Saeima pirmdien aptuveni desmit minūšu laikā ārkārtas sēdē steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē.
Grozījumus likumā svētdien vakarā konceptuāli apstiprināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Tagad personām, kas sāks dienestu Ukrainā, būs nekavējoties jāreģistrējas Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā, paredz grozījumi.
Pašlaik likums noteic, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.
Kā izņēmums noteikti gadījumi, kad tiek dienēts Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, kā arī dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.
Tāpat Saeimā pirmdien atbalstīja saistītus grozījumus Pilsonības likumā.
Debates par abu likumu grozījumiem nebija un deputātu balsojums bija vienprātīgs.
Latvijas zemessargiem un profesionālā dienesta karavīriem nav ļauts kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, aģentūru LETA informēja aizsardzības resors.
Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima pirmdien pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi uzsākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 1.marta.
Vienlaikus Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aicina pilsoņus pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, uzsākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.
Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.
Tikmēr Latvijas žurnālists Atis Klimovičs no Ukrainas sociālajos tīklos vēsta, ka Ukrainas aicinājumam atsaucies uzņēmējs, zemessargs, bijušais Krustpils novada mērs Gundars Kalve.
LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja Eiropas valstu pilsoņus ar kaujas pieredzi ņemt rokās ieročus un aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas uzbrukumu, vienlaikus kritizējot Rietumvalstis par pārāk lēnu palīdzības sniegšanu.
Viņš arī paziņojis, ka Ukrainā tiek veidots Starptautiskais teritoriālās aizsardzības bataljons, kura sastāvā būs ārzemnieki, kas vēlas pievienoties pretošanās operācijai pret Krievijas okupantiem un pasaules drošības aizsardzībai.
Cilvēks kas Latvijā ir ar kriminālu vēsturi ir iespēja pieteikties ?
Cik maksā ukraiņi par karošanu un kā var pieteikties Ukrainas armijā