Īssavienojumi, kas rodas novecojušu elektroinstalāciju vai neatbilstošas elektroiekārtu izmantošanas dēļ, ik gadu ir viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem Latvijā. Apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pieteikto atlīdzību statistika liecina, ka pērn gandrīz piekto daļu no ugunsnelaimēm privātajos un komercīpašumos izraisījuši tieši elektroinstalāciju bojājumi.
“Ja analizējam atsevišķi komercīpašuma sektoru, tur situācija ir vēl nopietnāka. No 25 komercīpašuma ugunsgrēkiem, par kuriem 2021. gadā izmaksātas ERGO apdrošināšanas atlīdzības, katrā trešajā iemesls bijis bojājums elektroinstalācijās vai elektroinstalāciju vadības bloka aizdegšanās, turklāt izmaksāto un rezervēto atlīdzību summa par šiem ugunsgrēkiem ir ievērojama – 5 707 018 eiro. Savukārt 2020. gadā par sešiem komercīpašuma ugunsgrēkiem, kuri izcēlušies elektroinstalāciju bojājumu dēļ, ERGO atlīdzībās izmaksāja 7 605 704 eiro,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
“Privātīpašuma segmentā pēdējo divu gadu vidējā atlīdzība par ugunsgrēkiem, kuru iemesls meklējams elektroinstalācijas, ir 9144 eiro. Saskaramies arī ar gadījumiem, kad īpašums pēc ugunsnelaimes pilnībā jāatjauno, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties īpašuma vērtībai atbilstošu apdrošinājuma summu un strauji pieaugošo būvniecības izmaksu dēļ to regulāri pārskatīt, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus. Arī privātīpašumos elektroinstalāciju drošībai jāpievērš liela uzmanība – katram dzīvokļa un mājas saimniekam būtu jāpārliecinās, vai elektroinstalācijas nav novecojušas, bojātas un vai elektroierīču lietošana ikdienā nepārslogo elektrotīklu, lai maksimāli pasargātu mājokli no ugunsnelaimes riska,” uzsver R. Čaklis.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glabāšanas dienesta pārstāve Sandra Vējiņa apstiprina: “Trīs biežākie iespējamie ugunsgrēku iemesli nemainās jau daudzus gadus: neuzmanīga apiešanās ar uguni, bojājumi elektroierīcēs un nepareiza elektroiekārtu ekspluatācija, kā arī viss, kas saistīts ar apkures jautājumiem. 2021. gadā 20,5% ugunsgrēku iespējamais iemesls bija saistīts ar elektroierīcēm un iekārtām.”
Kā pasargāt sevi un mājokli no īssavienojuma
Pārbaudīt elektroinstalācijas, veicot elektropretestības mērījumu, ko dara tikai sertificēts elektriķis. Mājokļu īpašnieki tam nepievērš vajadzīgo uzmanību, bet jāņem vērā, ka šī prasība ir noteikta Latvijas likumdošanā un mērījums jāveic reizi 10 gados.
Nepārslogot elektrotīklu un izmantot tehniskajiem parametriem atbilstošas ierīces. Šis aspekts īpaši aktuāls mājās, kas būvētas pirms 30 gadiem un senāk. Jāatzīmē, ka padomju laika dzīvojamo ēku elektroinstalācijas nav piemērotas slodzei, kādu rada mūsdienu elektroierīces. Elektroinstalācijai jābūt labā stāvoklī, jo mājsaimniecības tehnika – veļas mašīna, cepeškrāsns, trauku mazgājamā mašīna u.c. – rada palielinātu slodzi.
Izveidot sazemējumu. Padomju laikā dzīvokļi bija bez sazemējuma. Tas noteikti jāizveido, šo darbu uzticot elektriķim.
Ievērot pagarinātāju lietošanas instrukciju un maksimāli pieļaujamo slodzi. Jau minētajās padomju laika daudzdzīvokļu mājās bieži vien nav pietiekams rozešu skaits, tādēļ tiek izmantoti pagarinātāji, kam pieslēgtas vairākas elektroierīces ar lielu jaudu. Pagarinātāju izmantošana nav paredzēta lielas jaudas elektroierīcēm! Jāatceras, ka pagarināju nedrīkst izmantot, ja tas nav pilnībā atritināts.
Neizmantot bojātas un savu laiku nokalpojušas ierīces. Ne tikai elektrības vadiem (it sevišķi veciem alumīnija vadiem), bet arī sadzīves elektroprecēm ir noteikts kalpošanas laiks. Piemēram, elektriskajā tējkannā, kas regulāri tiek pārvietota pa virtuves virsmu, ieslēgta rozetē, rodas mikro plaisas pamatnē, kontaktos un pieslēguma vadā. Bojājumu vietās veidojas lielāka pretestība, kas savukārt rada siltumu un iespēju rasties īssavienojumam. Uzmanība jāpievērš arī bojātiem vadiem, rozetēm, kas nedarbojas, dzirksteļo vai nav pietiekami nostiprinātas – arī tās ir potenciāls ugunsgrēka avots. Veicot mājokļa remontu, nedrīkst izmantot bojātus un nokalpojušus elektroinstrumentus.
Aizsargāt rozetes no maziem bērniem. Bērni ir ziņkārīgi, un neaizsargāta rozete ir viena no potenciāli bīstamākajām vietām mājoklī, kas var apdraudēt bērna dzīvību. Neļaujiet bērnam spēlēties ar rozeti, ievietot tajā priekšmetus (piemēram, adatas, zīmuļus), jo jāatceras – tiklīdz abos rozetes caurumos ir ievietots priekšmets, notiek elektrības padeve, kas var izraisīt nāvi.
Jāatceras – lai rastos ugunsgrēks, ir nepieciešams pavisam maz: degtspējīgs materiāls, uguns avots (elektroinstalācija) un skābeklis (gaiss).
Ko darīt, ja elektroierīce aizdegusies:
- atvienot no elektriskās strāvas;
- apklāt ar biezu audumu (nedrīkst lietot sintētiskus materiālus);
- ja iespējams, izmest degošo vai gruzdošo elektroierīci no mājas vai dzīvokļa, iepriekš pārliecinoties, ka netiek apdraudēti cilvēki.
Elektroinstalāciju drošība uzņēmumos
Komercīpašumos elektroinstalāciju drošības prasības ir līdzīgas, bet vienlaikus – ievērojami stingrākas. Jāatceras par regulāru elektroinstalāciju pārbaudes mērījumu veikšanu, kā arī jānodrošina kontaktsavienojumu kvalitātes pārbaude ar termogrāfu – tās laikā tiek noteikta kontaktsavienojuma drošība un kvalitāte, kā arī tas, vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst) un vai ir pareizi izbūvēts.
Uzņēmumiem elektropretestības mērījumi jāveic reizi 10 gados, sprādzienbīstamā vidē – reizi divos gados, bet agresīvā vidē – reizi gadā (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238).
