Taisna mugura, lepna, stalta stāja – tas ne tikai pievilcīgi izskatās, bet arī labvēlīgi ietekmē cilvēka vispārējo veselības stāvokli. Vāja, salīkusi mugura rada papildu slodzi citiem kauliem un locītavām, kā arī nevēlamu spiedienu uz iekšējiem orgāniem. Muguras sāpes laiku pa laikam piedzīvo gandrīz ikviens. Kā no tām izvairīties un nodrošināt sava stiprā balsta veselību, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
“Daudzi no mums bērnībā ir līdz apnikumam klausījušies vecāku atgādinājumos – sēdi ar taisnu muguru, iztaisno plecus… Lai cik kaitinoši šķistu, šim padomam tomēr ir pamatots iemesls, turklāt ne tikai estētisks, bet arī medicīnisks, jo sakumpusi mugura ietekmē visu organismu. Vesels cilvēks, kuram ikdienā nav problēmu ar muguru, izjūt milzīgu diskomfortu, ja pēkšņi mugura sāk sāpēt. Šīs sāpes var būt ļoti stipras, un diemžēl tikai tad mēs pa īstam novērtējam muguras funkciju ikdienas labsajūtā. Tāpēc par muguru ir jārūpējas tieši tāpat, kā par jebkuras citas ķermeņa daļas veselību – uzmanīgi un regulāri,” stāsta Ieva Zvagule.
Kāpēc sāp mugura?
Muguras sāpes dzīves laikā dažādu iemeslu dēļ piedzīvo gandrīz visi cilvēki. Izplatītākie iemesli ir fiziska pārslodze un ar to saistītās traumas vai, tieši pretēji, mazkustīgs dzīvesveids un ilgstoša atrašanās vienā pozā. Līdz ar to no muguras sāpēm nav pasargāti ne sportisti, ne tie, kas veic fizisku darbu un ceļ smagumus, nedz arī sēdoša darba darītāji. Lai gan sāpju cēloņi ir atšķirīgi, izpausmes mēdz būt visai līdzīgas: nepatīkamas, stipras sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi. Gados vecāki cilvēki un tie, kuri ilgstoši sēž vai piedzīvo lielu fizisko slodzi, lielākoties izjūt sāpes jostas un krustu daļā. Savukārt spranda un kakla daļa biežāk sāp tiem, kuri ilgstoši lasa un raksta, skatoties uz leju, vai citā nemainīgā pozā sasprindzina kaklu.
Mugurkauls sastāv no vairāk nekā 30 skriemeļiem, tas ir sarežģīts locītavu mehānisms, kam nepieciešamas kustības, pretējā gadījumā locītavu saites kļūst stīvas. Bez tam no mugurkaula smadzenēm uz citām ķermeņa daļām stiepjas liels daudzums nervu, tāpēc nereti muguras sāpes var rasties arī neiroloģisku izpausmju dēļ, piemēram, iespiežot muguras nervus starp skriemeļiem. Lielākā daļa – ap 80% – muguras sāpju veidojas muskuļos, saitēs vai locītavās, tomēr 20% gadījumu to cēlonis var būt mugurkaula patoloģijas.
Nē – stresam!
Līdzīgi kā fiziska pārslodze, arī stress izraisa pārlieku muskuļu sasprindzinājumu, kas savukārt var novest pie muguras sāpēm. Stress ietekmē arī miega kvalitāti, jo sasprindzinājums naktī nepāriet, tāpēc arī ierastā gulēšanas poza pēkšņi var šķist neērta. Cilvēki nereti vainu par stīvu kaklu uzveļ gultai. Taču, pirms šķirties no iemīļotā spilvena vai matrača, ir vērts pārdomāt savu dzīvesveidu un godīgi atbildēt uz jautājumu – vai mani nekas nesatrauc? Ja ar domu spēku vien stresa likvidēšanai nepietiek, ir vērts iedzert kādu nomierinošu tēju – apiņus, piparmētras, melisu. Labs palīgs nervu sistēmas stiprināšanai ir arī B vitamīns. “No vienas tējas krūzes, protams, liela labuma nebūs – no stresa iespējams atbrīvoties, pārskatot ikdienas paradumus. Kādam palīdzēs pastaigas svaigā gaisā, meditācija, nomierinoša mūzika vai aromterapija, taču tie, tāpat kā tējas, ir tikai palīglīdzekļi – jāmeklē problēmas sakne. Ja bez redzama iemesla sāp mugura – meklējiet stresa cēloni,” aicina “Euroaptiekas” farmaceite.
Fiziskas aktivitātes – ar mēru!
Aktīvs dzīvesveids un pietiekams fizisku aktivitāšu daudzums mugurai un visam organismam nāks tikai par labu – par to šaubu nav. Tomēr jāatceras senā paruna – viss ir labs ar mēru. Stihiska pievēršanās sportam, cenšoties vienā reizē atgūt iekavēto, visticamāk, novedīs pie pārpūles un muguras sāpēm. Turklāt šāda neapdomīga fiziska slodze palielina dažādu traumu risku, un nepietiekama iesildīšanās var izraisīt mikrotraumas – saišu vai muskuļu plīsumus, par kuriem signalizēs asas, pēkšņas sāpes. Tas pats attiecas uz smagu fizisku darbu un smagumu celšanu, sevišķi cilvēkiem, kuri pie tā nav raduši. Arī smagumus celt ir jāmāk. “Ja gadījies gūt mikrotraumu, nāksies pāris dienas pavadīt guļus,” atzīst Ieva Zvagule. “Citādi kā ar miera palīdzību šādas kaites ārstēt īsti nav iespējams, lai gan simptomus atvieglot palīdzēs pretsāpju geli un ziedes.”
Sēdošs darbs – kustīgas pauzes!
Nepiemērota darba poza un ilgstošs sēdošs vai stāvošs darbs nepareizi noslogo vai pat pārslogo atsevišķas muskuļu grupas. Turklāt mazkustīgs dzīvesveids iet rokrokā ar vājiem muskuļiem, kas nespēj izturēt slodzi. No spēcīga plecu daļas sasprindzinājuma var sākt sāpēt galva, jo nenotiek pilna asinsapgāde un smadzenēm nepietiek skābekļa. Tāpat nepareizā poza var savilkt kādu muskuli, izveidojoties sāpīgam punktam. Tāpēc ieteicams pārliecināties, ka darbavieta ir pienācīgi sagatavota – galds un krēsls ir atbilstošā augstumā, ergonomiski un noregulēti atbilstoši jūsu vajadzībām. Laiku pa laikam ir arī jāizstaipās un jāizkustas! Noteikti ir vērts konsultēties ar fizioterapeitu, kurš ieteiks vienkāršus, darba pozā nodarbinātajiem muskuļiem piemērotus vingrojumus. Sēdoša darba darītājiem arī vajadzētu izvairīties no līdzīgas slodzes, kad iespējams izvēlēties pretējo, piemēram, izstaigāties, nevis pārvietoties ar auto pat nelielos attālumos.
Dzīvo veselīgi!
Palielināts ķermeņa svars mēdz būt vēl viens izplatīts iemesls, kas izraisa muguras sāpes, jo rada mugurai papildu slodzi. Tāpēc viens no veidiem, kā izvairīties no muguras sāpēm, ir veselīgs uzturs, kas nāks par labu visam organismam, un pietiekams fizisko aktivitāšu daudzums.
“Ja mugura sāp ļoti stipri vai ilgstoši, tad gan jāmeklē ārsta palīdzība,” uzsver „Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule. “Tāpat kā jebkura cita kaite, arī ielaistas muguras sāpes var kļūt hroniskas vai novest pie citām nepatīkamām sekām. Jāsaprot, ka sāpes nav pati problēma, tas ir tikai ķermeņa trauksmes signāls par to, ka kaut kas nav kārtībā. Ja skaidri zinām sāpju cēloni, varam mēģināt paši izvērtēt, vai ar pāris dienām gultā pietiks, lai tās pārietu, taču labāk uzticēties speciālistam, kurš noteiks, kas visefektīvāk palīdzēs: medikamenti, ārstnieciskā vingrošana, masāža, muguras stiepšana, teipošana, neirologa konsultācija vai citas darbības, lai mūsu stiprais balsts atkal būtu ierindā.”
Autors: Euroaptieka
