Piektdien, 10. martā, plkst. 19.00 Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) diriģenta Fuada Ibrahimova vadībā tiksies ar vienu no talantīgākajiem pašmāju jaunajiem pianistiem Daumantu Liepiņu. Koncertā “LNSO, Bēthovens un Dvoržāks” klausītājiem būs iespēja izjust Ludviga van Bēthovena mūzikas enerģiju un Antonīna Dvoržāka muzikāli universālo pasaules izteiksmi.
Koncertā LNSO groži būs diriģenta Fuada Ibrahimova rokās, kurš šobrīd ir Minhenes Jaunās filharmonijas simfoniskā orķestra un Baku kamerorķestra galvenais diriģents. Rīgā ciemojies vairākkārt, tai skaitā, 2020. gadā pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pults. Cieša sadarbība izveidojusies arī ar kamerorķestri Kremerata Baltica.
Ludviga van Bēthovena jūtīgo dvēseles daļu koncertā palīdzēs izjust talantīgais jaunās paaudzes pianists Daumants Liepiņš, kurš aizvadītajos gados ir ieguvis godalgotas vietas dažādos pianistu konkursos visā pasaulē. Viņš vairākkārt ir uzstājies gan ar LNSO, gan citiem izciliem kolektīviem, to skaitā ir Liverpūles Karaliskās filharmonijas orķestris, Rumānijas Nacionālais simfoniskais orķestris, lielākie Spānijas simfoniskie orķestri un daudzi citi. 10. marta koncertā Liepiņš kopā ar LNSO atskaņos Bēthovena Ceturto klavierkoncertu, kas, viņaprāt, ir Bēthovenam ļoti neraksturīgs darbs.
“Ar Bēthovena daiļradi, kā lielākā daļa mūziķu, esmu sastapies jau bērnībā. Ik pa laikam kāds no komponista darbiem ir parādījies manā repertuārā, bet jāsaka, ka Ceturtais klavierkoncerts spēcīgi kontrastē ar parasto Bēthovena portretējumu, jo tajā atklājas viņa jūtīgā dvēseles daļa. Gandrīz nekas šajā koncertā nav “kā parasti” – pats sākums ar klavieru sxolo orķestra iespēles vietā, eksperimentēšana ar neparastiem skaņas efektiem un augšējo reģistru izmantošana, caurcaurēm vijošā, jūtīgā dvēseles stīga. Koncerts vairāk atgādina simfoniju, kur klavieru un orķestra sadarbībai ir lielāka loma kā ierasts, tāpēc nešaubos, ka kopā ar LNSO varēsim izveidot un nogādāt līdz klausītājiem ko patiesi īpašu,” stāsta pianists Daumants Liepiņš.
Klavierkoncerts pirmatskaņojumu piedzīvoja 1808. gadā ar autoru pie klavierēm. Par klavierkoncerta popularitātes veicināšanu nākotnē jāpateicas komponistam un pianistam Fēliksam Medelszonam-Bartoldi, kurš 25 gadus pēc skaņdarba komponēšanas to satriecoši izpildīja koncertzālēs visā Eiropā.
Bēthovena mūziku caurstrāvo tāda enerģija, kādu nav iespējams piedzīvot citviet. Komponista daiļradē kareivīgums un asums caurvijas ar daudz dziļāku sajūtu pasauli. Koncertā būs dzirdama arī dramatiskā Bēthovena uvertīra “Egmonts”, kas sākotnēji tapusi kā mūzika Gētes lugai. Skaņdarbā komponists paudis savu nostāju pret cilvēku apspiešanu un notiesāšanu uz nāvi. Zīmīgi, ka uvertīra pēc vairākiem gadsimtiem, 1956. gadā, kļuva par Ungārijas revolūcijas neoficiālo himnu.
Tāpat šajā vakarā dzirdēsim Antonīna Dvoržāka Devīto simfoniju “No jaunās pasaules”, kas laika gaitā kļuvusi par vienu no zināmākajiem žanra paraugiem. 1969. gadā ASV astronauts Nīls Ārmstrongs šīs simfonijas ierakstu ņēma līdzi Apollo 11 misijas laikā – pirmajā ekspedīcijā uz Mēness.
