Gada nogales svētku laiks asociējas ar pozitīvām emocijām, vienlaikus tas mēdz izvērsties arī fiziskās un emocionālās noturības maratonā. Dāvanu sagādāšana, pienācīgas atpūtas trūkums un svētku plānošana ir biežākie satraukuma cēloņi, liecina “Mēness aptiekas” veiktā iedzīvotāju aptauja. Kā rast balansu, gūt prieku un mieru ikdienas un svētku sagatavošanas pienākumos?
Pirmssvētku stresu izjūt vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju jeb 34 %. Visbiežāk to atzinušas sievietes – 38 % un jauni cilvēki vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem – 48 %.
Dāvanu sagādāšanu kā biežāko pirmssvētku satraukuma cēloni norādījuši 24 % aptaujāto. 20 % norādījuši uz pienācīgas atpūtas trūkumu, savukārt 12 % aptaujāto stresa iemesls ir citi ar svētku sagatavošanos saistītie pienākumi, bet 8 % – vientulības sajūta. 36 % aptaujas dalībnieku šogad pirmssvētku stresu neizjūt nemaz, liecina “Mēness aptieka” aptauja.
“Veselības centru apvienības” poliklīnikas Pulss klīniskās un veselības psiholoģes Milenas Keisteres ieteikumi, lai svētki kļūst par veselīgas harmonijas un sirsnīgas kopā būšanas laiku.
“Ideāli svētki” ir mīts. Svētkiem nav jābūt ideāliem, tiem jābūt jūsu. Apspriediet ar ģimeni, kas jums visiem patiešām ir svarīgi un sagādā prieku. Kopīgi nosakiet prioritātes, lai samazinātu nevajadzīgos uzdevumus.
Tērējiet samērīgi. Lai arī finansiālais spiediens svētku laikā ir liels, prieks un gandarījums nav atkarīgs no iztērētās naudas apjoma.Nosakiet budžetu, sagatavojiet izdevumu sarakstu un ievērojiet to. Dāvanu izvēlē uzsveriet emocijas, ko tās sniedz, nevis materiālo vērtību. Vienkāršas, bet sirsnīgas dāvanas, piemēram, vēstules vai pašdarinātas kartītes un kopā pavadītais laiks ir vērtīgākas par dārgiem pirkumiem.
Neatlieciet uz pēdējo brīdi. Sadaliet uzdevumus obligātajos un nebūtiskajos. Centieties nepārslogot savu grafiku un atvēlēt laiku atpūtai. Piemēram, sāciet gatavoties svētkiem agri, lai izvairītos no stresa pēdējās pirmssvētku dienās.
Nepārspīlējiet ar dāvanām. Atmetiet “vairāk un dārgāk” principu. Roku darbs vai personalizētas dāvanas rada daudz lielāku gandarījumu nekā dārgi, bet bezpersoniski pirkumi. Vienojieties par dāvanu apmaiņu un apsveriet iespēju ieviest “slepeno Ziemassvētku vecīti” (katrs dāvina tikai vienu dāvanu) vai kopīgu aktivitāti kā galveno dāvanu visiem.
Bez sirdsapziņas pārmetumiem veltiet laiku sev. Vismaz 10–15 minūtes dienā veltiet laiku tam, kas sagādā prieku: pastaigai, mūzikai, lasīšanai. Koncentrējieties uz pašreizējo brīdi, nevis uz gala rezultātu. Novērtējiet mazos priekus, piemēram, piparkūku smaržu, siltu sarunu vai kopā pavadītu laiku. Šīs detaļas bieži vien rada visvairāk pozitīvu emociju. Līdzsvarojiet aktīvas darbības ar atpūtu. Piemēram, pēc aktīvas iepirkšanās dienas veltiet vakaru relaksācijai, skatoties filmu vai klausoties mūziku.
Izbaudiet tradīcijas un rituālus, kas vieno. Gatavojoties ģimenes pasākumiem, izvairieties no tēmām, kas varētu izraisīt strīdus. Tā vietā koncentrējieties uz sarunu tematiem, kas vieno. Svinību laikā uzsveriet kopīgo mērķi – pavadīt laiku kopā un baudīt vienam otra klātbūtni. Izveidojiet jaunus rituālus un tradīcijas. Ja iepriekšējās svinības radīja spriedzi, apsveriet iespēju ieviest jaunus, mierīgākus svētku rituālus, kas vairāk saistīti ar kopā būšanas prieku.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada novembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1007 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vienu atbilžu variantu.
