„Jā, bet…” Piekrist savam vīrietim, lai pēc tam pateiktu „bet”, ir muļķīgi. Viņš vēl vairāk sajūt to, ka tu viņā nemaz neklausies, un tikai mēģini pierādīt savu taisnību.
Padoms: Ja tomēr gribas kaut ko piebilst, saki „jā, un…”. Tas sarunu ievirza diskusijas formā, nevis strīdā.
„Mums jāparunā” Vīrieši baidās no sarunām, kas sākas ar šo frāzi. Daudzi kautrējas, jo visbiežāk jārunā ir par jūtām, un vīrietis tāpēc jūtas neērti. Viņš jūtas sasprindzis, tāpēc varētu šķist, ka viņš neklausās.
Padoms: Nesāc sarunu ar šādu frāzi + padari sarunu par divpusēju diskusiju, nevis monologu. Tāpāt saki „mēs”, nevis „tu”, un labāk runā no rīta, kad ķermenis ir možs, nevis vakarā, kad visi ir noguruši.
„Kāpēc tu nevari izdarīt tā, kā kaimiņš izdarīja savai sievai?” Salīdzinājumi liek vīrietim justies mazāk svarīgam. Tu taču negribētu, lai vīrietis tevi salīdzina ar kaimiņa sievu vai supermodeli, vai ne?
Padoms: Labāk akcentē to, cik viņš tev ir labs. Uzslavas iedarbojas kā maģija, un tu redzēsi, ka vīrietis centīsies visu darīt vēl labāk.
„Es neciešu, kad tu…” Kritizēt partneri var, tikai tas ir jādara pareizi. Neizmanto „asus” vārdus – ienīstu, vienmēr, nekad. Nevajag pārlieku akcentēt to, ko viņš dara nepareizi.
Padoms: Pievērs uzmanību tam, ko viņš dara labi un pareizi.
„Atceries, kā tu pirms pieciem gadiem izgāzies?” Atstāj pagātni pagātnē. Ja tu regulāri viņam atgādini par pagātnes kļūdām, tas iedragā viņa pašvērtējumu.
Padoms: Apspriediet tikai to, kas notiek tagadnē. Atlaid pagātni, piedod viņam un dodies tālāk.
„Tev nevajadzēja…” To ir sāpīgi dzirdēt. Viņš centās, gribēja tevi palutināt, bet tu pasaki, ka nevajadzēja tā darīt.
Padoms: Vienkārši pasaki „paldies” un novērtē viņa centienus. Ja tevi uztrauc dāvanas vērtība, tad apspriediet, cik daudz no ģimenes budžeta jūs varat tērēt otra palutināšanai.
Autors: Dieviete.lv
