Daudzi cilvēki vēl joprojām domā, ka sievietes vērtībā ir atkarīga no tā, vai viņai ir bērni. Pat, ja tev nepatīk bērni, tu sev visapkārt dzirdēsi vienus un tos pašus teikumus – «Kad tev būs savējais, tu domāsi citādi» un «Būt pat māti ir labākais darbs pasaulē». Bet patiesība ir tāda, ka būt vai nebūt par māti ir katras sievietes pašas darīšana.
Ne katram ir jākļūst par vecāku. Pēc pirmā bērna piedzimšanas, katrs no vecākiem mazliet baidās, bet ne katrs par visiem 100% iegrimst bērna audzināšanas procesā. Patiesība ir tāda, ka pasaulē ir gan labie, gan sliktie vecāki. Vecāks, kurš radīja bērnu tikai tāpēc, ka citi tā vēlējās, parasti iekrīt otrajā kategorijā. Tas vienkārši ir darbs, kas nav piemērots visiem.
Sieviete pati zina, kad ir viņas «pēdējais laiks» bērniem. Visi zina, ka, jo vecāka sieviete kļūst, jo riskantāka ir grūtniecība. Spiediens pret sievieti ir milzīgs, jo tas nozīmē, ka, lai radītu bērnu, viņai ir ātri jāatrod vīrietis un jāķeras pie lietas. Bet, vai tas ir tas, ko viņa tagad vēlas? Nevajag visu laiku atgādināt par to, ka «bioloģiskais pulkstenis tikšķ».
Viņai varētu būt veselības problēmas, par kurām tu neko nezini. Jautājot par bērniem, tu, iespējams, ber sāli brūcē. Varbūt sieviete ar partneri ļoti cenšas, bet nekas neizdodas, jo vienam vai otram ir kādas veselības problēmas, kuru dēļ bērniņu ieņemt nav iespējams. Mūžīgā iztaujāšana var pamatīgi sāpināt.
Neviens nav teicis, ka kļūšana par vecvecākiem ir obligāta. Ja tavi vecāki visu laiku iztaujā par mazbērniem, tu vari atbildēt, ka kļūšana par vecvecākiem ir privilēģija, nevis obligācija. Beigu beigās, viņi nebūs tie, kas ar bērnu sēdēs mājās 24/7. Ir pilnīgi normāli dzīvot bez bērniem, un, ja tavi vecāki tam nepiekrīt, tad tā jau ir viņu problēma.
Tas, ko sieviete vēlas darīt ar savu ķermeni, ir tikai viņas darīšana. Ir sievietes, kuras nespēj paciest faktu, ka viņā augs vēl viens cilvēks, un, ka viņas ķermenis pēc grūtniecības vairs nebūs kā agrāk. Bieži vien viņas tāpēc uzskata par savtīgām, bet viņas nav! Viņām ir tiesības justies tā, kā viņas jūtas. Tas ir viņu ķermenis, un tikai viņas izvēlas, ko ar to darīt.
Viņai varētu būt bijuši spontānie aborti. Ne velti ārsti iesaka nogaidīt pirmo trimestri, līdz paziņot citiem par grūtniecību. Daudzas sievietes pirmā trimestra laikā piedzīvo spontāno abortu, un tā ir negatīva pieredze. Taujāšana par bērniem šo sāpi var tikai saasināt.
Bērni ir izdevumi, kuri ne visiem ir pa spēkam. Ja kāds saka, ka nevar atļauties bērnus, tad nevajag teikt «gan jau tu kaut ko izdomāsi». Tu nezini neko par cilvēka finansiālo situāciju, tāpēc nevajag uzspiest savas idejas un viedokli.
Jo ir iespējams, ka viņai vienkārši nepatīk bērni. Ja kāds tev pasaka, ka viņam nepatīk bērni, nevajag atbildēt ar «bet tev patiks tavējais!» Ir cilvēki, kuri bērnu klātbūtnē jūtas neērti. Ir cilvēki, kas labprātāk nomirtu, nekā rīkotu bērnam dzimšanas dienas ballīti, kurā būs vēl bariņš kliedzošu bērnu.
Beigu beigās, tā nav tava darīšana. Tā tiešām nav. Vai tu palīdzēsi audzināt to enerģisko, kliedzošo bērnu? Vai tu viņus vedīsi uz bērnu dārzu? Rūpēsies par viņiem, kad viņi slimos? Diez vai. Tāpēc tavs viedoklis par to, kad un vai sievietei vajadzētu radīt bērnu, nav vērā ņemams.
Autors: Dieviete.lv
Un pareizi domā! Ja ir sieviete bez bērniem, viņa ir kā pārgatāvojies redīss. Izskatās vēl patīkams, bet ja palūko, jau pārkoksnējies un nelietojams.
Protams, ja pilda Europas liberāļu propagandu samazināt cilvēku skaitu Pasaulē un sāksim ar Latviju, jo latvietis ir vis mīkstākais, vis pakļāvīgākais, vis paklausīgākais un viskomformiskākais infuzorija tupelīte starp visām tautām. Ķīnieši izdzīvos. Latvieši nekad! Nav izzdzīvošanas gēna.
Izlaidība un izvirtība labākais līdzeklis kā cīnīties pret bērniem.
Es gan teiktu, kas mūsdienās lielāka vērtība būs sievietei bez bērniem, nekā ar
Sieviete bez bērniem tā nav vērtība, tas ir gaļas gabals.
Sieviete bez bērniem tā nav vērtība, tas ir gaļas gabals.