaitīt uzņemto ogļhidrātu daudzumu, kā arī vairākas reizes dienā mērīt cukura līmenis asinīs. Tas nozīmē, ar īpašu adatu durt pirkstā, kas var izraisīt nepatīkamas izjūtas ne mazumam cilvēku. Realitātē diabēta pacientiem cukura līmeni var nākties mērīt pat 20 reizes dienā. Tāpat ētera personībām bija nemitīgi “jāsadzīvo” ar traucējošo diabētu jeb Nauri Brikmani un jābūt gataviem paciest daudz dažādu neērtību – piemēram, uz savas ādas izbaudīt pēkšņus “karstuma viļņus”, redzes, dzirdes un uztveres traucējumus un daudzas citas.
Edgaram Bāliņam, spēlējot galda tenisu, ar Diabēta jeb Naura Brikmaņa palīdzību nācās piedzīvot koncentrēšanās grūtības un apjukumu. Šīs ir tikai dažas no komplikācijām, ar ko nākas saskarties diabēta pacientiem gadījumos, kad asinīs pēkšņi un strauji krītas cukura līmenis. Šādās situācijās kustības var kļūt nekoordinētas, un pats pacients nespēj izskaidrot savu rīcību, jo ir pilnībā apjucis un nekontrolējams, turklāt bieži vien iespējams arī vājums, redzes, uztveres un dzirdes izmaiņas, reiboņi, krampji, durstīšanas sajūta, paātrināta sirdsdarbība un nemiers. Turklāt, ja pazemināts cukura līmenis asinīs netiek novērsts, var iestāties bezsamaņa un pat koma. Tāpat Edgaram ar bieziem dūraiņiem nācās aizpogāt kreklu, parādot, ka diabēta pacientiem bieži var rasties perifēro nervu bojājumi, kas traucē kāju un roku pirkstu jutību, taču sliktākajā gadījumā rezultējas pat ar kāju amputāciju.
Magnuss Eriņš ar diabētu saskārās jau eksperimenta dienas agrā rītā, kad Nauris Brikmanis viņu pēkšņi pamodināja, līdzīgi kā diabēta pacientiem nākas vairākkārt celties no naktsmiera, lai pārbaudītu cukura līmeni asinīs. Diabēts viņam traucēja arī raidījuma “Pieci Brauc” laikā, ko Magnuss ik vakaru vada tiešajā ēterā. Turklāt eksperimenta dalībniekam nācās 10 reizes apgriezties ap savu asi, ielikt durvju caurumā atslēgu un atslēgt durvis. Šis pārbaudījums ilustrēja, ka, strauji samazinoties cukura līmenim asinīs, biežs blakusefekts ir koordinācijas traucējumi.
“Sociālā eksperimenta laikā man bija iespēja kaut nedaudz apjaust to, ar ko ikdienā sadzīvo cilvēki, kuri ir saslimuši ar diabētu. Es sapratu, ka par diabētu zinu gaužām maz, un tas var nelabvēlīgi atspēlēties krīzes situācijā, kad kādam ir vajadzīga palīdzība. Mums visiem ir jāatceras, ka neesam vieni un jāmēģina būt saprotošākiem, iejūtīgākiem. Ar šāda eksperimenta palīdzību runāt par problēmām, kas skar lielu lērumu cilvēku uz šīs planētas, ir nozīmīgi,” iespaidos dalās Magnuss.
Savukārt Kristīne Garklāva, vadot LNT rīta raidījumu “900 sekundes”, bija tērpusies biezā apģērbā, lai piedzīvotu karstuma viļņus – tipisku situāciju, kad, pēkšņi paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, diabēta pacients sāk pastiprināti svīst. Tāpat, nēsājot īpašas brilles, Kristīne izjuta to, kā, pēkšņi samazinoties glikozes daudzumam asinīs, diabēta pacients piedzīvo redzes traucējumus. Noslēdzoties eksperimentam, Kristīne Garklāva stāsta: “Ņemot vērā visu, ar ko šiem cilvēkiem ikdienā nākas saskarties, mums pārējiem būtu jāvairo sevī līdzjūtība, izpratne un gatavības atbalstīt un palīdzēt.”
02.12.2018.
