Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 25.augustam gaidīs katras skolas izstrādātu plānu par mācību procesa organizēšanu, trešdien preses konferencē informēja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Skolām būs jāinformē ministrija par to, kā tās plāno organizēt 1.septembra pasākumus, kā nodrošināt mācību procesu un kuru no IZM piedāvātajiem modeļiem – A, B vai C – īstenot. Pirmais no tiem paredz mācības pilnībā klātienē, otrais – daļēji, bet trešais – pilnībā attālināti.
Vaicāta, vai skolās plānotas pārbaudes, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi, Šuplinska skaidroja, ka skolu uzraudzīšanu nesāks ar pārbaudēm. Plānots, ka IZM apzinās situāciju, un no katras skolas sagaidīs aptaujas anketu, kurā iezīmēta mācību procesa norise, mācību laika un plūsmu izmaiņas, koplietošanas telpu lietojums, norādītas skolu atbildīgās kontaktpersonas, kā arī norādīts, kā bērni nokļūst uz un no skolas.
“Uzticēsimies skolām, un laika gaitā skatīsimies, kas nedarbojas,” pauda ministre, uzsverot, ka attiecīgi tiks lemts, vai vajadzīgs vienots regulējums labās prakses pārņemšanai skolās vai pašvaldībās, kur konstatētas nepilnības.
Ministres ieskatā, visa pamatā ir sadarbība un atbildība. Viņa vēlētos, lai katrs izglītības procesa spēlētājs saprot savu atbildības lomu, kā arī spēj atbildīgi pieņemt lēmumus.
Preses konferencē ministre atgādināja, ka valdība ir atbalstījusi 3,97 miljonu eiro piešķiršanu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs, kas ir daļa no Covid-19 krīzes pārvarēšanas un ekonomikas atlabšanas finansējuma.
Līdz 2020.gada nogalei skolu rīcībā nonāks jauni portatīvie datori, kurus varēs izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai, primāri tās piešķirot skolēniem no daudzbērnu un sociāli mazaizsargātām ģimenēm, akcentēja IZM.
Savukārt, lai nodrošinātu tiešsaistes rīku mācību vidē un izstrādātu digitālos mācību un metodiskos līdzekļus kompetenču pieejā balstītā satura ieviešanai, IZM novirzījusi 7,4 miljonus eiro. “Tādējādi uzsverot digitālās pratības, pašvadītās mācīšanās lomu skolēna izaugsmē, kā arī atbalstot skolotāja metodikas izvēles iespējas,” skaidroja ministrijā.
Tāpat IZM sadarbībā ar Satiksmes ministriju risinot jautājumus par interneta pieejamību un jaudu, kā arī plānojot mācību saturu skaidrojošu videomateriālu sagatavošanu kā turpinājumu “Tava klase” virtuālajām mācību stundām.
Preses konferencē ministre aicināja pedagogus aktīvi izmantot iespēju bez maksas papildināt zināšanas digitālajās prasmēs, sākot no 24.augusta skolotāji var pieteikties programmām digitālās pratības pilnveidei ar dažādām priekšzināšanām. Pēc IZM paustā, šim mērķim ministrija atvēlējusi 500 000 eiro.
Jau ziņots, ka no šā gada 1.augusta mācību procesu organizēs klātienē izglītības iestādē, bet būs jāievēro virkne piesardzības prasību, tostarp jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī nepieļaujot drūzmēšanos, otrdien atbalstot grozījumus noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, lēma valdība.
IZM un Valsts izglītības satura centrs (VISC) iepriekš informēja, ka mācību organizēšana no nākamā mācību gada plānota trīs modeļos. Pašlaik uzskatāms, ka no 1.septembra mācības visās izglītības iestādēs Latvijā notiek klātienē un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir līdzīga kā tagad.
Valdības atbalstītie grozījumi nosaka, ka arī šajā gadījumā, ja nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un kontroles nolūkā.
IZM norāda, ka šis nosacījums vispārējās izglītības iestādēs attiecināms tikai uz 7.-12.klasi, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu un līdzdalību pašvadītā mācību procesā. Attiecīgi profesionālās izglītības iestādēs šāds risinājums iespējams visos kursos un grupās.
Vienlaikus, lai sekmīgi īstenotu mācību procesu, izglītības iestādes vadītājam būs jānosaka kārtību par mācību un pedagogu darba organizāciju, tai skaitā jānosaka komunikācijas kanālus ar izglītojamiem un viņu vecākiem.
Otrs jeb B modelis ir ieviešams tad, ja izglītības iestāde nevar nodrošināt distancēšanos, ar to saprotot pārāk blīvo koplietošanas telpu piepildījumu, klašu vai grupu pārklāšanos starpbrīžos un pasākumos. Iepriekš VISC vadītājs Catlaks skaidroja, ka šis modelis paredz, ka 1.-6.klase aizvien mācās klātienē, taču 7.-12.klasei 40-60% mācības var tikt organizētas attālināti un tikpat klātienē.
Savukārt profesionālās izglītības iestādēs 60-80% mācību procesa var nodrošināt izglītības iestādes telpās, bet 20- 40% attālināti. Augstskolās šī proporcija esot atkarīga no studiju programmas specifikas.
Savukārt C modelis paredz, ka mācības 1.-12.klasei organizē tikai attālināti, un to piemērotu tad, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19 vai valstī noteikti pretepidēmijas pasākumi. Catlaks skaidroja, ka tie, kuri būs bijuši kontaktā ar saslimušo personu dosies pašizolācijā. Taču, ja iestāsies ārkārtējā situācija noteiktā pašvaldībā, teritorijā vai valstī kopumā, tad visa skola atgriezīsies pie attālinātām mācībām.