Lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” un pētījuma kompānijas “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem noskaidrots, ka pircēji nav gatavi pārmaksāt par produkta iepakojumu un to uzskata par lielāko pārtikas iepakojumu kļūdu. Par otru lielāko produkta iepakojuma kļūdu respondenti uzskata gadījumus, ja iepakojums nav funkcionāls, savukārt trešajā vietā ierindojas pārāk raibi un grūti salasāmi iepakojumi.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 66% respondentu uzskata, ka produkta iepakojuma galvenās funkcijas ir nodrošināt produkta uzglabāšanas nosacījumus atbilstoši produkta kvalitātes, higiēnas un drošības standartiem, kā arī tam ir jābūt funkcionālam. Savukārt katrs trešais norāda, ka iepakojums palīdz pircējam noorientēties produkta sastāvā un tas ir pirmais indikators, ka produkts ir kvalitatīvs.
“Forevers” valdes loceklis Andrejs Ždans uzsver: “Tendences rāda, ka pircēji nav gatavi maksāt par dārgu iepakojumu, jo īpaši, ja tā pašizmaksa ir lielāka par nopirkto produktu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pirms vairākiem gadiem mainījām savu stratēģiju, katrā ražošanas posmā ieviešot praktisku risinājumu, lai klientiem nevajadzētu pārmaksāt, vienlaikus nezaudējot, bet gan ceļot paša produkta kvalitāti. Tieši tāpēc mūsu ražotās produkcijas iepakojumi dizaina ziņā ir vienkārši, bet savā funkcionalitātē – praktiski. Ir redzams, ka princips “mazāk ir vairāk” ienāk arī Latvijas pārtikas industrijā un pircēji aizvien vairāk atbalsta šo dzīvesveidu un domāšanu.”
Analizējot, kādu īpatsvaru ražošanas izmaksās veido iepakojuma izdevumi, A. Ždans norāda, ka “Forevers” produktu iepakojums veido vidēji līdz 5% no kopējās produkta cenas. Jāpiebilst gan, ka nozarē ir arī ražotāji, kas reizēm liek akcentu uz produkta iepakojumu un tā dizainu, tādejādi nesamērīgi paaugstinot kopējo produkta cenu. Eksperts lēš, ka gala produkta sadārdzinājums, izvēloties ne vienmēr racionālāko no iespējamajiem iepakojumiem, varētu būt pat 30% – 40% robežās.
Mainās iepakojuma tendences
Starptautiskā pieredze rāda, ka nozarē ienāk funkcionāli iepakojumi, un gaļas ražotāji arvien vairāk pievēršas minimālismam iepakojumam dizaina ziņā. Šī ir fundamentāla attieksmes maiņa, kas pakāpeniski ienāk arī Latvijas tirgū, uzsverot efektīvu resursu pārdali, ņemot vērā samērā īso iepakojuma dzīves ciklu. Arī aptaujas dati apstiprina līdzīgu tendenci – vairāk nekā puse jeb 55% respondentu uzskata, ka pārāk raibs un spilgts iepakojums ir šķērslis, lai uztvertu uz tā norādīto informāciju.
Situācija atšķiras Premium un Ekoproduktu iepakojumiem, kuru ražošanai galvenokārt tiek izmantoti dabīgi materiāli un pielietotas ekoloģiskas iepakojumu ražošanas tehnoloģijas.
Tāpat ražotāji savā sortimentā ievieš produktus, kas fasēti tā saucamajos “Gudrajos” iepakojumos. Tas nozīmē, ka iepakojums spēj ilgāk nodrošināt produkta uzglabāšanas nosacījumus.
“Sekojot gaļas produktu patēriņa tendencēm un tam, ka Latvijā ir samērā liels mājsaimniecību skaits ar 1-2 cilvēkiem, ražotāji tirgū ievieš arī mazos iepakojuma formātus, kas atvieglo produkta uzglabāšanu un noietu. Domāju, ka mazie iepakojumi būs aktuāli arī turpmāk, jo tie ir pakārtoti mūsdienu cilvēku steidzīgajam dzīves ritmam. Tas parādījās arī sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā – lielākā daļa mājsaimniecību gaļas produktus pērk vienai līdz trīs dienām, kas nozīmē, ka tieši mazāka tilpuma iepakojumi ir parocīgāki un atbilst pircēju ikdienas paradumiem,” piebilst A. Ždans.
*Aptauja veikta 2018. gada decembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem.
Autors: Forevers
09.01.2019.
