Jā, būt vecākam dažkārt it nemaz nav viegli. It īpaši tad, kad bērns nevēlas darīt to, kas būtu jādara. Kā, lai ar to visu tiek galā mierīgā veidā? Lūk, daži piemēri:
Iemāci izmantot podiņu ar patīkamu lietu palīdzību
Ideālā pasaulē vecāki palūdz saviem bērniem sākt izmantot podiņu, un viņi to dara. Realitātē? Viņus uz podiņa ir jācenšas noturēt, citādāk viņi lec nost un nočurā visu grīdu.
Tā vietā, lai sabeigtu savus nervus, iedod bērnam mīļāko bilžu grāmatiņu vai uzliec multfilmu, un pieradini viņu sēdēt uz podiņa patīkamā vidē. Tas arī novērsīs viņa uzmanību no satraucošā notikuma, un ar laiku problēmas zudīs.
Kad iepazīstini bērnu ar jaunu ēdienu, izmanto savu fantāziju
Brokolis? Tas ir mazs koks. Dakša? Tā ir lidmašīna, kas pārvadā iepriekšminēto koku. Burkāns? Ja to ēdīsi, labāk redzēsi tumsā (tajos ir daudz A vitamīna, kas ir labs redzei)
Ja nu tomēr bērnam sagādā problēmas atsevišķu dārzeņu ēšana, samal tos visus blenderī un uztaisi mērci. Bērniem garšo makaroni ar mērci.
Smiekli ir labākās zāles
Viņi ir histērijā un gatavi ar savu kliedzienu spridzināt glāzes? Liec viņiem smieties. Vai vēl labāk – pasaki, lai viņi nesmejas. Tas viņiem liks apjukt, un novērst uzmanību no dusmošanās.
Ik pa laikam piekukuļot bērnu? Tas nemaz nav tik slikti
Ideālā pasaulē bērns darīs visu, ko tu saki. Ar pirmo reizi. Bet realitātē tev ir jābendē savi nervi, mēģinot viņam uzvilkt zeķes. Un viņš atkal tās novilks. Tāpēc bērna piekukuļošana ne vienmēr ir slikta. Kāda augļa šķēle, sauja rozīņu, šokolādes gabaliņš var palīdzēt tev bērnu apģērbt/ iesēdināt mašīnā/ aizvest projām no rotaļlietu veikala daudz ātrāk nekā bojājot savas balss saites.
Akcentē viņa labos darbiņus
Kad bērns izdara kaut ko jauku, paslavē un atbalsti viņu. Dzīvē jau tāpat pietiek negatīvisma, tāpēc nevajag sevi apdalīt. Priecājies vairāk, un tu redzēsi, kā bērns centīsies darīt labu arvien vairāk.
Pildi solīto (gan labo, gan slikto)
Piemēram, ja bērns slikti uzvedas, un tu viņam saki, ka, ja viņš nepārtrauks, tad tu atņemsi viņa mīļāko lācīti, tad arī atņem. Citādāk bērns domās, ka viss ir tikai nereāli solījumi, un tāpat turpinās darīt iesākto.
Kad runā, skaties bērnam tieši acīs
Acu kontakts norāda uz to, ka tu runā pavisam nopietni un kontrolē situāciju. Vecāki, kuri izmanto šo metodi, atzīst, ka bērnu bieži vien izdodas nomierināt un pārliecināt darīt kaut ko pareizi. Bērns iemācās ieklausīties un cienīt savus vecākus.
Autors: Dieviete.lv
Diezgan labi padomi!!!?