Ilūzija – “ar mani tas nenotiks”, nespēja atrast laiku sev un savai veselībai, bailes no analīžu rezultātiem – tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ sievietes ārsta vizītes un profilaktiskās pārbaudes atliek uz vēlāku laiku. Taču visiem zināms, ka veselība negaidīs. Latvijas sieviešu vidū, viens no izplatītākajiem audzējiem ir dzemdes kakla vēzis, ik gadu aptuveni 200 sievietes uzzina šo diagnozi. Mūsu valstī saslimstība un mirstība no šī audzēja joprojām ir viena no augstākajām Eiropā. Taču dzemdes kakla vēzis var neattīstīties, ja savlaicīgi tiek veiktas profilaktiskās pārbaudes. Dzemdes kakla vēža skrīnings, kā arī vakcinācija pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu var nozīmīgi samazināt dzemdes kakla vēža attīstību un nāvju skaitu. Taču diemžēl vairums Latvijas sieviešu šo iespēju neizmanto. Ginekoloģes, Dr. Vija Veisa un Dr. Kristīne Pčolkina skaidro, kā nekļūt par daļu no skumjās statistikas.
Marta sākumā Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonds organizēja sieviešu veselībai veltītu tiešraidi “Vesela un laimīga”, kurā piedalījās vairāk kā 15 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti. Kopā viņi atbildēja uz galveno jautājumu – kā sevi pasargāt no dzemdes kakla vēža? Tiešraides video iespējams skatīt šeit: https://www.youtube.com/@Veselaunlaimiga
Kādēļ sieviete savā prioritāšu sarakstā ir pēdējā vietā?
“Nereti mēs par sievietes veselību esam ieraduši domāt un runāt reproduktīvajā t.i. pēcnācēju radīšanas aspektā. Nenoliedzami, ka reproduktīvajā periodā, kas ir 15-49 gadi, sieviete savu veselību pieskata un dodas pie speciālistiem biežāk, vēršoties pēc palīdzības tādos jautājumos kā grūtniecības plānošana, novērošana, izsargāšanās un kontracepcija. Taču ar to sieviešu veselība nebeidzas. Ļoti svarīga ir arī tā sieviešu daļa, kas grūtniecību vairs neplāno, kas dzīvo savu dzīvi pēc menopauzes. Varbūt var šķist, ka pie ginekologa vairs nav ko darīt, taču tā nebūt nav. Šie onkoloģiskie riski – krūts vēža, kolorektālā vēža un arī dzemdes kakla vēža riski – pastāv un pat pieaug,” skaidro Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa.
Eksperti atzīmē, ka papildu iemesls, kādēļ sievietes mazāk apmeklē speciālistus, ir zems pašvērtējums. Mūsu sabiedrībā vēl joprojām radusi sievieti asociēt ar mātes un rūpju identitāti. Kamēr šis skatījums un audzināšana nemainīsies, sievietes nespēs saskatīt savu veselību kā galveno prioritāti. Nereti sievietei ir arī emocionāli svarīgi iegūt atļauju un atzinību no citiem – “Tu esi visu izdarījusi. Tu beidzot vari parūpēties par sevi, Tu to esi pelnījusi”. Ārsti aicina atcerēties, ka pats svarīgākais ir sievietes dzīvība, tikai pēc tā var sekot rūpes, izvēle būt vai nebūt mātei u.c. sabiedrības lomas. No šādas domāšanas izriet arī tādi sieviešu komentāri kā “man nav laika” u.c. iegansti, lai sevi kā cilvēku pastumtu malā. Ne mazāk svarīgs aspekts ir finanses, jo sievietei sevi nostādot prioritāšu saraksta apakšā, līdzekļus savai veselībai atrast grūtāk. Pat tad, ja daudzas pārbaudes ir valsts apmaksātas, šķietamais finansiālais un laika aspekts kalpo kā liels šķērslis.
Nozīmīgu lomu spēlē arī bailes. Visbiežāk tās ir bailes no nezināmā. Daudzas sievietes izvēlas nezināt savus vēža saslimšanas riskus, un tādēļ apzināti nedodas uz profilaktiskām pārbaudēm. Diemžēl realitātē – neziņa nelikvidē problēmu. Savlaicīgi atklātu saslimšanu iespējams ārstēt gan daudz efektīvāk, gan organismam un pašsajūtai saudzīgāk, nekā ielaistus onkoloģiskus gadījumus. Sievietes veselībā svarīgu lomu spēlē arī ģimenes locekļi, kuru pienākums ir atgādināt savām sievām, mammām un māsām doties pie veselības aprūpes speciālista.
Cik bieži ir jāapmeklē ginekologs?
Speciālisti aicina sievietes no 25 gadiem regulāri atsaukties uz Nacionālā veselības dienesta aicinājumiem veikt profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningus.
“Runājot par dzemdes kakla vēža skrīningu, varam teikt, ka vairāk meklējam tieši priekšvēža stāvokļus. Tas tiek dēvēts par “dzemdes kakla vēža skrīningu”, bet patiesībā visbiežāk atrodam riska grupas sievietes, kurām ir rūpīgāk jāpievēršas izmeklēšanai, kurām ir jāatkārto tests pēc gada un kurām ir jāveic kolposkopija, lai efektīvāk un precizāk izmeklētu dzemdes kaklu. Un pat, ja tiek atklātas izmaiņas šūnās jeb priekšvēža izmaiņas – tas vēl nebūt nav vēzis. Šajos gadījumos ir pieejamas ārstēšanas metodes, kas palīdz veiksmīgi vēzi novērst jau soli pirms tas ir attīstījies. Drošāk ir piesprādzēties ar drošības jostu, pirms avārija ir notikusi, nekā cerēt, ka viss būs labi,” komentē Vija Veisa.
Nacionālais veselības dienests sievietēm no 25 līdz 67 gadu vecuma nosūta uzaicinājumu uz valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu reizi trijos gados. Savukārt sievietēm vecuma posmā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados tiek izsūtīts uzaicinājums uz krūts vēža pārbaudi.
“Jāatceras, ka mūsdienās pieejama arī vakcīna pret dzemdes kakla vēža izraisošo cilvēku papilomas vīrusu. Jauniešiem no 18 līdz 45 gadiem tā ir valsts apmaksāta, bet ieteicama sievietēm līdz pat 45 gadu vecumam, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai ginekologu.” vārdi “Jauniešiem no 18 līdz 45 gadiem” būtu jānomaina uz “Jauniešiem no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot).
“Tas, cik bieži jāapmeklē ginekologs noteikti ir individuāls jautājums – iespējams, kādai sievietei tas būs dzemdes kakla vēža skrīnings reizi trijos gados, bet kādai citai sievietei daudz biežāk atkarībā no sūdzībām un veselības stāvokļa, ģimenes vēlmēm plānot vai neplānot grūtniecību,” atgādina Dr. Vija Veisa.
“Ir svarīgi, lai sievietes apzinās savas sūdzības un tām parādoties uzreiz vēršas pie ginekologa. Tas iekļauj menstruālā cikla traucējumus, neregulāru asiņošanu, sāpes, nepatīkamu diskomfortu. Taču plašāk par visiem “sarkanajiem karogiem”, ginekologs pastāsta katras vizītēs laikā. Tāpēc ir būtiski, lai sievietes atsaucas uz skrīninga aicinājumiem, ne tikai veicot regulāras pārbaudes, bet arī saņemot iespēju aprunāties ar ārstu,” pauž Dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina.
