Nespējot nokontrolēt Covid-19 izplatību, varētu ierobežot alkohola tirdzniecību un likt nēsāt maskas arī darba vietās, liecina Krīzes vadības padomē (KVP) prezentētā Veselības ministrijas sagatavotā informācija par plānoto rīcību Covid-19 izplatības pārvaldībai dažādos Covid-19 izplatības scenārijos.
Veselības ministrija šodien KVP sēdes pārstāvjus iepazīstināja ar plānoto rīcību Covid-19 izplatības pārvaldībā, prezentējot arī konkrētus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Ministrija norāda, ka izstrādātie kritēriji ļaus speciālistiem novērtēt esošo ierobežojumu efektivitāti, kā arī pēc divu nedēļu perioda noteikt papildu nepieciešamos soļus, ja tādi būs nepieciešami.
Ministrijā uzsvēra, ka vispirms uzdevums ir stabilizēt situāciju, pakāpeniski ejot uz konsekventu saslimstības samazināšanu.
Lai secinātu, ka Covid-19 situācija ir stabilizēta, 14 dienu kumulatīvajam Covid-19 gadījumu skaitam uz 100 000 iedzīvotājiem jāatbilst vidējam rādītājam kaimiņvalstīs, kā arī saslimstības rādītāja pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nevar pārsniegt 20%. Tāpat stacionēto pacientu skaitam jābūt mazākam par no stacionāra izrakstīto pacientu skaitu, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nevar pārsniegt 30%, pozitīvo testu īpatsvars nevar pārsniegt 4%, bet vidējam dienā testēto personu skaitam jābūt ne mazākam kā 4000.
Savukārt, lai secinātu, ka situācija uzlabojas, sasniedzot vidēja riska līmeni, kumulatīvajam rādītājam jābūt zemākam par 50 uz 100 000 iedzīvotāju, saslimstības rādītāja pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nevar pārsniegt 20%, no stacionāra izrakstīto pacientu skaitam jābūt mazākam par stacionēto skaitu, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nevar pārsniegt 20%, pozitīvo testu īpatsvars nevar pārsniegt 3%, bet vidējam dienā testēto personu skaitam jābūt ne mazākam kā 3000.
Tikmēr situāciju varēs uzskatīt par uzlabojušos, sasniedzot zema riska līmeni, ja kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs zemāks par 25 uz 100 000 iedzīvotājiem, saslimstības rādītāja pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nepārsniegs 20%, būs vērojama stacionēto pacientu skaita samazinājuma tendence, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nepārsniegs 20%, pozitīvo testu īpatsvars nepārsniegs 2%, netiks reģistrēti grupveida saslimšanas gadījumi ar lielu inficēto skaitu, kā arī vidējais dienā testēto personu skaits būs ne mazāks kā 2500.
Ja tiks sasniegti plānotie rezultāti, tad izglītības iestādes turpinās darbu klātienē, tiks mazināti ierobežojumi interešu izglītībai, kā arī amatieru kolektīviem un sporta nodarbībām (ja tiek novērsti riski, kas saistīti ar šīm jomām). Tāpat būtu mazināti ierobežojumi sabiedriskajai ēdināšanai un pasākumu organizēšanai. Līdztekus tam, lokāli, mērķtiecīgi ierobežojumi tiktu noteikti pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs pārsniegtu 100 uz 100 000 iedzīvotājiem.
Tomēr, ja situāciju stabilizēt neizdosies un plānotie rezultāti netiks sasniegti, izstrādāta virkne iespējamo rīcības virzienu, kas būtu speciālistu diskusiju lokā. Saskaņā ar KVP prezentēto, izglītības iestādes varētu turpināt darbu, attālināto izglītības procesu nosakot pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs trīskārtīgi pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Tāpat varētu tikt saglabāti jau noteiktie ierobežojumi interešu izglītībai, amatieru kolektīvu darbībai un sporta nodarbību organizēšanai, kā arī varētu tikt ieviesti ierobežojumi izklaides vietu (tai skaitā batutu parku, bērnu ballīšu vietu) darbībai.
Varētu tikt noteikta obligāta mutes un deguna aizsegu lietošana organizētos pasākumos, darba vietās, kā arī ierobežots alkohola tirdzniecības laiks sabiedriskās ēdināšanas un izklaides vietās.
Iespējamo rīcību lokā ir arī pulcēšanās ierobežojumi, privātos pasākumos ļaujot pulcēties līdz desmit cilvēkiem, bet publiskos pasākumos telpās līdz 100 vai 50 un brīvā dabā – līdz 500 cilvēkiem. Līdzīgi kā pavasarī varētu tikt apsvērti ierobežojumi tirdzniecības centru darba laikam.
Ministrijā skaidroja, ka nav plānots vienlaikus ieviest vai mīkstināt visus iezīmētos ierobežojumus pie viena vai otra scenārija – speciālisti izvērtēs to efektivitāti un pamatotību.
Vienlaikus Veselības ministrija turpina darbu, lai pilnveidotu ilgtermiņa stratēģiju Covid-19 ierobežošanai Latvijā.
Jau ziņots, ka uz noteiktu laiku ir pastiprināti piesardzības pasākumi visā valstī, no kuru ievērošanas lielā mērā būs atkarīga turpmākā rīcība. Par rezultātiem epidemiologi varēs spriest aptuveni divu nedēļu laikā.
